Regīna Ločmele
| Regīna Ločmele | |
|---|---|
.jpg) Regīna Ločmele 2014. gadā | |
| 13. Saeimas deputāte | |
|
Amata sākums 2018. gada 6. novembris | |
| Prezidents | Egils Levits |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| 12. Saeimas deputāte | |
|
Amatā 2014. gada 4. novembris — 2015. gada 7. maijs | |
| Prezidents | Raimonds Vējonis |
| Premjerministrs | Laimdota Straujuma |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1966. gada 19. novembrī Sevastopole, Ukrainas PSR, PSRS (tagad  Ukraina) |
| Dzīvo |
 Rīga, Latvija |
| Tautība | latviete |
| Politiskā partija | Saskaņa |
| Tēvs | Jānis Ločmelis |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Pāvels Luņovs (2006—2020) |
| Bērni | trīs |
| Profesija | politiķe, cilvēktiesību aktīviste |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Regīna Ločmele (iepriekšējā laulībā Regīna Ločmele-Luņova; dzimusi 1966. gada 19. novembrī Sevastopolē) ir Latvijas politiķe, cilvēktiesību aktīviste, bijusi žurnāliste un ir pazīstama arī kā biedrības "Zolitūde 21 11" vadītāja. Viņa ir 12. Saeimas un 13. Saeimas deputāte, pārstāvot partiju "Saskaņa".
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimusi 1966. gadā Sevastopolē PSRS flotes virsnieka Jāņa Ločmeļa un viņa sievas Larisas ģimenē.[1] 1970. gadā kopā ar vecākiem un jaunāko māsu Jūliju pārcēlās uz dzīvi Rīgā.[2] Mācījās Rīgas 67. vidusskolā, Liepājas A. Puškina 2. vidusskolā, 1983. gadā beidza mācības Rīgas 78. vidusskolā.[3] Studēja Latvijas Universitātē, 1988. gadā ieguva žurnālista specialitāti un 1994. gadā starptautisko attiecību specialitāti.[3]
Strādāja par Latvijas Televīzijas ziņu dienesta programmu vadītāju,[4] radio žurnālisti.[5]
No 1997. gada nodarbojas ar uzņēmējdarbību: bija koncertfirmas "VIP Promotion" izpilddirektore (līdz 2007), darbojās apsardzes centra "Jaguārs" valdē (2003—2008),[6] bija Latvijas Drošības biznesa asociācijas valdes locekle.[7] Strādāja arī par "Rīgas namu pārvaldnieka" klientu apkalpošanas nodaļas vadītāju.[8] 2007. gadā Regīna aizstāvēja sociālo zinātņu maģistra grādu vadības zinātnē.[3][9]
2007. gadā Sočos piedalījās pasaules precēto sieviešu konkursā Mrs. World,[10] viesojās Ramzana Kadirova rezidencē Gudermesā Čečenijā.[11]
Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2014. gadā R. Ločmeli-Luņovu ievēlēja 12. Saeimā no partijas "Saskaņa" saraksta. 2015. gadā prokuratūra uzsāka kriminālprocesu pret viņu kopā ar citiem aizdomās turētajiem par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā organizētā grupā un noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu. Viņa paziņoja, ka viņai inkriminētais noziegums ir meli, tomēr nolēma nolikt Saeimas deputātes mandātu.[12]
2017. gadā R. Ločmele-Luņova tika ievēlēta Rīgas Domē no "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai!" apvienotā saraksta.[13]
2018. gadā kriminālprocesu pret viņu izbeidza, nekonstatējot nozieguma sastāvu.[14]
2018. gada oktobra Saeimas vēlēšanās viņa tika ievēlēta par 13. Saeimas deputāti un kļuva par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas priekšsēdētāju. 2019. gada maijā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēta.
Sabiedriskā aktivitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2013. gadā pēc lielveikala "Maxima" sagrūšanas Rīgā aktīvi iesaistījās palīdzībā cietušiem un viņu ģimeņu locekļiem. Kļuva par biedrības "Zolitūde 21 11" locekli un vadītāju.[9] Sagatavoja un izdeva atmiņu grāmatu par traģēdiju "Atceries Zolitūdi, 21/11".[15]
2017. gadā tika ievēlēta Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrības "Tauta pret zemes baroniem" valdē, lai palīdzētu Rīgas daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem aizsargāt savas tiesības piespiedu zemes nomas apmaksā. Biedrība sagatavoja vairākas prasības tiesām par nesamērīgu zemes nomas apmēru un 2017. gada 28. jūnijā uzvarēja pirmo procesu, kad Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina, ka skandalozās uzņēmuma Pilsētas zemes dienests komercdarbība ir zemju zem daudzdzīvokļu mājām uzpirkšana un prasījuma tiesību tālākā pārdošana. Tāpēc zemes īpašnieks nav tiesīgs no dzīvokļu īpašniekiem piedzīt parādu par nesamaksāto nomu desmit gadu garumā, bet tikai par trim gadiem, jo šī uzņēmuma darbību regulē nevis Civillikums, bet Komerclikums, kurā noteikts, ka parādu piedzīšanas termiņš ir trīs gadi.[16]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Регина Лочмеле: «Я умею любить!» Archived 2019. gada 13. martā, Wayback Machine vietnē. 2017. gada 25. jūlijā (krieviski)
- ↑ Слово чести адмирала Archived 2017. gada 17. jūnijā, Wayback Machine vietnē. d-pils.lv, 2006-07-12 (krieviski)
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Regīna Ločmele-Luņova — 12. Saeimas vēlēšanas». CVK.lv. Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 2014. gada 25. oktobrī.
- ↑ «Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa kandidatūrām». Vestnesis.lv. Skatīts: 2014. gada 25. oktobrī.
- ↑ «Uz Saeimu pretendē sportisti, mākslinieki un žurnālisti». NRA.lv. Skatīts: 2014. gada 25. oktobrī.
- ↑ «APSARDZES CENTRS JAGUĀRS, SIA». www.firmas.lv (latviešu). Skatīts: 2019-02-16.
- ↑ «Latvijas Drošības biznesa asociācija». www.firmas.lv (latviešu). Skatīts: 2019-02-16.
- ↑ «12. Saeimā ievēlētie deputāti no sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa"». Saskana.info. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 12. novembrī. Skatīts: 2014. gada 25. oktobrī.
- ↑ 9,0 9,1 «Zolitūdes traģēdijā cietušos informēs par izmeklēšanas norisi». LSM.lv. Skatīts: 2014. gada 25. oktobrī.
- ↑ «Apsargu šefiene Regīna Ločmele gluži kā no TV ekrāna jaunības dienās - FOTO». Vipi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 25. oktobrī.
- ↑ Ieva Valtere. «Regīna LOČMELE par piedzīvojumiem konkursā «Misis Pasaule» Krievijā». Vipi.tv (latviešu), 2007-03-16. Skatīts: 2019-02-16.
- ↑ «Ločmele-Luņova nolēmusi nolikt deputāta mandātu». Delfi. 2015. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 28. aprīlī.
- ↑ «"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija, Partija "Gods kalpot Rīgai" vēlēšanas rezultāti». pv2017.cvk.lv. 23.07.2017. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-08-05. Skatīts: 2019-02-16.
- ↑ LETA aģentūra. «Izbeidz kriminālprocesu pret RD deputāti Ločmeli-Luņovu». TVNET (latviešu), 2018-05-29. Skatīts: 2019-02-16.
- ↑ Regīna Ločmele-Luņova un citi. Atceries Zolitūdi, 21/11. Rīga : Biedrība "Zolitūde 21.11.", 2015. ISBN 9934-147-17-3.
- ↑ «Mēģina glābt likumu par zemi». www.kopaa.lv. 23.07.2017. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-09-25. Skatīts: 2019-02-16.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||