Andrejs Frīdenbergs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Andrejs Frīdenbergs
Andrejs Frīdenbergs.jpg
Rīgas pilsētas galva
Amatā
1920. gada 3. februāris — 1921. gada 3. marts
Priekštecis Gustavs Zemgals
Pēctecis Alfrēds Andersons

Dzimšanas dati 1875. gada 24. janvārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Nurmuiža, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija
Miršanas dati 1941. gada 31. decembrī (66 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Kraslags, PSRS
Tautība latvietis
Politiskā partija Latviešu demokrātu partija, Demokrātiskais Centrs
Profesija advokāts
Augstskola Tartu Universitāte

Andrejs Frīdenbergs (1875. gada 24. janvāris1941. gada 31. decembris) bija Latvijas advokāts, politiķis, sabiedrisks darbinieks. Bijis Rīgas pilsētas galva no 1920. gada februāra līdz 1921. gada martam, kā arī Tautas padomes loceklis.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andrejs Frīdenbergs piedzima 1875. gada 24. janvārī Nurmuižas "Pūņās".[1][2]

Izglītību ieguvis Jēkabpils pilsētas skolā, tad iestājies dzelzceļa dienestā Rīgā. 18 gadu vecumā aizceļojis uz Ziemeļameriku, pēc tam divus gadus Beļģijā strādājis rūpnīcā.[2] No 1897. līdz 1907. gadam strādājis bankā. 1911. gadā absolvējis Tartu Universitātes Juridisko fakultāti.[2] 1909. gadā iestājās Vidzemes Antialkoholiskajā biedrībā (vēlāk — Latvijas Pretalkohola biedrība), bijis vairākkārtējs šīs biedrības priekšsēdētājs, piedalījies šai tēmai veltītos kongresos.[2]

1918. gada vasarā bija Petrogradā organizētās "Latvju operas" mecenāts.[3] Bijis Teodora Reitera, Jāzepa Vītola un citu latviešu operas mākslas entuziastu atbalstītājs. Alfrēda Kalniņa "Baņutas" komponēšanas un 1920. gada pirmizrādes rosinātājs.[4] Bijis Tautas padomes loceklis, pārstāvot Latviešu demokrātu partiju.[1]

1920. gada februārī kļuvis par Rīgas pilsētas galvu, amatā bijis līdz 1921. gada martam. Būdams Latvijas delegācijas priekšsēdētājs, 1920. gada augustā parakstījis Latvijas—Krievijas miera līgumu.[2] Bijis ilggadējs Rīgas domes deputāts. 1938. gada pavasarī apsūdzēts par piesavināšanos, esot Kārļa Valdheima fabrikas konkursa valdē, par ko sākotnēji sodīts ar 18 mēnešiem cietumā, taču sods vēlāk samazināts uz 8 mēnešiem. Tāpat viņš tika izslēgts no zvērinātu advokātu pulka.[5]

1941. gada jūnijā kopā ar ģimeni no sava dzīvokļa Rīgā, Elizabetes ielā 31-7, izsūtīts uz Sibīriju.[6] Ieslodzīts PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Labošanas darbu un koloniju pārvaldes Krasnojarskas labošanas darbu nometnē (Kraslagā), miris 1941. gada 31. decembrī.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 H. Kārkliņš. Latvijas Tautas Padomes stenogramu satura rādītājs. Latvijas Republikas Saeima, 1925.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «Zvēr. adv. Andreja Frīdenberga 60 gadi». Juventus. 1935. gada 1. februārī. Skatīts: 2013. gada 13. augustā.
  3. Ilustrets Žurnals Nr.2 1923. gada 12. janvāra 8 lpp., Izdevējs "Leta", Rīga
  4. Oļģerts Grāvītis. «Cik sarautu stīgu, cik apklusušu dziesmu…». Latvijas Vēstnesis, 1999. gada 26. martā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 13. augustā.
  5. «Andrejs Frīdenbergs izslēgts no zvērinātu advokātu saimes». Brīvā Zeme. 1939. gada 23. septembrī. Skatīts: 2013. gada 13. augustā.
  6. «These Names Accuse F (angliski)». Latvietis Latvijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. novembrī. Skatīts: 2013. gada 13. augustā.
  7. «Maijas Frīdenbergas vēstule Annai Miķelsonei ar lūgumu palīdzēt atgriezties Latvijā». Latvijas Valsts arhīvs. Skatīts: 2013. gada 13. augustā.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Gustavs Zemgals
Rīgas pilsētas galva
1920. gada 3. februāris1921. gada 3. marts
Pēctecis:
Alfrēds Andersons