Pāriet uz saturu

Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa

Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte bija viena no Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm. Tās absolventi ieguva bakalaura, maģistra vai doktora grādu humanitārajās zinātnēs ar specializāciju vēsturē vai filozofijā.[1] 2024. gadā Vēstures un filozofijas fakultāti pievienoja Humanitāro zinātņu fakultātei.[2]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes mācību spēki ap 1924. gadu. 1. rindā no kreisās: Aleksandrs Dauge, Kārlis Balodis, Jēkabs Velme, Jēkabs Lautenbahs, Ernests Felsbergs, Pēteris Šmits, Ludis Bērziņš; vidū: Kārlis Straubergs, Augusts Tentelis; 2. rindā no kreisās: Arnolds Spekke, Juris Plāķis, Ernests Blese, Pauls Jurevičs, Maksis Nusbergers, Pauls Dāle, Rūdolfs Jirgens, Pēteris Zālīte, Francis Balodis, Jānis Kauliņš.

Fakultātes pirmsākumi meklējami 1919. gadā, kad Latvijas Universitātē tika nodibināta Filoloģijas un filozofijas fakultāte. Laikiem un nosaukumiem vairākkārt mainoties, 1970. gadā reorganizējot Vēstures un filoloģijas, kā arī Juridisko un filozofijas fakultāti, tika izveidota Vēstures un filozofijas fakultāte, kas pastāv līdz mūsdienām. 2010. gadu beigās fakultāte nodrošināja akadēmiskas studijas vēsturē un filozofijā un piedāvāja augstāko akadēmisko izglītību trīs līmeņu studijās – bakalaura, maģistra un doktora studiju programmās.[3]

1919. gadā, kad pie Latvijas Augstskolas izveidoja Filoloģijas un filozofijas fakultāti ar vēstures nodaļu. Pēc Otrā pasaules kara vēsturi un filozofiju varēja apgūt LVU Vēstures fakultātē (1945—1954), LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē (1954—1970), LVU Juridiskajā un filozofijas fakultātē (1966—1970). 1970. gadā notika LVU Vēstures un filoloģijas un LVU Juridiskās un filozofijas fakultātes reorganizācija, kā rezultātā izveidoja pašreizējo Vēstures un filozofijas fakultāti (VFF).

No 1946. līdz 2009. gadam fakultāte atradās Brīvības bulvārī 32 Rīgā. 2009. gada decembrī fakultāti pārcēla uz LU piederošo ēku Mārstaļu ielā 28/30 Vecrīgā, bet 2013. gada vasarā uz ēku Aspazijas bulvārī 5.

2022. gada rudenī VFF pieņēma darbības stratēģiju 2022.-2027. gadam.[4] Tomēr 2024. gada jūnijā notika pēdējais fakultātes izlaidums.

Dekāni

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Kārlis Kundziņš (1883—1967), LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1919.—1920. gadā
  • Jānis Endzelīns (1873—1961), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1920.—1923. gadā
  • Pēteris Šmits-Smiters (1869—1938), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1923.—1925. gadā
  • Augusts Tentelis (1876—1942), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1927.—1928., 1931.—1933. un 1935.—1936. gadā
  • Juris Plāķis (1869—1942), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1927.—1929. gadā
  • Francis Balodis (1882—1947), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1929.—1931. gadā
  • Kārlis Straubergs (1890—1962), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1937.—1939. gadā
  • Elga Stanke, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāne 1955.—1961. gadā
  • Jekaterina Ripa, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāne 1961.—1963. gadā
  • Alberts Varslavāns, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāns 1963.—1968. gadā
  • Staņislavs Graužinis, LVU Juridiskās un filozofijas fakultātes dekāns 1967.—1970. gadā
  • Ojārs Niedre, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāns 1969.—1970. gadā, LVU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns 1970.—1973. gadā
  • Kārlis Počs, LVU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns 1973.—1982. gadā
  • Eduards Liepiņš, LVU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns 1982.—1984. gadā
  • Antonijs Zunda, LVU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns 1984.—1988. gadā
  • Juris Rozenvalds, LVU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns 1988.—1991. gadā
  • Vija Daukšte, LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāne 1991.—1996. gadā
  • Kaspars Kalnciems, LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns 1996.—2001. gadā
  • Gvido Straube, LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns 2001.—2010. gadā
  • Andris Šnē, LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns 2010.—2015. gadā
  • Valda Kļava, LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāne kopš 2015. gada

Izdevumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Zinātniskie raksti, no 1991. gada LU Latvijas vēstures institūta žurnāls.

Studijas fakultātē

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēstures un filozofijas fakultātes studenti tika uzskatīti par brīvdomīgiem un ar savdabīgu bohēmu. Fakultātē pastāvēja daudzas studentu piekoptas tradīcijas, tai skaitā vairākas sezonālas balles un ikgadējs jauno studentu iesvētību pasākums Fukseni. Studiju procesa ietvaros tika arī rīkotas ekskursijas pa dažādiem Latvijas un ārzemju vēsturiskajiem objektiem.

Fakultātes dekāne kopš 2015. gada jūlija bija asociētā profesore, vēstures zinātņu doktore Valda Kļava.

Bakalaura līmeņa studijas:

  • Filozofija
  • Vēsture

Maģistra līmeņa studijas:

  • Filozofija
  • Vēsture

Doktorantūra:

  • Filozofija
  • Vēsture

VĒSTURE - BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMA

Bakalaura studiju programmas "Vēsture"  mērķis ir nodrošināt studējošajiem teorētisko zināšanu un pētniecisko iemaņu un prasmju apguvi vēstures zinātnē. Studiju laikā veidosies izpratne par vispārējās un Latvijas vēstures procesiem un tiks apgūtas pētniecības darba pamatiemaņas un prasmes, īpaši ar informācijas iegūšanu, analīzi un izmantošanu saistītās prasmes.

Studiju programmā iekļauti arī vairāki praktiskās ievirzes kursi, sniedzot studējošajiem iespēju tiešā veidā iesaistīties vēstures un arheoloģijas nozares darbā.[5]

FILOZOFIJA - BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMA

Bakalaura studiju programma "Filozofija" sniedz iemaņas, kas ir noderīgas jebkurā akadēmiskā un praktiskā darba laukā. Filozofijas studiju mērķis ir atraisīt domāšanu, paplašināt intelektuālo pieredzi, trenēt pašrefleksijas un argumentācijas prasmes, dot rīkus, ar kuru palīdzību cilvēks var uzlabot savu spēju domāt, runāt, rakstīt un pieņemt lēmumus.

Vienlaikus filozofijas studijas veido dziļu izpratni par filozofisko domu, dod vēsturisku un sistemātisku pārskatu par cilvēces domas attīstību no antīkajiem laikiem līdz 21. gadsimtam.

Viena no programmas lielākajām vērtībām - studiju process notiek nelielās studentu grupās.[6]

VĒSTURE - MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA

Maģistra studiju programma "Vēsture" ir viena no divām šāda veida studiju programmām Latvijā. Tai ir senas un bagātas tradīcijas, vēstures studijas Latvijas Universitātē sākās reizē ar LU izveidošanos.

Pabeidzot studijas, students spēj parādīt, pārzina un izprot aktuālākās zinātniskās teorijas un atziņas, pārvalda pētniecības metodoloģiju un mūsdienu pētniecības metodes vēstures zinātnē un dažādu jomu saskarē.

Studijas vēstures maģistra programmā ir cieši saistītas ar praktisku vēstures aktuālāko problēmu pētniecību uz publicēto un nepublicēto vēstures avotu un jaunākās literatūras bāzes.[7]

FILOZOFIJA - MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA

Maģistra studiju programma "Filozofija" ir vienīgā programma, kura nodrošina augstākā līmeņa akadēmiskās studijas filozofijā Latvijā. Studijas balstītas zinātniskā pētniecībā, ko īsteno augsti kvalificēts Filozofijas un ētikas nodaļas akadēmiskais personāls sadarbībā ar citiem humanitārās un sociālās zinātņu jomas pārstāvjiem Latvijā un ārvalstīs.[8]

VĒSTURE - DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA

Doktora studiju programma “Vēsture” ir vislabākā iespēja veltīt sevi vēstures zinātnei un nodarboties ar pētniecību kādā no vēstures apakšnozarēm – arheoloģijā, Latvijas vai pasaules vēsturē dažādos laikos (viduslaiki, agrie jaunie un jaunie laiki, jaunākie laiki un mūsdienu vēsture), izvēloties visdažādākās pētniecības tēmas, vai arī kādā no vēstures palīgdisciplīnām (numismātika, heraldika, ģenealoģija utt.).  Studiju rezultātā ir iespēja iegūt vēstures doktora grādu, tādējādi apliecinot sev un sabiedrībai, ka esat sasniedzis respektējamu kvalitāti kā zinātnieks un varat sekmīgi risināt visdažādākās vēstures uzdotās mīklas un jautājumus un izprast sabiedrības attīstības procesus.[9]

FILOZOFIJA - DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA

Doktora studiju programma "Filozofija" dod iespēju padziļināti pētīt kādu no filozofijas daudzajās apakšnozarēs (ētika, estētika, epistemoloģija, apziņas filozofija, sociālā filozofija, politikas filozofija, filozofijas vēsture, ideju vēsture Latvijā u.c.) aktuālajām problēmām un iegūt filozofijas doktora grādu, tādējādi vairojot gan savu, gan Latvijas intelektuālo kapitālu un sapratni par cilvēka vietu pasaulē un sabiedrības attīstību.[10]

Struktūrvienības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Arheoloģijas un vēstures palīgzinātņu katedra
  • Praktiskās filozofijas katedra
  • Teorētiskās filozofijas un loģikas katedra
  • Filozofijas vēstures katedra
  • Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedra
  • Latvijas un Austrumeiropas jauno un jaunāko laiku vēstures katedra
  • Viduslaiku vēstures katedra

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Par VFF». web.archive.org. 2022-01-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-01-20. Skatīts: 2024-07-03.
  2. ↑ «LU HZF vēstures un filozofijas studijas». www.vff.lu.lv. Skatīts: 2024-07-03.
  3. ↑ «Vēstures un filozofijas fakultāte». www.lu.lv. Skatīts: 2019-07-08.
  4. ↑ «VFF stratēgija». vff.lu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2024. gada 3. jūlijā.
  5. ↑ «Vēsture». www.lu.lv. Skatīts: 2019-07-08.
  6. ↑ «Filozofija». www.lu.lv. Skatīts: 2019-07-08.
  7. ↑ «Vēsture». www.lu.lv. Skatīts: 2019-07-08.
  8. ↑ «Filozofija». www.lu.lv. Skatīts: 2019-07-08.
  9. ↑ «Vēsture». www.lu.lv. Skatīts: 2019-07-08.
  10. ↑ «Filozofija». www.lu.lv. Skatīts: 2019-07-08.
Pašreizējās
Bijušās (2024)
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Universitātes_Vēstures_un_filozofijas_fakultāte&oldid=4130120"