Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss
Ludwig Wilhelm Kerkovius
Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss.jpg
Rīgas pilsētas galva
Amatā
1890 — 1901
Pēctecis Georgs Armitsteds

Dzimšanas dati 1831. gada 21. februārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas impērija
Miršanas dati 1904. gada 18. jūlijā (73 gadu vecumā)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas impērija
Apglabāts Lielie kapi

Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss (vācu: Ludwig Wilhelm Kerkovius; dzimis 1831. gada 21. februārī, miris 1904. gada 18. jūlijā)[1] bija vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks un Rīgas pārvaldes darbinieks, tirgotājs, Rīgas Lielās ģildes vecākais.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1831. gada 21. februārī bagātā Rīgas tirgotāju ģimenē kā vecākais no deviņiem bērniem. Kerkoviusu dzimta cēlusies no Lejasreinas novada Vācijā. Mācījās Napoleona Asmusa privātskolā, vēlāk bija māceklis sava tēva koktirdzniecības uzņēmumā. 1871. gadā L. V. Kerkoviuss kļuva par Pirmās ģildes tirgotāju, viņš bija arī Lielās ģildes vecākais. 1873. gadā viņu ievēlēja par Rīgas rātes locekli, bet 1874. gadā — par rātskungu. 1878. L. V. Kerkoviusu ievēlēja par Rīgas pilsētas galvas biedru, bet 1890. gada 19. jūnijā Rīgas dome vienbalsīgi viņu ievēlēja par pirmo Rīgas pilsētas galvu (amatā bijis līdz 1901. gadam). Kerkoviusa savrupmāja (celta 1874) atradās tagadējā Kalpaka bulvārī 4, kur izvietota Latvijas Universitātes Centrālā bibliotēka.

L. V. Kerkoviuss miris 1904. gada 18. jūlijā, apbedīts Lielajos kapos.

Devums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņa vadības laikā Rīgā uzplauka rūpniecība, pieauga iedzīvotāju skaits, bija celtniecības "bums".[2] Šajā laika posmā tika izveidota pilsētas bibliotēka rātsnamā, sāka celt tagadējo Nacionālo teātri (tolaik Rīgas pilsētas 2. teātri).[3]

Tika uzceltas vairākas sabiedriskas celtnes, izveidoti parki.[2] Iniciējis Rīgas pilsētas mākslas muzeja celtniecību.[1] 1901. gadā vadījis Rīgas 700 gadu jubilejas svinību sagatavošanu.[1] Bijis vairāku komisiju un biedrību darbinieks.[1] 1893. gadā Kerkoviuss kļuvis par Rīgas Latviešu biedrības goda biedru, 1901. gadā — Rīgas goda pilsoni.[1]

Rīgas pilsētai savā testamentā Kerkoviuss dāvāja 26 gleznas, kas iekļautas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā. Kerkoviusu dzimtas dāvinājums LU Bibliotēkai ir iekļauts LU Bibliotēkas krājumā kā atsevišķa kolekcija. Kopumā Kerkoviusu dzimtas dāvinājuma kolekcijā ir 926 grāmatas, kas izdotas no 1856. gada līdz 1897. gadam.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 369. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
  2. 2,0 2,1 «Pilsētas galvas». Riga.lv. Skatīts: 2013. gada 3. februārī.
  3. «Kerkoviusa dzimtas dāvinājuma kolekcija». Lu.lv. Skatīts: 2013. gada 3. februārī.[novecojusi saite]
  4. Apskatāma izstāde "Kerkoviusu dzimtas dāvinājums: mākslas zinātne un vēsture" Archived 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. Dita Tretjakova, LU Bibliotēka, 4.11.2011.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
amats izveidots
Rīgas pilsētas galva
1890—1901
Pēctecis:
Georgs Armitsteds