Hetmanāts

Гетьманщина Hetmanāts Krievijas vasaļvalsts (1654—1764) Osmaņu vasaļvalsts (1654—1656, 1669—1685) Žečpospolitas vasaļvalsts (1660—1689) ← 1649 – 1764 → Karogs Ģerbonis Location of Hetmanāts Hetmanāts 1654. gadā Pārvaldes centrs Čihirina (1649–1668) Baturina (1669–1708, 1751–1764) Hluhiva (1708–1751) Valoda(s) ukraiņu, poļu, krievu Reliģija Pareizticība Valdība Stratokrātija, kazaku republika, oligarhija Hetmanis  - 1648—1657 Bohdans Hmeļnickis (pirmais)  - 1750—1764 Kirilo Rozumovskis (pēdējais) Likumdevējs Kazaku rada Virsnieku rada Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki  - Bohdans Hmeļnickis ievēlēts par hetmani 1648. gada 30. janvāris  - Zborivas līgums 1649. gada 18. augusts  - Katrīna II likvidē hetmaņa amatu 1764. gada 21. novembrī Platība  - 17. gs vidus 200 000 km² Iedzīvotāju skaits  - 1650. gadā 2 000 000  Nauda visas tā laika Eiropas valūtas

Hetmanāts (ukraiņu: Гетьманщина), oficiāli Zaporižjas Karaspēks (ukraiņu: Військо Запорозьке; latīņu: Exercitus Zaporoviensis), bija Ukrainas kazaku valsts mūsdienu Centrālukrainas reģionā, kas pastāvēja no 1649. līdz 1764. gadam (lai gan tās administratīvi tiesiskā sistēma pastāvēja līdz 1782. gadam).

Nosaukums

Valsts oficiālais nosaukums bija Zaporižjas Karaspēks (latīņu: Exercitus Zaporoviensis). Zaporižja ir viens no Ukrainas vēsturiskajiem reģioniem Dņepras upes baseinā, kur radās Zaporižjas Seča. Karaspēks šajā gadījumā nozīmēja reģionālo kazaku karaspēku. Vēsturnieki šo valsti par Hetmanātu sāka dēvēt 19. gadsimtā, atvasinot no tās valdnieka — hetmaņa titula.

Pilipa Orlika konstitūcija (1710) valsti dēvēja par Ukrainu (ukraiņu: Україна, latīņu: Ucraina), kas ir arī nosaukums dažādos poļu, osmaņu un arābu avotos. Osmaņu impērija Hetmanātu sauca par Ukrainas Valsti (turku: Ukrayna memleketi). Bučačas miera līguma (1672) tekstā tā ir minēta kā Ukraiņu Valsts (poļu: Państwo Ukraińskie). Vācu kartogrāfa Johana Homaņa (Johann Homann, 1664—1724) veidotajā Ukrainas kartē tā tiek apzīmēta kā "Ukraina jeb Kazaku Zeme" (latīņu: Ukrania quae et Terra Cosaccorum). Krievu diplomātiskajā sarakstē to sauca par Mazkrieviju (krievu: Малороссия).

Hetmanāta dibinātājs Bohdans Hmeļnickis 1649. gada februārī pasludināja sevi par Rutēņu valsts (Krievzemes) valdnieku Polijas pārstāvim Ādamam Kiselam (Adam Kisiel). Rutēnijas Lielkņaziste bija ierosinātais kazaku Hetmanāta nosaukums kā daļa no iespējamās Polijas-Lietuvas-Rutēņu ūnijas.

Vēsture

Hetmanātu Polijas—Lietuvas ūnijas austrumu teritorijās nodibināja Zaporižjas kazaku hetmanis Bohdans Hmeļnickis 1648.—1657. gada sacelšanās laikā. Vasaļa attiecību nodibināšana ar Krievijas caristi 1654. gada Perejaslavas radā, tiek uzskatīta par Hetmanāta vēstures pagrieziena punktu padomju, ukraiņu un krievu historiogrāfijā. Otrā Perejaslavas rada 1659. gadā vēl vairāk ierobežoja Hetmanāta neatkarību, un no Krievijas puses bija mēģinājumi pasludināt ar Juriju Hmeļnicki 1659. gadā noslēgtās vienošanās par neko vairāk kā 1654. gada "bijušajiem Bohdana līgumiem". 1667. gada Andrusovas pamiers, kas tika noslēgts bez jebkādas Hetmanāta pārstāvības, noteica robežas starp Polijas un Krievijas valstīm, sadalot Hetmanātu uz pusēm gar Dņepru un nododot Zaporižjas Seču formālai Krievijas un Polijas kopīgai pārvaldei.

Pēc Ivana Mazepas neveiksmīgā mēģinājuma saraut savienību ar Krieviju 1708. gadā visa Hetmanāta teritorija tika iekļauta Kijivas guberņā, kazaku autonomija tika stingri ierobežota, tomēr Hetmanāts turpināja pastāvēt. Imperatore Katrīna II oficiāli likvidēja hetmaņa amatu 1764. gadā, un 1764.—1781. gadā Hetmanāts tika iekļauts Krievijas Impērijas sastāvā kā Mazkrievijas guberņa ar Pjotru Rumjancevu kā gubernatoru, ar pēdējām Hetmanāta administratīvās sistēmas paliekām, ko likvidēja 1781. gadā.

Skatīt arī

• Zaporižjas Seča
• Kijivas vaivadija
• Mežonīgais Lauks
• Ukrainas Valsts