Artis Kampars

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par politiķi. Par citām jēdziena kampars nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Artis Kampars
Artis Kampars, 2010-08-09.jpg
Artis Kampars 2010. gadā
Latvijas ekonomikas ministrs
Amatā
2009. gada 12. marts — 2011. gada 25. oktobris
Prezidents
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Kaspars Gerhards
Pēctecis Daniels Pavļuts

Dzimšanas dati 1967. gada 3. maijā (50 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Tukums, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Tukums, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Ilva Kampare
Profesija uzņēmējs, politiķis
Augstskola Rīgas Tehniskā universitāte

Artis Kampars (dzimis 1967. gada 3. maijā Tukumā) ir latviešu uzņēmējs un politiķis, vairāku Saeimu deputāts un bijušais Latvijas ekonomikas ministrs. Pārstāv partiju "Vienotība" (iepriekš — "Jaunais laiks").

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1985. gadā beidza Tukuma 2. vidusskolu. 1992. gadā absolvēja Rīgas Tehniskās universitātes Mehānikas un Mašīnbūves fakultāti, specialitātē "Automobiļi un automobiļu saimniecība", iegūstot inženiera — mehāniķa diplomu.

Līdz ievēlēšanai Saeimā bija sava uzņēmuma "Ronis" direktors, koordinēja arī kino kluba "Grands" darbību Tukumā[1].

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politikā mēģināja iesaistīties jau 2001. gadā, kad nesekmīgi kandidēja Tukuma pilsētas domes vēlēšanās no Latvijas Demokrātiskās partijas. 2002. gadā iestājās jaunveidotajā partijā "Jaunais laiks", tika ievēlēts 8. Saeimā, 2006. gadā ievēlēts 9. Saeimā. Bija "Jaunā laika" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks, partijas Reģionālās padomes vadītājs, kopš 2008. gada arī Domes priekšsēdētājs. Darbojās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) un Eiropas lietu komisijā. Pašvaldību un 9. Saeimas vēlēšanu kampaņas vadības grupas vadītājs. Līdztekus budžeta un finanšu jautājumiem nodarbojās arī ar pašvaldību lietām un ar pilsoniskās sabiedrības attīstību saistītajiem likumpojektiem.

2009. gada 12. marta kļuva par Ekonomikas ministru Valda Dombrovska valdībā. Darbība ministra amatā vērtēta neviennozīmīgi. Oponenti kritizējuši viņu par vājo izpratni par ekonomiskajiem procesiem valstī, kamēr piekritēji atzīmējuši A. Kampara sasniegumus, izvedot valsti no ekonomiskās krīzes. 2010. gadā opozīcija vairākkārt mēģināja viņu atbrīvot no ministra amata, tomēr izšķirīgajā Saeimas balsojumā 2010. gada 10. jūnijā ar minimālu pārsvaru A. Kampars saglabāja savu vietu Ministru kabinetā.

2010. gada rudenī ievēlēts 10. Saeimā no apvienības "Vienotība" saraksta, taču drīz mandātu nolika, jo nolēma turpināt darboties Ekonomikas ministra amatā arī V. Dombrovska otrajā valdībā.

2011. gada aprīlī portāls pietiek.com publicēja informāciju un griezās KNAB ar iesniegumu par nesakritībām A. Kampara 2010. gada amatpersonas ienākumu deklarācijā, kas radīja aizdomas par nelikumīgiem ienākumiem.[2] A. Kampars uz apvainojumiem atbildēja, ka visi uzrādītie ienākumi ir legāli un noliedza iespēju atkāpties no amata.[3]

11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās A. Kampars nekandidēja, darbojās kā partijas "Vienotība" ģenerālsekretārs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Arta Kampara dzīvesgājums Ekonomikas ministrijas mājas lapā
  2. L. Lapsa. «Kampara deklarācija liek secināt: ministram bijuši vismaz 20 000 latu nelegāli ienākumi». Pietiek.com, 2011. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 11. aprīlī.
  3. Indra Sprance. «Kamparam naudu avansā iedevis anonīms investors». Ir, 2011. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 11. aprīlī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Kaspars Gerhards
Latvijas ekonomikas ministrs
2009. gada 12. marts2011. gada 25. oktobris
Pēctecis:
Daniels Pavļuts