Pāriet uz saturu

Liverpool FC

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Liverpool F.C.)
Liverpool
Nosaukums Liverpool Football Club
Iesauka The Reds (sarkanie)
Pilsēta Valsts karogs: Anglija Liverpūle, Anglija
Līga Anglijas Premjerlīga
2023.—2024. 3. vieta
Dibināts 1892. gada 15. martā 
Stadions Enfīldas stadions

(ietilpība: 53394)

Īpašnieks New England Sports Ventures
Prezidents Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Toms Verners
Galvenais treneris Valsts karogs: Nīderlande Arne Slots
Kapteinis Valsts karogs: Nīderlande Virgils van Deiks
Mājas krāsas
Izbraukuma krāsas

Liverpool Football Club ir profesionāls futbola klubs, kas bāzējas Liverpūlē, Anglijā. "Liverpool" spēlē Anglijas Premjerlīgā un ir panākumiem visbagātākais klubs Anglijas futbola vēsturē; komanda ieguvusi vairāk trofejas nekā jebkura cita angļu vienība. "Liverpool" 19 reizes ir ieguvuši Anglijas čempionu titulu, kā arī desmit reizes uzvarējuši Anglijas Līgas kausā. Klubs piecas reizes ir uzvarējis arī Eiropas kausā, kuru mūsdienās dēvē par Čempionu Līgu. Septiņas reizes "Liverpool" ieguvuši arī FA kausu.

Mājas spēles klubs aizvada Enfīldas stadionā.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1892. gada 15. martā pēc strīda starp cita Liverpūles kluba - "Everton" vadību un Enfīldas stadiona īpašnieku Džonu Holdingu, pēc kura "Everton" pārcēlās uz citu stadionu (Goodison Park), Holdings izlēma dibināt jaunu komandu, kas spēlētu Enfīldas stadionā. Strīda katalizators bija blakus zemes īpašnieks, kurš vēlējās izbūvēt ceļu vietā, kur nesen bija uzcelta galvenā tribīne. "Everton" komitejai bija atšķirīgi uzskati, kā jāvada klubs.[1][2] Holdinga dibinātās komandas sākotnējais nosaukums bija "Everton F.C. and Athletic Grounds, Ltd." jeb saīsinājumā "Everton Athletic", taču 1882. gada jūnijā tas tika nomainīts uz "Liverpool", jo Anglijas Futbola asociācija atteicās to dēvēt par "Everton".[3]

Enfīldas stadions, "Liverpool" mājvieta.

Savā pirmajā sezonā "Liverpool" triumfēja Lankašīras līgā, vienā no Anglijas zemākajām līgām, kas deva iespēju startēt otrajā divīzijā. Arī šeit panākumi bija momentāli, kas ļāva pārcelties vēl vienu līmeni augstāk - uz pirmo divīziju, kas tobrīd bija spēcīgākā līga valstī. Pirmais čempiontituls tika izcīnīts 1900./1901. gada sezonā, bet panākums tika atkārtots četrus gadus vēlāk. "Liverpool" 1914. gadā pirmoreiz kluba vēsturē sasniedza FA kausa finālu, taču piekāpās "Burnley" ar 0:1.[4] Komanda uzvarēja pirmajā divīzijā divus gadus pēc kārtas - 1922. un 1923. gadā, bet piekto reizi triumfēt izdevās tikai pēc 24 gadiem. Klubs sasniedza FA kausa finālu arī 1950. gadā, bet piekāpās Londonas "Arsenal".

1953./1954. gada sezonā "Liverpool" zaudēja vietu pirmajā divīzijā[5] un piedzīvoja fiasko FA kausā, kad no tālāku dalību komandai liedza "Worcester City FC", kas bija bez līgas. Visai drīz pēc šā neveiksmīgā rezultāta par vienības galveno treneri tika nozīmēts Bills Šenklijs, kurš atlaida 24 futbolistus. Viņš arī ieviesa jauninājumu Enfīldas stadionā, pārveidojot vienu no telpām par treneru istabu. Tieši šajā kabinetā notika komandas galvenā pārveidošana.[6]

Atgriezties pirmajā divīzijā izdevās 1961./1962. gada sezonā. Jau divas sezonas vēlāk "Liverpool" triumfēja augstākajā līgā, vēl viens tituls sekoja 1965./1966. gada sezonā. Liverpūles vienībai izdevās izcīnīt Anglijas čempiontitulu un UEFA kausu 1972. gadā. Divas sezonas vēlāk Šenklijs aizgāja no amata, viņa vietu ieņēma asistents Bobs Peislijs.[7]

Kā vēlāk izrādījās, Peislijs bija vēl veiksmīgāks. "Liverpool" atkal uzvarēja līgā un UEFA kausā 1976. gadā, nākamajā sezonā čempiontituls tika saglabāt, uzvara arī Eiropas kausā (tagadējā UEFA Čempionu līga), bet FA kausa finālā zaudējums. Paislijs klubu vadīja deviņas sezonas un šajā laikā liverpūlieši ieguva 21 trofeju - trīs Eiropas kausus, UEFA kausu, sešus līgas čempiontitulus, kā arī trīs Anglijas Līgas kausus.

1983. gadā Peislijs izlēma doties pensijā, amatu atstājot savam asistentam Džo Faganam.[8] Savā pirmajā sezonā Fagans tika pie trim balvām - uzvarēja līgā, Līgas kausā, kā arī Eiropas kausā.[9] "Liverpool" kļuva par pirmo angļu klubu, kam kas tāds izdevies.

Statuja pie Enfīldas stadiona ar bijušo treneri Billu Šenkliju

Liverpūles komanda sasniedza Eiropas kausa finālu arī 1985. gadā. Tajā pretī stājās Turīnas "Juventus", spēle notika Heizlija stadionā Beļģijā. Pirms mača sākuma notika traģēdija - "Liverpool" atbalstītāji tika pāri sētai, kas norobežoja abu komandu fanus. Pārāk lielā svara dēļ konstrukcija sabruka, nogalinot 39 skatītājus, pārsvarā itāļus. Spēle tika aizvadīta un "Liverpool" zaudēja ar 0:1. Anglijas klubiem tika aizliegta piedalīšanās Eiropas kausos uz pieciem gadiem, bet konkrēti "Liverpool" - uz desmit (tiesa, vēlāk sodu samazināja līdz sešiem gadiem).[10]

Pēc traģēdijas Fagans izlēma pamest galvenā trenera posteni, kas tika uzticēts spēlējošajam trenerim Kenijam Dalglišam.[11][12] Viņa vadībā vienība ieguva vēl trīs līgas čempiontitulus, kā arī divus FA kausus. Panākumus gan aizēnoja vēl viena traģēdija, kad Hilsboro stadionā, FA kausa pusfināla spēles ar "Nottingham Forest" laikā, vienā no tribīnēm tika ielaisti pārāk daudz līdzjutēji, un tajā tika saspiesti daudzi "Liverpool" atbalstītāji, no kuriem 96 gāja bojā.[13]

1991. gadā Dalglišs iesniedza atlūgumu un viņa vietā nāca bijušais spēlētājs Greiems Sauness. Neskaitot uzvaru 1992. gada FA kausā, Sauness neguva panākumus ar klubu, kā dēļ arī tika nomainīts pret Roju Evansu. Evansam viecās mazliet labāk, taču vienīgais tituls bija 1995. gadā iegūtais Līgas kauss.

1998. gada novembrī "Liverpool" notika kārtējā galvenā trenera maiņa,[14] nu šo amatu ieņēma Žerārs Uljē. Savā otrajā sezonā viņš aizveda klubu līdz FA kausa, Līgas kausa un UEFA kausa uzvarētāju tituliem.[15] 2001./2002. gada sezonā, kurā Uljē pārcieta sirds operāciju, "Liverpool" finišēja otrajā pozīcijā, uzreiz aiz "Arsenal".[16] Arī nākamajā sezonās rezultātus uzlabot neizdevās un Uljē tika nomainīts ar Rafaelu Benitesu. Viņa pirmajā sezonā komanda piedzīvoja neveiksmi Anglijas Premjerlīgā, paliekot vien piektajā vietā, taču to atsvēra uzvara Čempionu līgā, kur tika pārspēta "AC Milan" vienība tikai pēcspēles 11 metru sitienu sērijā.[17]

2005./2006. gada sezonā par kluba īpašniekiem kļuva amerikāņu miljardieri Džordžs Džilets un Toms Hikss.[18] Tajā pat sezonā "Liverpool" atkal aizkļuva līdz Čempionu līgas finālam, kur gan šoreiz atzina "AC Milan" pārākumu ar 1:2.[19] 2008./2009. gada sezonā Liverpūles klubs sakrāja 86 punktus Premjerlīgā, uzstādot komandas rekordu, kas deva otro vietu.

Kluba krāsas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tradicionāli "Liverpool" spēlē sarkanas un baltas krāsas formastērpos, bet sešdesmito gadu vidū tie tika nomainīti uz pilnībā sarkaniem. Komandas agrākajos laikos "Liverpool" izmantoja "Everton" krāsu formas - baltas un zilas. 1984. gadā klubs izvēlejās sarkano krāsu, bet 1901. gadā kluba ģerbonim tika pievienots Liverpūles pilsētu simbolizējošais putns.[20]

1964. gadā komandas galvenais treneris Bills Šenklijs izlēma sūtīt futbolistus laukumā, ģērbušos tikai sarkanā formastērpā mačā pret "Anderlecht". Tālaika futbolist Īans Sentdžons savā autobiogrāfijā vēlāk vēstīja:

“ Viņš domāja, ka krāsu shēma radīs psiholoģisku iespaidu uz pretiniekiem, jo sarkanā krāsa vēsta briesmas un spēku. Vienu dienu treneris ienāca ģērbtuvē, pameta Ronijam Jitsam sarkanu kreklu un šortus, sacīdams: "Uzvelc to, pavērosim, kā tu izskaties. Ronij, tu izskaties lieliski! Tu izskaties vismaz divus metrus garš!"[21] ”

Liverpūles kluba izbraukumu spēļu forma vienmēr bijusi melnā, baltā vai dzeltenā krāsā. Tomēr 1987. gadā "Liverpool" iepazīstināja viesus ar pelēku formastērpu. Taču kluba simtgades sezonā (1991./1992. gada) tās tika nomainītas ar balti zaļām formām. Līdz pat 2008./2009. gada sezonai alternatīvās formas bijušas dzeltenas un baltas, bet nu klubs nācis klajā arī ar pelēkas krāsas tērpiem.[22] Pašreizējos formastērpus ražo sporta preču firma Adidas,[23] bet iepriekš to darīja arī Umbro un Reebok.

"Liverpool" kļuva par pirmo angļu komandu, kas uz saviem formastērpiem attēlo sponsora logotipu,[24] kad 1979. gadā vienojās ar "Hitachi". Kopš 1992. gada šo vietu ieņēma dāņu alus darītava "Carlsberg", kas bija ilgākais līgums kādai no Anglijas futbola augstākās divīzijas komandām.[25] Gan "Carlsberg", gan "Liverpool" izplatīja paziņojumus, ka, sākot ar 2010./2011. gada sezonu, galvenā sponsora vietu ieņems "Standard Chartered" banka.[26]

Stadions

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Stadiona daļa no ārpuses

Kopš dibināšanas brīža "Liverpool" ir spēlējis Enfīldas stadionā. Stadions tika uzbūvēts 1884. gadā un sākumā to izmantoja "Everton" komanda.[27] "Everton" pameta šo futbola laukumu 1892. gadā pēc strīda ar Džonu Holdingu, kurš izlēma dibināt jaunu klubu. Lai gan stadiona ietilpība bija 20 000 cilvēku, uz pirmo "Liverpool" maču ieradās vien 100 skatītāju.[28]

"Liverpool" mačā pret Izraēlas komandu Haifas "Maccabi" 2006. gada 8. augustā.

Enfīldas stadionā katra tribīne nodēvēta savā vārdā - "Spion Kop"[29] (12 390 skatītāju ietilpība), "Anfield Road" (9047), "Main Stand" (12 227) un "Centenary Stand" (11 762). Kopējā ietilpība ir 45 276 skatītāju liela. UEFA Stadionu kategoriju sarakstā Enfīlda iekļauta ceturtajā, augstākajā, kategorijā.[30]

2004. gada 30. jūlijā Liverpūles pilsētas dome deva atļauju kluba vadībai būvēt jaunu stadionu 270 metru attālumā no Enfīldas stadiona.[31] Savukārt 2006. gada 8. septembrī pilsētas vadība izīrēja zemi, kur paredzēts būvēt jauno stadionu, "Liverpool" klubam uz 999 gadiem.[32] Pēc īpašnieku maiņas 2007. gada februārī jaunais stadions tika pārprojektēts. Novembrī to apstiprināja dome, bet 2008. gada jūnijā sākās sagatavošanās darbi celtniecībai.[33][34] Pagaidām tā gan nav sākusies, jo īpašnieki nespēj nodrošināt nepieciešamos finansiālos līdzekļus.

Melvudā, kas atrodas Liverpūles apkaimē, ir "Liverpool" treniņbāze, kas klubam pieder kopš 1950. gada.[35]

Atbalstītāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šenklija vārdā nodēvētie vārti pie stadiona.

2008./2009. gada sezonā "Liverpool" spēles bija ceturtās apmeklētākās Anglijā. Vidēji vienu maču vēroja 44 318 skatītāji, kas ir 96,8% no kopējās stadiona ietilpības.[36] Par kluba himnu tiek uzskatīta You'll Never Walk Alone dziesma, ko oriģināli sarakstījuši amerikāņu komponisti - Ričards Rodžerss un Oskars Hammeršteins, bet vēlāk to iedziedājusi arī Liverpūles mūzikas grupa Gerry & the Pacemakers. "Liverpool" atbalstītāji "You'll Never Walk Alone" dzied kopš 1960.-o gadu sākuma. Dziesma iemantojusi lielu popularitāti starp citiem futbola klubiem visā pasaulē.[37] Dziesmas nosaukums attēlots arī uz stadiona vārtiem, kas nodēvēti par godu bijušajam trenerim Billam Šenklijam.

Par "Liverpool" galvenajiem konkurentiem tiek uzskatīti "Everton" futbolisti.[38] Abu komandu cīņu dēvē par Mērzisaidas derbiju. Liverpūles komandu derbijs parasti tiek izpārdots jeb stadionā nevar atrast brīvas vietas. Tieši šajā derbijā pieredzēti vairāk noraidījumi nekā jebkurā citā Premjerlīgas mačā.[39] Tāpat vieni no galvenajiem "Liverpool" konkurentiem ir Mančestras "United" - galvenokārt abu vienību lielo panākumu dēļ.[40] Abu klubu cīņa ir tik saspringta, ka tie jau teju 40 gadu nav mainījušās ar futbolistiem. Pēdējo reizi tas notika 1964. gadā, kad Fils Čisnals no "United" pārgāja uz "Liverpool".[41]

"Liverpool" atbalstītāji ir bijuši iesaistīti divās milzu traģēdijās. Pirmā bija Heizlija stadiona traģēdija, kad Liverpūles komandas fani pārrāpās pāri norobežojumam, kas šķīra Turīnas "Juventus" un "Liverpool" atbalstītājus. Stadiona konstrukcijas neizturēja lielo spiedienu un sabruka, atņemot dzīvību 39 Itālijas kluba faniem. Pēc šā incidenta UEFA diskvalificēja angļu vienības no sacensībām Eiropas līmenī uz pieciem gadiem, bet "Liverpool" - uz sešiem.[42] 27 cilvēki tika arestēti par nogalināšanu bez iepriekšēja nodoma. Daļa no viņiem jau iepriekš bija aizturēti par nekārtību radīšanu futbola spēļu laikā. 1985. gadā pēc piecu mēnešu ilgas lietas izmeklēšanas 14 "Liverpool" faniem tika piespriests trīs gadu ilgs cietumsods.[43]

Savukārt otra traģēdija notika 1989. gada FA kausa pusfināla spēlē pret Notingemas "Forest". Šoreiz pie vainas bija policistu neizdarība, kas kādā no tribīnēm ielaida pārāk daudz "Liverpool" atbalstītāju, kā rezultātā vairāki tika saspiesti, no tiem 96 gāja bojā. Britu izdevums "The Sun" publicēja rakstu, kurā tika minēts, ka Liverpūles komandas fani pēc traģēdijas urinējuši uz mirušajiem, tos aplaupījuši, kā arī uzbrukuši kārtībsargiem, taču izmeklēšana pierādīja, ka šie fakti nav patiesi, kas noveda pie izdevuma ignorēšanas visā Liverpūlē.[44][45] Traģēdija noveda pie milzu pārmaiņām Anglijas futbola stadionos, liekot visiem stadioniem aizvietot stāvvietas ar sēdvietām.

Īpašnieki un finanses

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Liverpool" pieder amerikāņu biznesmeņiem Džordžam Džiletam un Tomam Hiksam, kuri 2007. gada 6. februārī to atpirka no bijušā īpašnieka Deivida Mūrsa. Kopējā darījuma summa bija 218,9 miljoni sterliņu mārciņu. Amerikāņi samaksāja 5000 par vienu kluba akciju, kopējai summai sasniedzot 174,1 miljonu mārciņu. Taču uzņēmēji vēl 44,8 miljonus atdeva, lai atmaksātu "Liverpool" parādus.[46]

Džileta un Hiksa nesaskaņu, kā arī fanu negatīvās attieksmes dēļ vairākkārt ticis baumots, ka klubu varētu pārdot uzņēmumam "Dubai International Capital", kas bija ieinteresēts "Liverpool" iegādē pirms to pārņēma pašreizējie īpašnieki.[47] Tāpat interesi par kluba iegādi veica "Share Liverpool FC", ko veidoja 100 000 komandas atbalstītāji, kuri bija gatavi pārpirkt "Liverpool" par 500 miljoniem mārciņu, tātad no katra fana tas prasītu 5000 sterliņu mārciņu. Tiesa, joprojām nav izdevies savākt vajadzīgo summu.[48]

2010. gada 16. martā par kluba priekšsēdētāju tika nozīmēts Martins Broutons, kuram deva uzdevumu izskatīt iespējas, kā pārdot "Liverpool".[49] Īpašnieki šo lēmumu skaidroja, kā vēlmi atdot klubu droša īpašnieka rokās, kurš spētu vest komandu pretī nākamajam līmenim, ko Džilets un Hikss nespējot.[50] Baumo, ka potenciālais īpašnieks ir Kenets Huangs, bijušais Volstrītas brokeris, kurš gatavs atdot ap 500 miljoniem sterliņu mārciņu.[51] Maijā tika publiskots "Liverpool" finansiālais stāvoklis - 355 miljoni mārciņu parādos, kā arī 55 miljoni zaudējumos šajā gadā.

2008. gada aprīlī biznesa izdevums Forbes ierindoja "Liverpool" ceturtajā pozīcijā vērtīgāko futbola klubu sarakstā, atpaliekot no Mančestras "United", Madrides "Real" un Londonas "Arsenal".[52] Izdevums "Liverpool" vērtību noteica ap 1 miljardu ASV dolāru, neskaitot parādus. 2006./2007. gada sezonā uzņēmums "Deloitte" aprēķināja, ka Liverpūles komandas gada ieņēmumi ir 133,9 miljoni sterliņu mārciņu.[53]

Statistika un rekordi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Liverpool" savā pirmajā spēlē, kas noritēja Lankaširas līgā, ar 8:0 uzveica "Higher Walton" komandu.[54] Īans Kalagans ir aizvadījis visvairāk maču kluba sastāvā - laikā no 1958. līdz 1978. gadam viņš "Liverpool" sastāvā uz laukuma izgāja 857 spēlēs. No kluba pašreizējā sastāva visvairāk maču ir Džeimijam Karageram, kurš šā gada sākumā sasniedza 600 cīņu robežu.[55]

Komandas visu laiku rezultatīvākais spēlētājs ir Ians Rašs, kurš guvis 346 vārtus.[56] Viņš Liverpūles vienībā spēlēja no 1980. līdz 1987. un no 1988. līdz 1996. gadam. Rašam pieder arī rekords visvairāk gūto vārtu ziņā vienā sezonā - 47. Tomēr viņš nav spējis pārspēt Rodžeru Hantu, kurš guvis visvairāk vārtus līgas spēlēs, kopsummā 245, bet atsevišķā sezonā - 41.[57] Savukārt Gordons Hodžsons sasniedzis visvairāk "hat-trick" jeb trīs vārtu guvumus vienā mačā, ko paveicis 17 reižu. Visvairāk vārtu guvumi vienā spēlē pieder vairākiem futbolistiem - Džonam Milleram, Endijam Makguiganam, Džonam Evansam, Īanam Rašam un Robijam Fauleram, kuri izcēlušies ar pieciem precīziem raidījumiem.[58] Eiropas mačos rezultatīvākais ir Stīvens Džerards, kuram 29 vārti.

"Liverpool" lielākā uzvara ir 11:0 pret "Strømsgodset IF" 1974. gadā. Lielākā uzvara līgas spēlēs ir 10:1 cīņā ar "Rotherham Town" 1896. gadā. Šis panākums tika atkārtots 1989. gadā, kad Enfīldas stadionā izdevās uzveikt "Crystal Palace F.C." ar 9:0.[59] Smagākais zaudējums, 1:9, piedzīvots 1954. gadā pret Birmingemas "City".

Komandas sastāvs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atjaunināts 2024. gada 28. septembrī.[60]
Nr. Pozīcija Spēlētājs
1 Valsts karogs: Brazīlija V Alisons Bekers
2 Valsts karogs: Anglija A Džo Gomess
3 Valsts karogs: Japāna P Vataru Endo
4 Valsts karogs: Nīderlande A Virgils van Deiks (kapteinis)
5 Valsts karogs: Francija A Ibrahima Konatē
7 Valsts karogs: Kolumbija U Luiss Diass
8 Valsts karogs: Ungārija P Dominiks Soboslai
9 Valsts karogs: Urugvaja U Darvins Nunjess
10 Valsts karogs: Argentīna P Aleksiss Makalisters
11 Valsts karogs: Ēģipte U Mohameds Salāhs
14 Valsts karogs: Itālija U Federiko Kjeza
17 Valsts karogs: Anglija P Kērtiss Džonss
Nr. Pozīcija Spēlētājs
18 Valsts karogs: Nīderlande U Kodijs Gakpo
19 Valsts karogs: Anglija P Hārvijs Eliots
20 Valsts karogs: Portugāle U Djogu Žota
21 Valsts karogs: Grieķija A Kosts Cimiks
26 Valsts karogs: Skotija A Endrū Robertsons
38 Valsts karogs: Nīderlande P Raiens Gravenberhs
56 Valsts karogs: Čehija V Vītezslavs Jarošs
62 Valsts karogs: Īrija V Kvīvīns Kelehers
66 Valsts karogs: Anglija A Trents Aleksandrs-Arnolds (vicekapteinis)
78 Valsts karogs: Anglija A Džarels Kvansa
80 Valsts karogs: Anglija P Tailers Mortons
84 Valsts karogs: Ziemeļīrija A Konors Bredlijs

Treneri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Liverpool" savas pastāvēšanas vēsturē bijis 21 galvenais treneris. Pirmie treneri klubam bija Viljams Barklajs un Džons Makenna, kuri sāka darbu 1892. gadā. Visilgāk amatā noturējies Toms Vatsons, kurš ar "Liverpool" strādāja no 1896. līdz 1915. gadam. Savukārt visvairāk mačus komanda aizvadījusi Billa Šenklija vadībā - 783 spēles. Kenijs Dalglišs kļuva par pirmo spēlējošo treneri Anglijas futbolā, kad viņu amatā apstiprināja 1985. gadā. Par kluba visveiksmīgāko treneri kļuva Bobs Paislijs, iegūstot 19 trofejas.[61]

Pašreizējais treneru sastāvs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Amats Vārds Valsts
Galvenais treneris Arne Slots Valsts karogs: Nīderlande Nīderlande
Trenera asistents Sipke Hulshofs Valsts karogs: Nīderlande Nīderlande
Trenera otrais asistents Džons Heitinga Valsts karogs: Nīderlande Nīderlande
Vārtsargu treneris Klaudiu Tafarels Valsts karogs: Brazīlija Brazīlija
Fitnesa treneris Konels Martegs Valsts karogs: Ziemeļīrija Ziemeļīrija
1. komandas attīstības treneris Pepeins Leinderss Valsts karogs: Nīderlande Nīderlande
Fizioterapijas vadītājs Kriss Morgans Valsts karogs: Anglija Anglija
U21 komandas treneris Maikls Bīls Valsts karogs: Anglija Anglija
U18 komandas treneris Nīls Kričlijs Valsts karogs: Anglija Anglija

Sasniegumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Anglijas futbola augstākais līmenis (līdz 1992. gadam Pirmā divīzija; tagad — Premjerlīga)
    • Čempioni (19): 1900–01, 1905–06, 1921–22, 1922–23, 1946–47, 1963–64, 1965–66, 1972–73, 1975–76, 1976–77, 1978–79, 1979–80, 1981–82, 1982–83, 1983–84, 1985–86, 1987–88, 1989–90, 2019–20
    • Vicečempioni (15): 1898–99, 1909–10, 1968–69, 1973–74, 1974–75, 1977–78, 1984–85, 1986–87, 1988–89, 1990–91, 2001–02, 2008–09, 2013–14, 2018–19, 2021–22
  • Anglijas futbola 2. līmenis (1893.—1992. Otrā divīzija; 1992.—2004. Pirmā divīzija; tagad — Championship)
    • Čempioni (4): 1893–94, 1895–96, 1904–05, 1961–62
  • FA kauss[62]
    • Kausa ieguvēji (8): 1964–65, 1973–74, 1985–86, 1988–89, 1991–92, 2000–01, 2005–06, 2021–22
    • Finālisti (7): 1913–14, 1949–50, 1970–71, 1976–77, 1987–88, 1995–96, 2011–12
  • Anglijas Līgas kauss[63]
    • Kausa ieguvēji (10): 1980–81, 1981–82, 1982–83, 1983–84, 1994–95, 2000–01, 2002–03, 2011–12, 2021 —22,[64] 2023–23[65]
    • Finālisti (4): 1977–78, 1986–87, 2004–05, 2015–16
  • FA Charity/Community Shield[66]
    • Kausa ieguvēji (15): 1964, 1965, 1966, 1974, 1976, 1977, 1979, 1980, 1982, 1986, 1988, 1989, 1990, 2001, 2006, 2022[67]
  • Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga
    • Kausa ieguvēji (6): 1976–77, 1977–78, 1980–81, 1983–84, 2004–05, 2018–19
    • Finālisti (4): 1984–85, 2006–07, 2017–18, 2021–22
  • UEFA kauss / Eiropas līga
    • Kausa ieguvēji (3): 1972–73, 1975–76, 2000–01
    • Finālisti (1): 2015–16
  • UEFA Kausu ieguvēju kauss
    • Finālisti (1): 1965–66
  • UEFA Superkauss
    • Kausa ieguvēji (4): 1977, 2001, 2005, 2019
    • Finālisti (2): 1978, 1984
  • Starpkontinentālais kauss
    • Finālisti (2): 1981, 1984
  • FIFA Klubu Pasaules kauss
    • Kausa ieguvēji (1): 2019
    • Finālisti (1): 2005

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «LFC Story». Liverpool F.C. Skatīts: 2007. gada 17. martā. (angliski)
  2. ↑ David Kennedy, Collins, Michael. Community Politics in Liverpool and the Governance of Professional Football in the late Nineteenth Century. Cambridge University Press. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 28. augustā. Skatīts: 2010. gada 8. jūnijā. (angliski)
  3. ↑ Graham, 1985, 14. lpp.
  4. ↑ Liversedge, 1991, 14. lpp.
  5. ↑ Sam Wallace. «Patience is wearing thin at Liverpool». The Daily Telegraph (London), 26.12.2002.. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 13. septembrī. Skatīts: 2008. gada 6. decembrī. (angliski)
  6. ↑ Kelly. You'll Never Walk Alone. 57. lpp. (angliski)
  7. ↑ Kelly. The Boot Room Boys: Inside the Anfield Boot Room. 86. lpp. (angliski)
  8. ↑ «The legacy of the boot room». BBC Sport. 21.12.2001. Skatīts: 2006. gada 12. septembrī. (angliski)
  9. ↑ Cox, Russell, 90. lpp.
  10. ↑ «On This Day – 29 May 1985: Fans die in Heysel rioting». BBC. 29.05.1985. Skatīts: 2006. gada 12. septembrī. (angliski)
  11. ↑ «Joe Fagan». Liverpool F.C. Skatīts: 2008. gada 6. decembris. (angliski)
  12. ↑ «Kenny Dalglish». Liverpool F.C. Skatīts: 2008. gada 6. decembris. (angliski)
  13. ↑ «On This Day – 15 April 1989: Soccer fans crushed at Hillsborough». BBC. 15.04.1989. Skatīts: 2006. gada 12. septembrī. (angliski)
  14. ↑ Kelly. The Boot Room Boys: Inside the Anfield Boot Room. 227. lpp. (angliski)
  15. ↑ «Houllier acclaims Euro triumph». BBC Sport. 2001. gada 16. maijā. Skatīts: 2007. gada 24. martā. (angliski)
  16. ↑ «Houllier 'satisfactory' after surgery». BBC Sport. 15.10.2001. Skatīts: 2007. gada 13. martā. (angliski)
  17. ↑ «AC Milan 3–3 Liverpool (aet)». BBC Sport. 25.05.2005. Skatīts: 2007. gada 15. aprīlī. (angliski)
  18. ↑ «US pair agree Liverpool takeover». BBC Sport. 06.02.2007. Skatīts: 2007. gada 2. martā. (angliski)
  19. ↑ Phil McNulty. «AC Milan 2–1 Liverpool». BBC Sport, 23.05.2007.. Skatīts: 2007. gada 23. maijā. (angliski)
  20. ↑ «LFC Story». Liverpool F.C. Skatīts: 2007. gada 17. martā. (angliski)
  21. ↑ «Shankly: the hero who let me down». Ian St. John's autobiography serialised in The Times (London). 2005. gada 9. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2006. gada 12. septembrī. (angliski)
  22. ↑ «New LFC away kit 2008/09». Liverpool F.C. Skatīts: 2008. gada 1. decembrī. (angliski)
  23. ↑ «Back on home turf, as adidas returns to Liverpool». Adidas. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 14. martā. Skatīts: 2007. gada 17. martā. (angliski)
  24. ↑ James Dart, Mark Tinklin. «Has a streaker ever scored?». The Guardian (London), 06.07.2005.. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 7. augustā. Skatīts: 2007. gada 16. augustā. (angliski)
  25. ↑ «Carlsberg renews sponsorship with Liverpool F.C.». Carlsberg Group. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 9. februārī. Skatīts: 2008. gada 26. janvārī. (angliski)
  26. ↑ «Liverpool agree Standard Chartered Bank deal». CNN. 14.09.2009. Skatīts: 2009. gada 16. septembrī. (angliski)
  27. ↑ Paul Wilson. «Where should Everton move? That's easy — to Anfield». The Guardian (London), 17.12.2006.. Skatīts: 2007. gada 7. martā. (angliski)
  28. ↑ «Anfield». LFC History. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2007. gada 27. decembrī. (angliski)
  29. ↑ Mike Chapple. «100 years of the Kop». Liverpool Daily Post, 25.08.2006.. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. martā. Skatīts: 2007. gada 17. decembrī. (angliski)
  30. ↑ «Stadia List» (PDF). UEFA. Skatīts: 2008. gada 2. maijā. (angliski)
  31. ↑ Mike Hornby. «Reds stadium gets go-ahead». Liverpool Echo. Skatīts: 2006. gada 12. septembrī. (angliski)
  32. ↑ «Liverpool get go-ahead on stadium». BBC Sport. 08.09.2006. Skatīts: 2007. gada 8. martā. (angliski)
  33. ↑ Jimmy Rice. «New stadium gets the green light». Liverpool F.C., 06.11.2007.. Skatīts: 2007. gada 17. decembrī. (angliski)
  34. ↑ «Work starts on Reds ground». Sky Sports website. British Sky Broadcasting (BSkyB). 25.06.2008. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 15. augustā. Skatīts: 2008. gada 22. decembrī. (angliski)
  35. ↑ «Melwood». Liverpool F.C. Skatīts: 2008. gada 1. decembrī. (angliski)
  36. ↑ «Barclays Premier League Attendance Table». ITV Sport. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 4. septembrī. Skatīts: 2008. gada 23. decembrī. (angliski)
  37. ↑ Cavanagh, John. Songlines, BBC Radio Scotland. December 2006. (angliski)
  38. ↑ «Classic: Everton-Liverpool». Fédération Internationale de Football Association. 11.09.2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 25. maijā. Skatīts: 2008. gada 20. decembrī. (angliski)
  39. ↑ Colin Malam. «Gerrard off as Reds take derby honours». The Daily Telegraph (London), 25.03.2006.. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 20. jūnijā. Skatīts: 2006. gada 21. augustā. (angliski)
  40. ↑ Finlo Rohrer. «Scouse v Manc». BBC, 21.08.2007.. Skatīts: 2008. gada 3. aprīlī. (angliski)
  41. ↑ Sean Ingle, Scott Murray. «Knowledge Unlimited». The Guardian (London), 10.05.2000.. Skatīts: 2008. gada 26. februārī. (angliski)
  42. ↑ «The Heysel disaster». BBC. 29.05.2000. Skatīts: 2008. gada 7. decembrī. (angliski)
  43. ↑ Jamie Jackson. «The witnesses». The Guardian (London), 04.04.2005.. Skatīts: 2006. gada 27. maijā. (angliski)
  44. ↑ David Smith. «The city that eclipsed the Sun». The Guardian (London), 11.07.2004.. Skatīts: 2008. gada 7. decembrī. (angliski)
  45. ↑ Ian Burrell. «An own goal? Rooney caught in crossfire between 'The Sun' and an unforgiving city». London : The Independent, 08.07.2004.. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 13. jūnijā. Skatīts: 2008. gada 22. decembrī. (angliski)
  46. ↑ Bill Wilson. «US business duo at Liverpool helm». BBC, 06.02.2007.. Skatīts: 2008. gada 2. decembrī. (angliski)
  47. ↑ Phil McNulty. «Liverpool braced for takeover bid». BBC Sport, 20.01.2008.. Skatīts: 2008. gada 2. decembrī. (angliski)
  48. ↑ «Business backing for LFC fan bid». BBC. 28.02.2008. Skatīts: 2008. gada 2. decembrī. (angliski)
  49. ↑ Paolo Bandini. «Liverpool appoint Martin Broughton as chairman to oversee sale of club». London : The Guardian, 16.04.2010.. Skatīts: 2010. gada 16. aprīlī. (angliski)
  50. ↑ «US owners put Liverpool up for sale». AFP. 16.04.2010. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 19. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 16. aprīlī. (angliski)
  51. ↑ «Rafael Benítez will stay, says prospective new Liverpool owner». The Guardian (London). 25.04.2010. Skatīts: 2010. gada 11. maijā. (angliski)
  52. ↑ «Soccer Team Valuations». Forbes. 30.04.2008. Skatīts: 2008. gada 11. novembrī. (angliski)
  53. ↑ «Real tops Man Utd in rich league». BBC Sport. 13.02.2008. Skatīts: 2008. gada 11. novembrī. (angliski)
  54. ↑ «Liverpool v. Higher Walton, 1892, Match Details». LFCHistory. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2007. gada 7. martā. (angliski)
  55. ↑ Ian Herbert. «Jamie Carragher: No going back for Liverpool's working-class hero». The Independent (London : Associated Press), 09.02.2008.. Skatīts: 2008. gada 23. decembrī. (angliski)
  56. ↑ «LFC records». Liverpool F.C. Skatīts: 2008. gada 1. decembrī. (angliski)
  57. ↑ Rollin, 2006, 232–233. lpp.
  58. ↑ «All Hat-tricks in Official Matches». LFCHistory. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 29. jūnijā. Skatīts: 2007. gada 7. martā. (angliski)
  59. ↑ «Liverpool 9–0 Crystal Palace». LFCHistory. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2007. gada 8. martā. (angliski)
  60. ↑ «Liverpool FC - Team». liverpoolfc.com. Skatīts: 2024. gada 18. aprīlī.
  61. ↑ «Bob Paisley profile». Liverpool F.C. Skatīts: 2008. gada 18. septembrī. (angliski)
  62. ↑ «England FA Challenge Cup Finals» (angļu). RSSSF. Skatīts: 2019. gada 13. oktobrī.
  63. ↑ «England - Football League Cup Finals» (angļu). RSSSF. Skatīts: 2019. gada 13. oktobrī.
  64. ↑ «“Liverpool” garā “pendeļu” sērijā uzvar Līgas kausā | Sportazinas.com». www.sportazinas.com. 2022. gada 27. febr.
  65. ↑ https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25022024-kapteinis_van_deiks_pagarinajuma_sniedz_l
  66. ↑ «England - List of FA Charity/Community Shield Matches» (angļu). RSSSF. Skatīts: 2019. gada 13. oktobrī.
  67. ↑ «Community Shield: Liverpool 3-1 Man City - Darwin Nunez seals victory». 2022. gada 30. jūl. – caur www.bbc.com.

Literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2024.—2025. gada sezonas komandas
Bijušās komandas
Liverpool FC pašreizējais sastāvs
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Liverpool_FC&oldid=4153393"