Latvijas dzelzceļi
Latvijas dzelzceļi ir Latvijas dzelzceļu transporta sistēma, kas paredzēta pasažieru un kravu pārvadāšanai. 2010. gadā Latvijā bija 1850,8 km publiskas lietošanas platsliežu dzelzceļa līniju (tai skaitā 257,4 km elektrificēti)[1] un viena 33,4 km gara šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene - Alūksne. Mūsdienās ar dzelzceļa pārvadājumu organizēšanu un nodrošināšanu Latvijas teritorijā nodarbojas valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” (LDz).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1860. gadā atklāja pirmo dzelzceļa iecirkni Latvijas teritorijā Rītupe — Daugavpils, kas bija Sanktpēterburgas-Varšavas dzelzceļa maģistrāles daļa. 1861. gadā ekspluatācijā nodeva pirmo iekšzemes dzelzceļa līniju Rīga — Daugavpils. 1868. gadā pabeidza Rīgas — Jelgavas dzelzceļa būvi. 1877. gadā atklāja kustību pa Rīgas — Tukuma dzelzceļu. 1889. gadā ekspluatācijā nodeva Rīgas — Valkas — Pleskavas dzelzceļu. 1904. gadā ekspluatācijā nodeva privāto Ventspils — Krustpils — Maskavas dzelzceļu. 1915.-1918. gadā Pirmā pasaules kara gados Latvijas teritorijā notika intensīva dzelzceļu pārbūve un jaunu, militāru dzelzceļu būvniecība.
Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas 1919. gada 5. augustā tika nodibināta Latvijas Dzelzceļu virsvalde, kas pasažieru pārvadāšanai izveidoja valsts uzņēmumu Latvijas dzelzceļi (Latvijas valsts dzelzceļi).[2] 1921. gadā ieviesa tiešo pasažieru vagonu satiksmi maršrutos Rīga—Berlīne—Parīze/Ostende. 1923. gadā ieviesa tiešo pasažieru vagonu satiksmi Nord-Express maršrutos Rīga—Berlīne—Parīze ar savienojumu Rīga—Maskava. 1925. gadā ekspluatācijā ieviesa Latvijā pirmo pārmiju un signālu elektriskās centralizācijas iekārtu. 1925. gadā a/s „Fēnikss” uzsāka jauna tipa pasažieru vagonu būvi. 1925.-1929. gadā notika Liepājas — Glūdas dzelzceļa būvniecība. 1930. gadā uzsāka ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu motorvagonu būvniecību un ekspluatāciju. 1933. gadā Liepājas dzelzceļu darbnīcās sāka tvaika lokomotīvju ražošanu. 1937. gadā ekspluatācijā nodeva Rīgas — Ērgļu un Rīgas — Rūjienas dzelzceļa līnijas. 1938. gadā sāka darboties sliežu metināšanas darbnīca. 1940. gadā manevru darbos sāka izmantot lokotraktorus.
1940. gadā Latvijas Dzelzceļu virsvalde beidza pastāvēt, tās vietā stājās PSRS Satiksmes ceļu tautas komisariāta pārvalde „Latvijas dzelzceļš”. 1941. gadā pēc vāciešu ienākšanas, pusgada laikā visi Latvijas dzelzceļi tika pārlikti uz Eiropas sliežu platumu un 1942. gadā izveidoja Vācijas satiksmes ceļu direkciju Reichsverkehrdirektion Riga. 1950. gadā elektrificēja Rīgas — Dubultu iecirkni; ekspluatācijā ieviesa RVR ražotus elektrovilcienus. 1957. gadā ekspluatācijā sāka ieviest dīzeļlokomotīves. 1957. gadā pabeidza ritošā sastāva aprīkošanu ar automātiskajām sakabes ierīcēm. 1963. gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas dzelzceļus apvienoja „Baltijas dzelzceļā” (Прибалтийская железная дорога). 1964. gadā uzsāka dīzeļvilcienu ekspluatāciju. 1965. gadā pabeidza Rīgas pasažieru stacijas pārbūvi. 1967. gadā uzsāka akumulatoru elektrolokomotīvju ekspluatāciju. 1972. gadā dibināja Informatīvās skaitļošanas centru. 1973. gadā sāka ritošā sastāva sakarsušo bukšu kontroles aparatūras uzstādīšanu Latvijas dzelzceļu līnijās. 1976. gadā notika traģiska katastrofa Juglas stacijā.
1992. gadā valsts uzņēmums „Latvijas dzelzceļš” pārņēma no PSRS Satiksmes ceļu ministrijas Latvijas teritorijā izvietotos sliežu ceļus un dzelzceļa uzņēmumus. 2001. gadā iekšzemes pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai izveidoja a/s „Pasažieru vilciens”. 2003. gadā pabeidza Ventspils dzelzceļa mezgla rekonstrukciju. 2008. gadā pabeidza Eiropas Savienības finansēto elektrovilcienu modernizācijas programmu.
Latvijas mūsdienu dzelzceļa līnijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas dzelzceļa elektrolīnijām - 60
- ↑ «Latvijas dzelzceļi, 1918.-1938 - Dzelzceļu virsvalde - iBook.lv - Grāmatu draugs». www.ibook.lv. Skatīts: 2024-01-07.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas dzelzceļi 1918-1938, Valsts dzelzceļu izdevniecība Rīga 1938
- T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone: Dzelzceļi Latvijā, R: Jumava 2009, ISBN 978-9984-38-698-0
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas dzelzceļu līnijas
- Dzelzceļi kā cariskās Krievijas maģistrāļu noslēdzošie posmi pie Baltijas jūras 1860. — 1919
- Latvijas Republikas valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļi” 1919. — 1940.
- Latvijas dzelzceļi II Pasaules kara laikā 1939. — 1945.
- Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. - 1991.
- Neatkarīga Latvijas dzelzceļa uzņēmuma atjaunošana un valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” nodibināšana 1991. - 1994.
- «Разобранные и законсервированные железные дороги». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-09-07. Skatīts: 2011-06-14. (krieviski)