Kazdangas pagasts
| Kazdangas pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Dienvidkurzemes novads | |||
| Centrs: | Kazdanga | |||
| Kopējā platība:[1] | 134,0 km2 | |||
| • Sauszeme: | 127,5 km2 | |||
| • Ūdens: | 6,4 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 1 091 | |||
| Blīvums (2025): | 8,6 iedz./km2 | |||
 Kazdangas pagasts Vikikrātuvē | ||||
Kazdangas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Aizputes pilsētu un Lažas, Aizputes un Kalvenes pagastiem un Kuldīgas novada Turlavas, Laidu un Rudbāržu pagastiem. Pagasta centrs atrodas Kazdangā.
Daba
[rediģēt | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[rediģēt | labot pirmkodu]Upes
[rediģēt | labot pirmkodu]Akmeņvalks, Alokste, Bērzu valks, Piņķupīte, Pūņupīte, Skalda, Vaipa.
Ezeri
[rediģēt | labot pirmkodu]Vēsture
[rediģēt | labot pirmkodu]Mūsdienu Kazdangas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bojas muiža (Gut Bojen, Bojas), Cildu muiža (Gut Zilden, Cildi), Kazdangas muiža (Gut Katzdangen), Kureles muiža (Gut Korallen), Pūņu muiža (Gut Puhnen), Rokaižu muiža (Gut Rokaischen, Rokaiži).
1935. gadā pagasta platība bija 100,4 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Kazdangas, Alokstes un Cildu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Kazdangas ciemam pievienoja Alokstes ciemu, 1954. gadā - Bojas ciemu.[3] 1958. gadā Kazdangas ciema kolhoza "Tebra" teritorija pievienota Kalvenes ciemam. 1962. gadā ciemam pievienota Klosteres ciema kolhoza "Līdums" teritorija. 1975. gadā pievienota daļa Lažas ciema teritorijas.[4] 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Aizputes novadā. 2021. gadā Aizputes novadu iekļāva Dienvidkurzemes novadā.
Pieminekļi
[rediģēt | labot pirmkodu]- Kazdangas muižas apbūve[5]
- Vītoliņu pilskalns
- Kazdangas (Valatas) pilskalns
- Roņu senkapi (Radziņkalns)
- Rinku (Boju) pilskalns
- Baznīcas kalns - pilskalns
Iedzīvotāji
[rediģēt | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[rediģēt | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[rediģēt | labot pirmkodu]Ievērojamas personības
[rediģēt | labot pirmkodu]- Fricis Brīvzemnieks (1846—1907) — dzejnieks un folklorists.
Saimniecība
[rediģēt | labot pirmkodu]Transports
[rediģēt | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[rediģēt | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 Janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 Oktobris 2025.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 8. decembrī. Skatīts: 2017. gada 19. janvārī.
- ↑ OSP
Ārējās saites
[rediģēt | labot pirmkodu].png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
