Kazdangas pilskalns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kazdangas pilskalns (arī Valātas pilskalns) atrodas Kurzemē, Liepājas rajonā, Kazdangas pagastā 3 km attālumā no Kazdangas.

15 m augstais pilskalns ir viens no lielākajiem un vizuāli iespaidīgākajiem Kuršu nocietinājumiem. Stāvo pilskalnu apskalo Alokstes upīte.

Pilskalna plakuma platība ir 0,6 ha (120x70 m). Senā ieeja pilī vedusi gar pilskalna A galu. Tā ir jaunlaikos paplašināta uzbraukšanai ar vezumiem. Līdz 20. gs. sākumam pilskalna plakums ir ticis intensīvi arts. Pilskalns ir dabiski aizsargāts no trim pusēm, bet Z pusē izveidoti 2 vaļņi un 2 grāvji. Pilskalna dienvidu nogāze ir lēzenāka par austrumu un rietumu sevišķi stāvajām krantēm, tāpēc tā mākslīgi padarīta stāvāka atrokot projām liekas zemes un tādējādi izveidojot nelielu terasi. Pilskalns ir tipisks stūra nocietinājums, tam ir rezerves ieeja plakuma šaurākajā galā, kā arī papildnocietinājumi (Valnis, terase). Tiek pieņemts, ka pilskalnam ir pastāvējusi piekājes aizsardzības līnija. Kopumā pilskalns gan pēc saviem izmēriem, gan zemes pārveidojumu apjoma ziņā ir bijis spēcīgs nocietinājums un atradies izdevīgā vietā. Kazdangas pilskalns atradās kuršu Bandavas zemē. Mūsdienās pilskalns diezgan maz apaudzis ar kokiem un labi redzams no lielā ceļa, labi iekļaujas apkārtējā ainavā.

Pilskalna kultūrslānis ir vidēji 1 metru biezs. Tas stipri postīts apsaimniekojot pilskalnu. Plašāki arheoloģiski pētījumi pilskalnā nav veikti. Ernests Brastiņš 1922. gadā, savas Kurzemes pilskalnu apzināšanas ekspedīcijas laikā, pētījis un uzmērījis Kazdangas pilskalnu, kā arī veicis tur nelielus pārbaudes izrakumus. Tieši Brastiņš pirmais izvirzījis apgalvojumu, ka Kazdangas pilskalnā būtu meklējama kuršu Lažas pilsvieta.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1263. gadā vienā gājienā ordeņa karaspēks nodedzina Lažas (Lasen), Markaišu (Merkes) un Grobiņas (Grubin) pilis. Lažas aizstāvētāji sirdīgi turējušies pretī, bet ordeņa karaspēks ar joni ieņem pils grāvi, sakur tur uguni un Kuršu pils nodeg. No kuršiem maz kas izbēdzis, bet vācieši saņēmuši daudz laupījumus, sievas un bērnus[2] . Atskaņu hronika par pilskalnu raksta: Tad kuldīdznieki pie šiem (t.i. rīdziniekiem) stājas, tos labprāt līdzi aicināja uz kādu pili Lažu, kas vēl Kurzemē atradās. Tur brāļiem labi padevās, jo kuršu pils drīz aizdegās un tā kā salmi uzliesmoja. Tā ieņēma šo pili Lažu. No kuršiem nosita tur dažu, tik retam aizbēgt izdevās. Neviens vairs pilī nepalika, jo sievas un bērni aizdzīti tika. Daudz mantu karaspēks tur guva, bet pils tā nodedzināta kļuva. [3]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. E.Brastiņš ‘’Latvijas pilskalni- Kuršu zeme’’. Rīga 1922 53. lpp.
  2. A.Caune I.Ose ‘’Latvijas 12.gadsimta beigu- 17gs. Vācu piļu leksikons’’. Rīga 2004. 35.lpp.
  3. ‘’Atskaņu Hronika’’ Rīga. 1998.

Koordinātas: 56°42′32″N 21°44′26″E / 56.70889°N 21.74056°E / 56.70889; 21.74056

 Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]