Kari Latvijas vēsturē

Livonijas kara ziņa par "briesmīgo moskovītu tirāniju Livonijā" Nirnbergas avīzē *Zeyttung*, 1561

Karu uzskaitījums Latvijas vēsturē aptver Latvijas vēstures hronoloģiju ar karu, sacelšanos un nemieru uzskaitījumu no 9. gadsimta līdz mūsdienām.

IX - XII gs.

854. gadā kuršu karš pret zviedru vikingu kēniņu Olafu pie Ezertuves (Seeburg) (Grobiņas kauja) un Apūles pilskalniem.
ap 925. gadu kuršu kauja pret norvēģu vikinga Egila Skallagrimsona karadraudzi
ap 1020. gadu zemgaļu karš pret zviedru karaļa Olava (Olof Skötkonung, ap 980–1022) meslu vācējiem
1106. gadā zemgaļu karš pret Polockas kņazu Rogvolodu un viņa brāļiem
1179. gadā Atzeles čudu karš pret Novgorodas kņazu Mstislavu Rostislaviču
1198. gadā līvu karš pret Livonijas bīskapu Bertoldu (Kauja pie Rīgas kalna).

XIII - XV gs.

1203.-1290.: Livonijas krusta kari:
- 1203.—1215. gadā Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana:
  - 1203. gadā Polockas kņazs Valdemārs kopā ar Jersikas ķēniņu Visvaldi un viņa lietuviešu sabiedrotajiem iebruka Daugavas līvu zemē, lai ar varu piedzītu meslus.
  - 1206. gadā Polockas kņazs atkārtoti kopā ar Jersikas Visvaldi un citiem sabiedrotajiem uzbruka Ikšķilei un Salaspilij. Krustnešu karaspēks apsprieda Salaspils valdnieka Ako vadīto līvu sacelšanos, kopā ar Tērvetes Viesturu ieņēma Turaidas līvu pili.
  - 1207. gadā pret Kokneses valsti.
  - 1209. gadā bīskaps Alberts iekaroja Jersikas pilsētu.
- 1208.—1227. gadā Igaunijas zemju pakļaušana:
  - 1208. gadā Beverīnas Tālivaldis, Satekles Rūsiņš un Autines Varidots izveidoja militāru savienību ar Zobenbrāļu ordeni pret igauņiem.
- 1207.—1271. gadā Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana:
  - 1228.—1229. gadā Zobenbrāļu ordenis mestra Folkvina vadībā karoja ar Zemgales ķēniņu Viesturu.
- 1248.—1290. gadā Lotigolas un Zemgales pakļaušana:
  - 1248. gadā Lietuvas dižkunigaitis Mindaugs pakļāva Lotigolas zemi, bet 1253. gadā Tautvils atteicās no tās.
  - 1277. gadā lietuviešu kunigaitis Traidens veselu mēnesi nesekmīgi centās iekarot Daugavpili.
  - 1259.—1290. gadā Zemgales karš ar Livonijas ordeni
1297.—1330. gadā Livonijas pilsoņu karš starp Rīgas pilsētu un Livonijas ordeni.
līdz 1410.: Lietuvas krusta kari
1432.—1438. gadā: Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu karš (Pabaiskas kauja)
1480.-1560. gadā Livonijas-Maskavijas kari

XVI — XVII gs.

1500.—1503. gadā Krievijas—Livonijas—Lietuvas karš starp Maskavas lielkņazistes un Krimas hanistes savienību no vienas puses un Lietuvas dižkunigaitiju un Livonijas Konfederāciju no otras puses
1558.—1583.: Livonijas karš
1583.—1585.: Piltenes mantojuma karš jeb Polijas—Piltenes karš par bijušās Kurzemes bīskapijas piederību
1600.—1629.: Polijas-Zviedrijas karš
1655.—1661.: Otrais Ziemeļu karš

XVIII - XIX gs.

Salaspils kauja (1605).
Rīgas aplenkums 1656. gada augustā-oktobrī (Ādama Pérelles gravīra).
Rīgas aplenkums 1700. gadā.
Zviedru uzbrukums pāri Daugavai Spilves kaujas laikā 1701. gada jūlijā.
Lielā Ziemeļu kara laikā sabombardētais Rīgas Rātslaukums (1710).
Karaspēka uzbrukums Kauguru nemierniekiem 1802. gadā.
Iecavas kauja (1812)
Rīgas Pēterburgas priekšpilsētas nodedzināšana (1812).

XX - XXI gs.

1905.-1907.: 1905. gada revolūcija Latvijā
1914.-1918.: Pirmais pasaules karš
1918.-1920.: Latvijas brīvības cīņas
1939.-1945.: Otrais pasaules karš
- 1940.: PSRS okupācija
- 1941.: Vērmahta iebrukums Latvijā
- 1944.–1945.: Sarkanās armijas iebrukums Latvijā
1944.—1956.: Nacionālo partizānu kustība
1991.: Barikāžu laiks
2003.—2010.: ASV iebrukums Irākā
2002.—2014.: Karš Afganistānā (2001—2014)

Izpostītie Talsi pēc 1905. gada sacelšanās apspiešanas.
Latviešu strēlnieki Tīreļpurva ierakumos.
Vācu karaspēks šķērso Daugavu pie Ikšķiles 1917. gada 2. septembrī.
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas artilērijas sašautais Rīgas pils Svētā Gara tornis (1919)
Latviešu (pa kreisi) un poļu (pa labi) karavīri pēc Daugavpils atbrīvošanas (1920).
1940. gada 15. jūnija kaujas laikā nodedzinātās Masļenku robežsardzes ēkas krāsmatas.
Latvijas Nacionālo partizānu grupa.