Suži (Rīga)
- Šis raksts ir par Rīgas pilsētas daļu. Par citām jēdziena Suži nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Suži | |
|---|---|
 Sužu muižas pils
| |
| |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Rīga
|
| Priekšpilsēta | Vidzemes priekšpilsēta |
| Pilsētas daļas | Ozolkalni |
| Platība | 4,023 km² |
| Iedzīvotāju skaits | 361 [1] (2020) |
| Transports | |
| Autobuss | 11., 19., 29. |
| Papildinformācija | |
| Ārējā saite | apkaimes.lv |
Suži ir Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā. Sužu apkaime atrodas Rīgas pilsētas ZA daļā Ķīšezera DA piekrastē. Pa sauszemi tā robežojas ar Jaunciema un Bukultu apkaimēm, kā arī ar Garkalnes novadu, bet pa ūdeni tai ir robežas arī ar Juglas un Čiekurkalna apkaimēm. Sužu apkaimes robežas ir Ķīšezers, Pils kakts, Klipiņdūcka, līnija caur Jaunciema dabas liegumu, pilsētas robeža, līnija no pilsētas robežas līdz Ķīšezeram.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viduslaikos Ķīšezera krastus apdzīvoja līvu zvejnieki, no kuru valodas cēlies vietvārds "Suži" (līvu valodā suž - "vilks"). Vēlāk ezera austrumu krastā izveidojās Sužu muiža. 19. gadsimta beigās uzcelta Sužu muižas kungu māja neorenesances stilā. 20. gadsimta sākumā līdz Sužiem varēja nokļūt ar kuģīti, kas gāja trīs reizes dienā.
Pēc muižas atsavināšanas 1923. gadā muižas pili iegādājās Septītās dienas adventisti, kas šeit atvēra Baltijas ūnijas skolu. Skolā adventisti no Baltijas valstīm apguva teoloģiju, bet vasarās pils izmantota kūrorta vajadzībām. Līdzās pilij atradās zemnieku palīgsaimniecības. Pēc Otrā pasaules kara pils nebija pieejama apmeklētājiem, jo atradās slēgtajā PSRS armijas teritorijā. Pie armijas daļas uzcēla t.s. padomju kara pilsētiņu, kurā mitinājās virsnieku ģimenes. 1974. gadā Sužus iekļāva Rīgas pilsētas teritorijā.
Arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Sužos atradās Latvijas armijas teritorija. Mūsdienās muižas ēkas atrodas avārijas stāvoklī un tajā saimnieko SIA "Sužu pussala".[2]
Apkaimes raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sužu apkaimes kopējā platība ir 4,023 km², kas ir apmēram par 1/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā, taču jāņem vērā arī fakts, ka vairāk kā pusi (52,1%) no Sužu apkaimes teritorijas aizņem Ķīšezers. Tādējādi apkaimes sauszemes teritorija ir salīdzinoši neliela. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 8 747 metri. Sužu apkaimē telpiski skaidri identificējamas ir 2 blīvāk apdzīvotas vietas — Suži un Ozolkalni, kas abas ir izvietotas starp Jaunciema gatvi un Ķīšezeru, bet kuras apņem plašas dabas un apstādījumu teritorijas. No apkaimes definējuma viedokļa Sužu apkaimi ir grūti dēvēt par telpiski vienotu un funkcionāli savstarpēji saistītu teritoriju, jo apkaimei ir izteikti periferiāls raksturs un Sužus par lokālo centru var uzskatīt tikai kontekstā ar pašu Sužu apdzīvoto vietu nevis Ozolkalniem vai citām kādām atsevišķām savrupmājām. Tomēr no telpiskā viedokļa šai apkaimei ir visas iespējas kļūt vienotākai un attīstīt atsevišķus vietējos pakalpojumus, jo caur to iet viena galvenā transporta ass (Jaunciema gatve), kas turklāt nodrošina efektīvu saikni arī ar citām Ķīšezera A piekrastes apkaimēm (Jaunciems un Bukulti).
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Rīga
- Vidzemes priekšpilsēta
- Sabiedriskais transports Rīgā
- Daudzstāvu dzīvojamie rajoni Rīgā
- Rīgas klimats
- Ķīšezers
Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Izmantoti materiāli no Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas.
- Izmantoti materiāli no Rīgas pašvaldības portāla.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||