Jānis Fabriciuss

Jānis Fabriciuss;
Personīgā informācija
Dzimis	1877. gada 26. jūnijā [v.s. 14. jūnijā]; Zlēku pagasts, Ventspils apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1929. gada 24. augustā (52 gadi); Netālu no Sočiem, Ziemeļkaukāza novads, KPFSR, PSRS (tagad Krievija)
Pilsonība	Krievijas Impērija → ; Krievijas PFSR → PSRS
Tautība	latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	Pulka komandieris; (krievu: Комполка и командир полка (полковой командир))
Dienesta laiks	1889—1901; 1916—1929
Valsts	Krievijas Impērija → ; Krievijas PFSR → PSRS
Struktūra	Krievijas Impērijas armija, sauszemes bruņotie spēki →; Sarkanā armija, kājnieki
Kaujas darbība	Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas, ; Krievijas pilsoņu karš, Poļu—padomju karš
Apbalvojumi	Sarkanā Karoga Ordenis (4)

Jānis Fabriciuss (1877. gada 26. jūnijs — 1929. gada 24. augusts) bija latviešu strēlnieks, Sarkanās armijas komisārs, kara un padomju politiskais darbinieks. Pirmais komandieris Sarkanajā Armijā, kurš apbalvots ar četriem Sarkanā Karoga ordeņiem.

Dzīvesgājums

Dzimis 1877. gadā Zlēku pagasta "Vangstreibējos" muižas kalpa Friča Fabriciusa ģimenē. Mācījās Ventspils pilsētas skolā, 1894. gadā pabeidza Rīgas Aleksandra ģimnāziju^[1] un no 1898. līdz 1901. gadam dienēja Krievijas Impērijas armijā. Pēc dienesta strādāja par atslēdznieku V. Minuta mašīnbūves fabrikā Rīgā.1903. gadā iestājās Latviešu Sociāldemokrātiskajā Strādnieku partijā (LSDSP). 1904. gada februārī viņu apcietināja un notiesāja uz četriem gadiem katorgā ar izsūtījumu Jakutijā, pēc tam Sahalīnā (1913—1916).

Pēc Februāra revolūcijas viņam atļāva atgriezties no izsūtījuma un 1917. gada septembrī Fabriciusu ieskaitīja 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā. Pēc Oktobra revolūcijas Fabriciuss tika ievēlēts par šī pulka komitejas priekšsēdētāju. Piedalījās Krievijas 12. armijas revolucionāro komiteju un padomju izveidošanā. 1918. gada janvārī kļuva par Viskrievijas Centrālās izpildkomitejas (VCIK) biedru, darbojās militārajā sekcijā pie pirmo Sarkanās armijas vienību formēšanas, piedalījās Gdovas ieņemšanā. No 1918. gada jūnija bija Gdovas rajona komisārs, tad kļuva par Pleskavas revolucionārās kara komitejas priekšsēdētāju, piedalījās cīņās pret Bulaka-Belahoviča vienībām.

Latvijas brīvības cīņu sākumā vadījis Sarkanās armijas vienības pret Latvijas Pagaidu valdības spēkiem. 1918. gada decembra beigās Fabriciuss kā 2. Novgorodas strēlnieku divīzijas komisārs piedalījās Inčukalna kaujā pret Latvijas zemessardzi. No 1919. gada februāra kā 10. strēlnieku divīzijas komisārs piedalījās kaujās ar Igaunijas armiju.

Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gada vasarā bija Ļvinu-Jeļecas nocietinājuma rajona priekšnieks un vadīja tā aizstāvēšanu. Augustā komandēja vienību pret Konstantīna Mamantova kavalēriju. 1919. gada oktobrī iecelts par 16. strēlnieku divīzijas 48. brigādes komandieri. Ar šo vienību piedalījās cīņās pret ģenerāli Deņikinu un vēlāk Poļu—padomju karā. 1921. gadā kļuva par Sarkanās armijas komandējošā sastāva apvienoto kursu priekšnieku un komisāru. Tai pašā gadā piedalījās Kronštates dumpja apspiešanā, vadot 501. strēlnieku pulku. Viņš kļuva par pirmo cilvēku, kurš Sarkanajā armijā saņēmis četrus Sarkanā Karoga ordeņus.

Pēc kara beigām vadīja brigādi, bet no 1923. gada bija 2. Baltkrievijas divīzijas komandieris, pēc tam 17. strēlnieku korpusa komandieris. 1927. gadā ievēlēts par Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas (VK(b)P) Centrālās kontrolkomisijas (CKK) locekli. No 1928. gada maija Kaukāza armijas komandiera palīgs.

1929. gada 24. augustā gāja bojā jūrā netālu no Sočiem, glābjot avarējušas lidmašīnas pasažierus.^[2] Apbedīts Tbilisi.

Apbalvojumi

četri Sarkanā Karoga ordeņi
Goda ierocis

Piemiņa

Fabriciusa laukums Rīgā
Jāņa Fabriciusa ielas Ogrē, Maskavā, Ļipeckā, Minskā, Pleskavā, Tbilisi, Sočos
Līdz 1993. gadam J. Fabriciusa kara aviācijas inženieru kara akadēmija Daugavpilī
Piemineklis Jānim Fabriciusam Ventspilī uz Pils un Akmeņu ielu stūra, kuru atklāja 1954. gadā
1967. gadā "Vangstreibējos" atklāja J. Fabriciusa muzeju
Mākslas filma "Kā gulbji balti padebeši iet" (1956), kuras galvenā varoņa prototips ir Jānis Fabriciuss^[3]
Dokumentālā filma "Jānis Fabriciuss" (1966)

Atsauces

↑ [1]^{[novecojusi saite]} DABAS UN VĒSTURES KALENDĀRS 1967. Rīga: IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE», 1966. — 87. lpp.
↑ Советская Сибирь. 1929 г.^{[novecojusi saite]}
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 22. novembrī. Skatīts: 2008. gada 22. novembrī.

Ārējās saites

Biogrāfija (krieviski)
Biogrāfija (krieviski)

[1] [1]^{[novecojusi saite]} DABAS UN VĒSTURES KALENDĀRS 1967. Rīga: IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE», 1966. — 87. lpp.

[2] Советская Сибирь. 1929 г.^{[novecojusi saite]}

[3] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 22. novembrī. Skatīts: 2008. gada 22. novembrī.

[1]

[2]

[3]