Pāriet uz saturu

Suži (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Rīgas pilsētas daļu. Par citām jēdziena Suži nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Suži
Sužu muižas pils
Pamatinformācija
Pilsēta Rīga
PriekšpilsētaVidzemes priekšpilsēta
Pilsētas daļasOzolkalni
Platība4,023 km²
Iedzīvotāju skaits422 (2025)[1]
Transports
Autobuss11., 29.
Papildinformācija
Ārējā saiteapkaimes.lv

Suži ir Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā.[2] Sužu apkaime atrodas Rīgas pilsētas ZA daļā Ķīšezera DA piekrastē. Pa sauszemi tā robežojas ar Jaunciema un Bukultu apkaimēm, kā arī ar Ropažu novada Garkalnes pagastu, bet pa ūdeni tai ir robežas arī ar Juglas un Čiekurkalna apkaimēm. Sužu apkaimes robežas ir Ķīšezers, Pils kakts, Klipiņdūcka, līnija caur Jaunciema dabas liegumu, pilsētas robeža, līnija no pilsētas robežas līdz Ķīšezeram. Sužu ciematā 2022. gadā bija 359 iedzīvotāji,[3] bet visā apkaimē 2021. gadā — 450.[1]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]
Ķīšezera apkārtne 1701. gada kartē (apvilkti Suži)

Viduslaikos Ķīšezera krastus apdzīvoja līvu zvejnieki, no kuru valodas cēlies vietvārds "Suži" (no lībiešu: suž — 'vilks'). Vēlāk ezera austrumu krastā izveidojās Sužu muiža. 19. gadsimta beigās uzcelta Sužu muižas kungu māja neorenesanses stilā. 20. gadsimta sākumā līdz Sužiem varēja nokļūt ar kuģīti, kas gāja trīs reizes dienā.

Pēc muižas atsavināšanas 1923. gadā muižas pili iegādājās Septītās dienas adventisti, kas šeit atvēra Baltijas ūnijas skolu. Skolā adventisti no Baltijas valstīm apguva teoloģiju, bet vasarās pils izmantota kūrorta vajadzībām. Līdzās pilij atradās zemnieku palīgsaimniecības. Pēc Otrā pasaules kara pils nebija pieejama apmeklētājiem, jo atradās slēgtajā Padomju armijas teritorijā. Pie armijas daļas uzcēla t.s. padomju kara pilsētiņu, kurā mitinājās virsnieku ģimenes. 1974. gadā Sužus iekļāva Rīgas pilsētas teritorijā.

Arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Sužos atradās Latvijas armijas teritorija (šeit bija dislocēts NBS Sužu Izlūkdesanta bataljons), 2006. gadā to ieguva SIA "Peltes īpašumi", kurai 2011. gadā pasludināja maksātnespēju. 2011. gada vasarā "Peltes īpašumu" parādsaistības pārpirka par 3,2 miljoniem eiro.[4] Mūsdienās muižas ēkas atrodas avārijas stāvoklī un tajā saimnieko SIA "Sužu pussala", kuras vairākuma daļas pieder "Peltes īpašumiem".[5][6]

Raksturojums

[labot | labot pirmkodu]

Sužu apkaimes kopplatība ir 4,023 km², kas ir par aptuveni 1/5 mazāk nekā vidējā apkaimes platība Rīgā, turklāt vairāk nekā pusi no tās (52,1%) aizņem Ķīšezers un tā līči. Tādēļ faktiskā zemes platība ir salīdzinoši neliela. Apkaimes robeža pa perimetru ir 8,747 km gara. Sužos redzami izceļas 2 blīvi apdzīvotas vietas — Suži un Ozolkalni, kas abas atrodas starp Jaunciema gatvi un Ķīšezeru, un kuras ieskauj plašas zaļās zonas. Sužu apkaime nav pietiekami telpiski vienota un funkcionāli savstarpēji savienota, jo mikrorajonam ir izteikts perifērisks raksturs un Suži ir centrs tikai pašam Sužu ciemam, nevis Ozolkalniem vai kādai citai vietai apkaimē. Taču šim mikrorajonam ir visas iespējas kļūt vienotākam un attīstīt atsevišķus vietējos pakalpojumus, jo caur to iet svarīga transporta ass (Jaunciema gatve), kas nodrošina efektīvu savienojumu gan apkaimes iekšienē, gan arī ar citām Ķīšezera piekrastes apkaimēm (Jaunciemu un Bukultiem).[1]

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 3 «Ģeogrāfija | Suži». Apkaimes (lv-LV). Skatīts: 2022-11-20.
  2. Neliela daļa apkaimes (ūdens teritorija un neliela daļa krasta bez apbūves) tās rietumos atrodas Ziemeļu rajona teriitorijā.
  3. LĢIA vietvārdu datubāze
  4. "Sprūda lieta": Par Ķīšezera zemes afēru apsūdz arī bijušo amatpersonu nra.lv 2018. gada 11. martā
  5. Andris Kārkluvalks. «Senatne mums līdzās: 'Delfi' iepazīstina ar 11 Daugavas labā krasta muižām Rīgā». Delfi (latviešu), 2012-10-05. Skatīts: 2026-01-29.
  6. «Akciju sabiedrība "SUŽU PUSSALA" - Personas - UR informācijas portāls». info.ur.gov.lv. Skatīts: 2026-01-29.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]