Kari Latvijas vēsturē

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kuršu uzbrukums Rīgai 1210. gadā (Voldemāra Vimbas glezna).
Saules kauja (1236).
Livonijas kara ziņa par "briesmīgo moskovītu tirāniju Livonijā" Nirnbergas avīzē Zeyttung, 1561.

Karu uzskaitījums Latvijas vēsturē aptver Latvijas vēstures hronoloģiju ar karu, sacelšanos un nemieru uzskaitījumu no 9. gadsimta līdz mūsdienām.

IX - XII gs.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

XIII - XV gs.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1203.-1290.: Livonijas krusta kari:
    • 1203.—1215. gadā Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana:
      • 1203. gadā Polockas kņazs Valdemārs kopā ar Jersikas ķēniņu Visvaldi un viņa lietuviešu sabiedrotajiem iebruka Daugavas līvu zemē, lai ar varu piedzītu meslus.
      • 1206. gadā Polockas kņazs atkārtoti kopā ar Jersikas Visvaldi un citiem sabiedrotajiem uzbruka Ikšķilei un Salaspilij. Krustnešu karaspēks apsprieda Salaspils valdnieka Ako vadīto līvu sacelšanos, kopā ar Tērvetes Viesturu ieņēma Turaidas līvu pili.
      • 1207. gadā pret Kokneses valsti.
      • 1209. gadā bīskaps Alberts iekaroja Jersikas pilsētu.

XVI — XVII gs.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

XVIII - XIX gs.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

XX - XXI gs.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]