Pāriet uz saturu

Latvijas turki

Vikipēdijas lapa
Turku karavīru kapi Cēsīs (pirms 1914).
Turku karavīru pieminekļa atklāšana Cēsīs (1937). Pirmajā rindā otrais no kreisās – Turcijas sūtnis Nuri Batu, trešais – militārais atašejs Mathats Akčakoča, ceturtais – Cēsu pilsētas galva Rūdolfs Kauce.

Latvijas turki (turku: Letonya Türkleri) ir Latvijā dzīvojošie turki, viena no skaitliski nelielākajām Latvijas mazākumtautībām.[1] Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijā 2010. gada 1. jūlijā starp iedzīvotājiem bija 142 turki (no tiem 13 Latvijas pilsoņi un 4 Latvijas nepilsoņi).[2]

Pirmie 100 turku patstāvīgie iedzīvotāji Latvijā nokļuvuši 1877. gada ziemā, kad tie atvesti uz Cēsīm un Līvānu novadu kā karagūstekņi pēc Krievijas Impērijas uzvaras kaujā pie Pļevnas krievu—turku karā (1877—1878). Šā notikuma sakarā Līvānu novada Turku pagasts ieguvis savu tagadējo nosaukumu. Cēsīs nomitinātie 26 turki miruši nepiemēroto laikapstākļu un dažādu slimību ietekmē, bet pārējie ar laiku atbrīvoti un turpinājuši dzīvot pilsētā. Vietējiem iedzīvotājiem esot iegaršojusies turku ceptā maize, tādēļ Cēsīs, Rīgas ielā 22 turki atvēruši ceptuvi.[3][4] Novadpētnieks Aivars Smeceris Krievijas un Baltkrievijas arhīvos izpētīja, ka Krustpilī nometināti vismaz 236 turku karagūstekņi.[5]

1913. gadā Rīgā bija reģistrēti 510 musulmaņi, no kuriem lielākajai daļai dzimtā bija tatāru vai turku valoda, vēl 41 persona, kas oficiāli skaitījās Osmaņu impērijas un Persijas pavalstnieks. Rīgā bija arī 26 armēņi, kas arī bija Osmaņu impērijas vai Persijas pavalstnieki. Pēc Pirmā pasaules kara 1920. gadā Latvijā dzīvoja tikai 19 turki.[6]

Cēsīs esošie turku kapi (turku: Türk Erlerin Mezarlığı) atzīti par vienu no 100 neparastākajiem kultūras mantojumiem Latvijā. 1937. gadā atklāts pēc Turcijas konsula iniciatīvas turku kapu ansamblis. Kapus projektējis Kārlis Dzirkalis.[7] 2004./2005. gadā kapu ansamblis rekonstruēts par Turcijas vēstniecības piešķirtajiem līdzekļiem.[8][3] Uz kapu kopiņām izveidoti betona kapakmeņi, izveidotas uzejas kāpnes, vārtu stabi, kā arī veikti citi labiekārtošanas darbi. 2008. gadā šie turku karavīru kapi iekļauti 2008. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu “Neparastais mantojums” pieminekļu sarakstā.

Par turku kapiem Latvijā tiek sauktas šādas apbedījuma vietas:

  1. ↑ Atsevišķi dati par turku tautības iedzīvotājiem Centrālās statistikas pārvaldes interneta lapā nav pieejami. "Citas" tautības veido 2% no visiem iedzīvotājiem 2009. gadā. Skatīt CSP tabulas nodaļā Iedzīvotāji Arhivēts 2012. gada 8. jūlijā, at Archive.is
  2. ↑ «Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 3. septembrī.
  3. 1 2 Cēsīs atjauno turku kapus[novecojusi saite], Google kešatmiņa: Diena.lv, autors: Gundega Matveja
  4. ↑ Līvānu novada teritorija Arhivēts 2009. gada 26. oktobrī, Wayback Machine vietnē.: Līvānu novada domes informatīvais resurss
  5. ↑ Ēriks Jēkabsons. LATVIJA UN TURCIJA: AIZMIRSTĀS ATTIECĪBAS 1918-1940 citēts no: Ščerbinskis V. Ienācēji no tālienes: Austrumu un Dienvidu tautu pārstāvji Latvijā no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Rīga: Nordik, 1998, 11., 12., 17. lpp.
  6. ↑ Ēriks Jēkabsons. LATVIJA UN TURCIJA: AIZMIRSTĀS ATTIECĪBAS 1918-1940 citēts no: Turku gūstekņi Latvijā – spilgti, taču maz izzināti un piemirsti lsm.lv 29. janvāris, 2016
  7. ↑ Cēsīs septembrī notiks Turcijas dienas[novecojusi saite]: ELAP Vidzemes Ziņu portāls, Jana Velvele.
  8. ↑ Neparastais Turcijas mantojums Cēsīs: Tours.lv - Latvijas tūrisma vortāls.
  9. ↑ Dunsku senkapi (Mēra kapi, Turku kapi) Arhivēts 2012. gada 20. novembrī, Wayback Machine vietnē.: Ceļteka.lv
  10. ↑ Dunsku senkapi (Mēra kapi, Turku kapi): Mantojums.lv
  11. ↑ Turku kapi, Kara kapi Arhivēts 2012. gada 20. novembrī, Wayback Machine vietnē.: Ceļteka.lv
  12. ↑ Škutānu senkapi (Turku kapi, Kara kapi): Mantojums.lv
  13. ↑ Lejas Romuļu senkapi (Kapu kalns, Turku kapi) Arhivēts 2012. gada 20. novembrī, Wayback Machine vietnē.: Ceļteka.lv
  14. ↑ Lejas Romuļu senkapi (Kapu kalns, Turku kapi): Mantojums.lv
  15. ↑ Katoļnieku viduslaiku kapsēta (Turku kapi) un apmetne Arhivēts 2012. gada 20. novembrī, Wayback Machine vietnē.: Ceļteka.lv
  16. ↑ Katoļnieku viduslaiku kapsēta (Turku kapi) un apmetne: Mantojums.lv
  17. ↑ Krieviņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi) Arhivēts 2012. gada 20. novembrī, Wayback Machine vietnē.: Ceļteka.lv
  18. ↑ Krieviņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi): Mantojums.lv
  19. ↑ Klabauču senkapi (Turku kapi) Arhivēts 2012. gada 20. novembrī, Wayback Machine vietnē.: Ceļteka.lv
  20. ↑ Klabauču senkapi (Turku kapi): Mantojums.lv
  21. ↑ Pūricu senkapi I (Kapu kalns,Lībiešu kapi), II (Turku kapi) Arhivēts 2012. gada 20. novembrī, Wayback Machine vietnē.: Ceļteka.lv
  22. ↑ Pūricu senkapi I (Kapu kalns, Lībiešu kapi), II (Turku kapi): mantojums.lv
  23. ↑ Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi) Arhivēts 2012. gada 20. novembrī, Wayback Machine vietnē.: Ceļteka.lv
  24. ↑ Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi): Mantojums.lv
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_turki&oldid=4360996"