Aivars Aksenoks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aivars Aksenoks
Daina.Skadmane.Izstade.jpg
Latvijas tieslietu ministrs
Amatā
2002. gada 7. novembris — 2004. gada 9. marts
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Einars Repše
Priekštecis Ingrīda Labucka
Pēctecis Vineta Muižniece
Rīgas Domes priekšsēdētājs
Amatā
2005. gada 29. marts — 2007. gada 19. februāris
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Aigars Kalvītis
Priekštecis Gundars Bojārs
Pēctecis Jānis Birks

Dzimšanas dati 1961. gada 24. maijā (56 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija PSKP (?—1991)
JL (2002—2008)
TB/LNNK (2008—2011)
Nacionālā apvienība (kopš 2011)
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts
Latvijas Universitāte

Aivars Aksenoks (dzimis 1961. gada 24. maijā) ir Latvijas politiķis, pašlaik Nacionālās apvienības biedrs. Bijušais Latvijas tieslietu ministrs un Rīgas Domes priekšsēdētājs (pārstāvot partiju "Jaunais laiks").

1984. gadā beidzis Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas un mašīnbūves fakultāti automobiļu un automobiļu saimniecības specialitātē. 2003. gadā — Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti.

Padomju gados bijis Komunistiskās partijas biedrs. Lai gan Aksenoks uzskata, ka ir beidzis darbību partijā jau 1989. gadā, jo beidza maksāt biedra naudu, oficiālu iesniegumu par izstāšanos iesniedzis 1991. gadā.[1]

Bijis CSDD Rīgas nodaļas priekšnieks. No 2002. līdz 2004. gadam bija tieslietu ministrs E. Repšes valdībā. Kopš 2005. gada — Rīgas Domes priekšsēdētājs un Rīgas brīvostas pārvaldes valdes loceklis. 2007. gadā atlaists no domes priekšsēdētāja amata — pirmoreiz Rīgas Domē. 2008. gada sākumā izstājās no JL, bet tā paša gada 1. decembrī pievienojās TB/LNNK.

No 2009. gada oktobra Aksenoks ir Rīgas Motormuzeja direktors.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pāvels Sloga, Gunta un Širovs. «Aksenoka teiktajam atliek ticēt». Diena, 2005. gada 24. martā. Skatīts: 2009. gada 6. jūlijā. Viņš apgalvo, ka par 1991.gada 13.janvāra notikumiem uzzinājis ar novēlošanos - toreiz vienīgais saziņas veids ar mājām bijušas vēstules. Iesniegumu par KP pamešanu uzrakstījis 1991.gada augusta puča laikā un iesniedzis to SSOD pārstāvniecībā Vjetnamā. "Tas bija vienīgais veids, kā es varēju paust savu attieksmi pret notikumiem Padomju savienībā," viņš stāsta. A.Aksenoks uzskata, ka darbību KP pārtraucis jau 1989.gadā, kad vairs nemaksāja biedra naudu.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Ingrīda Labucka
Latvijas Tieslietu ministrs
2002. gada 7. novembris2004. gada 9. marts
Pēctecis:
Vineta Muižniece
Priekštecis:
Gundars Bojārs
Rīgas pašvaldības vadītājs
2005. gada 29. marts2007. gada 19. februāris
Pēctecis:
Jānis Birks