Jānis Pupurs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Pupurs
Pupurs.png
Rīgas lielvecākais
Amatā
1940. gada 5. jūlijs — 1940. gada 12. septembris
Priekštecis Roberts Liepiņš
Pēctecis Ādolfs Ermsons

Dzimšanas dati 1901. gada 7. jūnijā
Vecpiebalgas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1977. gada 11. februārī (75 gadu vecumā)

Jānis Pupurs (dzimis 1901. gada 7. jūnijā, miris 1977. gada 11. februārī) bija Rīgas lielvecākais Kirhenšteina valdības laikā 1940. gadā pēc PSRS veiktās Latvijas okupācijas.[1][2]

Vēlāk Latvijas PSR Tautas komisāru padomes tirdzniecības tautas komisārs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1901. gadā Vecpiebalgā strādnieku ģimenē, jau Madonas reālskolā piedalījies komunistiskajā jaunatnes pulciņā. Strādājot Rīgā, darbojies kreisajās strādnieku arodbiedrībās un strādnieku kooperācijā, beidzis vakara vidusskolu.

Ievēlēts Rīgas pilsētas domē no 1928. līdz 1934. gadam, bijis kreisās strādnieku frakcijas priekšsēdētājs un pilsētas revīzijas komisijas loceklis. Pēc profesijas – grāmatvedis, strādājis PSRS tirdzniecības pārstāvniecībā Latvijā. Vairākkārt arestēts par komunistisko darbību.[3]

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 5. jūlijā iecelts atceltā Rīgas lielvecākā Roberta Liepiņa vietā.[3][4][5]

Atkāpies no amata dēļ kļūšanas par LPSR TKP tirdzniecības tautas komisāru ar 12. septembri. Viņa vietā tika iecelts viņa vietnieks, Rīgas vecākais un finanšu pārvaldes priekšnieks Ādolfs Ermsons.[6][7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Ieskats pašvaldības vēsturē | Rīgas pilsētas pašvaldība». www.riga.lv (latviešu). Skatīts: 2020-08-29.
  2. «Pilsētas galvas». Riga.lv. Rīgas pašvaldības portāls. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 19. jūlijā.
  3. 3,0 3,1 Rīgas pārvalde astoņos gadsimtos. Rīga. 2000. 199.–203. lpp. ISBN 9984-9116-3-2.
  4. Kārlis Siljakovs. Mana atbilde. Kāda laikmeta memuāri.[novecojusi saite] Apgāds Gauja, 1982. — 198 lpp.
  5. Jānis Pupurs. «"Tauta svinēja uzvaru" (Zvaigzne., Nr.23)». periodika.lv, 1972. gada 5. decembrī. Skatīts: 2020-08-29.
  6. Rīgas pārvalde astoņos gadsimtos. Rīga. 2000. 200. lpp. ISBN 9984-9116-3-2.
  7. «Jauns Rīgas Iielvecākais (Brīvais Zemnieks, Nr.28 (11.09.1940))». periodika.lv. 1940. gada 11. septembrī. Skatīts: 2020-08-29.