Latvijas vācieši

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Latvijas vācieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām, daļa no Baltijas provinču vāciešiem jeb vācbaltiešiem. Vairums Latvijas vāciešu mūsdienās dzīvo Rīgā un Liepājā.

2017. gadā Latvijas vācieši bija astotā lielākā mazākumtautība, pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā dzīvoja 3042 vācieši.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācu ieceļošana Latvijā pieminēta jau Latviešu Indriķa 13. gadsimta sākumā uzrakstītās Livonijas hronikas pirmajās daļās. Tā priesteris Meinards no Holšteinas ieradās Daugavas lejtecē ap 1180. gadu un apmetās pie Daugavas lejtecē dzīvojošajiem lībiešiem. Livonijas krusta karu gaitā vācu krustnešu ieņemtajās zemēs tika izveidota Livonijas konfederācija, līdztekus latīņu valodai kā starptautu saziņas valoda arvien lielāku nozīmi ieguva vācu valoda un tās lejasvācu dialekts. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes un Zviedru Vidzemes izveides to lietvedībā dominēja vācu valoda. Arī pēc 1710. gada Vidzemes kapitulācijas vābaltieši un vācu valoda saglabāja dominējošo stāvokli Vidzemē.

Krievijas impērijas ķeizariene Katrīna II 1766. gadā izdeva pavēli par vācu zemnieku kolonijas dibināšanu Iršu pagastā. Pirmais pārceļotājs ieradās 1765. gadā no Lībekas, nākamo divu gadu laikā ieradās 86 kolonistu dzimtas no Pfalcas, Darmštates un Pomerānijas apgabaliem. 18. gadsimta beigās Latvijas teritorijā bija apmēram 6,5% vāciešu, 19. gadsimta beigās 1897. gada tautas skaitīšana uzrādīja 7,1% vāciešu.

Vāciešu skaits Kurzemes apriņķos (1897)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apriņķis iedzīvotāji vācieši (%)
Aizputes apriņķis 53 209 2859 (5,4%)
Bauskas apriņķis 50 547 3042 (6,0%)
Dobeles apriņķis 101 313 11 104 (11,0%)
Grobiņas apriņķis 110 878 16 942 (15,3%)
Ilūkstes apriņķis 66 461 1082 (1,6%)
Jaunjelgavas apriņķis 64 795 1809 (2,8%)
Kuldīgas apriņķis 66 335 5626 (8,5%)
Talsu apriņķis 61 148 2562 (4,2%)
Tukuma apriņķis 51 076 2201 (4,3%)
Ventspils apriņķis 48 275 3790 (7,9%)
Guberņā kopā: 100% 7,6%
Kopskaits 674 034 51 017

1905. gada revolūcijas iespaidā Kurzemes vācu muižnieki 1908.—1913. gadā sāka uz savu roku nometināja uzpirktajās muižās vācu kolonistus no Krievijas impērijas nomalēm (Polijas un Dienvidkrievijas), ko finansēja Kurländischer Kreditverein Jelgavā. Pirmo Kurzemes vācu zemnieku koloniju izveidoja Kurmāles un Planicas pagastos. Pavisam Kurzemes guberņā līdz Pirmā pasaules kara sākumam nometināja ap 13 000 vācu zemnieku.[1]

Pēc valstiskās neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 20.—30. gados Latvijas vāciešu īpatsvars samazinājās, tomēr viņi saglabāja savu ietekmi Latvijas ekonomikā: 1935. gadā no 922 lielajiem rūpniecības uzņēmumiem 15,7% piederēja vāciešiem, tie ražoja 36,7% kopprodukcijas.[2] Pēc Otrā pasaules kara sākuma no 1939. gada 7. novembra līdz 16. decembrim no Latvijas izceļoja aptuveni 47 000 vācbaltiešu, bet palika ap 4000—7000. Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada 10. janvārī Vācijas un PSRS valdības parakstīja vienošanos par Latvijas vāciešu papildu izceļošanas atļaušanu.[3]

Vācbaltiešu skaita izmaiņas Latvijā (1897—2011)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deklarētā tautība 1897 1920 1925 1930 1935 1959 1970 1979 1989 2000 2011
vācieši 137 312 58 097 70 964 69 855 62 144 1 609 5 413 3 299 3 783 3 465 3 042

Latvijas vācu biedrības un kultūras centri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas Vācu savienība (Verband der Deutschen in Lettland),
  • Rīgas Vācu kultūras biedrība (Rigaer Deutscher Kulturverein)
  • Latvijas Vāciešu biedrība "Vācu nams"
  • Daugavpils Vācu biedrība (Verein der Dünaburger Deutschen) Erfolg
  • Dobeles Vācu kultūras biedrība (Deutscher Kulturverein in Dobele)
  • Ventspils Vācu kultūras biedrība (Deutscher Kulturverein Ventspils)
  • Liepājas Vācu biedrību asociācija "Vācu nams Liepāja" (Zusammenschluss der Deutschen Vereine “Deutsches Haus Liepāja”)
  • Liepājas Vācu–latviešu tikšanās centrs (Deutsch-Lettisches Begegnungszentrum Liepaja)
  • Vācu apvienība Liepājā (Bund der Deutschen in Liepaja)
  • Vācu kultūras centrs (Deutsches Kulturzentrum)
  • Liepājas Vācu kopiena ASNS (Libauer Deutsche Gemeinde ASNS)
  • Latviešu–vācbaltiešu centrs (Lettisch-Deutschbaltisches Kulturzentrum) Domus Rigensis

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Cerūzis, R. Vācu faktors Latvijā (1918-1939). Rīga: LU Akadēmiskais apgads, 2004. ISBN 978-9984-770-52-9
  • Stradiņš Jānis. Vācbaltieši, Rīga un Latvija. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.1., 191.—194. lpp.
  • Dribins, L., Spārītis, O. Vācieši Latvijā. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts. Etnisko pētījumu centrs, 2000. 57. lpp. ISBN 9984543560
  • Vācbaltieši Latvijā (1918–1941). / Sērija: Vēstures avoti augstskolai, VIII sējums / sast. Dr. hist. Inesis Feldmanis. Rīga: Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds, 2016., 246 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. X. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 19 160. sleja.
  2. Dribins, L., Spārītis, O. Vācieši Latvijā 71. lpp.
  3. Maria Fiebrandt. Auslese für die Siedlergesellschaft. Die Einbeziehung Volksdeutscher in die NS-Erbgesundheitspolitik im Kontext der Umsiedlungen 1939–1945. Vandenhoeck & Ruprecht, 2014 - 671 Seiten ISBN 978-3-525-36967-8