Maxima

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Maxima
Maxima logo.jpg
Pamatinformācija
Sauklis Lai nekā netrūktu
Tirdzniecības veids mazumtirdzniecība
Valsts Valsts karogs: Lietuva Viļņa, Lietuva
Darbojas Karogs: Igaunija Igaunija (75 veikali)
Karogs: Latvija Latvija (148 veikali)
Karogs: Lietuva Lietuva (233 veikals)
Karogs: Bulgārija Bulgārija (48 veikali)
Karogs: Polija Polija (31 veikali)
Īpašnieks UAB Vilniaus prekyba (Lietuva)
Vadība Mindaugs Bagdonavičs
(ģenerāldirektors)


Nerijus Numavičs (VP Group prezidents)

Darbinieku skaits 31 208 (2015)
Darbību uzsāka 2001. gadā (1992. gadā)
Formāti Maxima (X, XX, XXX)
Bazė
hyper Maxima XXX
Maxima-Bazė XXX
T Market
Apgrozījums 2,3 miljardi Eiro
Mājaslapa maximagrupe.eu
maxima.lv
Maxima veikals Pļavniekos, Rīgā

Maxima (ietilpst Maxima Grupė) ir lielākais pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecības tīkls Baltijas valstīs, kura vadība atrodas Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Kopš 2005. gada Maxima kā mazumtirdzniecības ķēde ir pārstāvēta arī Bulgārijā. 2011. gadā visās trijās Baltijas valstīs un Bulgārijā Maxima Grupė piederēja 463 veikali un tirdzniecības centri.

Maxima veikals Mežciemā, Rīgā

Uzņēmums ietilpst holdingā Maxima Grupė, kas ir lielākais mazumtirdzniecības veikalu tīkls un darba devējs Baltijā, nodarbinot vairāk nekā 30000 darbiniekus piecās valstīs - Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā.

"Maxima Grupė" ietilpst OÜ "Maxima Eesti", SIA "Maxima Latvija", UAB "Maxima LT", EOOD "Maxima Bulgaria" un SP. Z.O.O "Aldik Nova".

Maxima vēsture Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maxima Latvija Latvijā ienāca 2001. gadā.

2001. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2001. gada maijā Business Central Europe ziņo, ka VP grupa gatavojas izvērsties Latvijā un Ukrainā. Jūlijā tiek atvērts pirmais T-Market veikals Jūrmalas gatvē. Oktobrī Igaunijā, Pērnavā tiek atvērts T-Market veikals tirgus iepazīšanai, kuru pilnībā vada no Latvijas. Novembrī Maxima veikalos Lietuvā notiek Latvijas preču dienas. Decembrī Latvijā atvērti jau 14 T-Market veikali.

2002. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2002. gada februārī durvis ver pirmā Maxima Rīgā, A. Deglava ielā 67, pirmajā dienā to apmeklē 13 tūkstoši pircēju. Aprīlī Viļņā tiek atvērts pirmais iepirkšanās centrs Akropolis. Septembrī atklāj otro Maxima veikalu Latvijā Saharova ielā. Novembrī tiek atvērts 200. veikals Baltijas valstīs – tas ir T-Market veikals Siguldā (Latvijā ir 40 T-Market un divi Maxima veikali).

2003. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2003. gada jūlijā pirmajos divos gados Latvijā investēti 35 miljoni latu, nodarbināti 4000 cilvēki, tirgus daļa – 17%. Sākas T-Market veikalu nosaukumu maiņa uz Saulīte (Saulute). Septembrī VP grupas akcionāri paziņo par plāniem ieiet Polijas tirgū.

2004. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2004. gada augustā paziņo par Maxima veikalu atvēršanu Igaunijā, sākas veikalu ķēdes attīstība. Decembrī notiek VP grupas uzņēmumu holdinga izveide, lai nodrošinātu efektīvāku uzņēmuma pārvaldību. 31. decembrī kompānija sasniedza jaunu vienas dienas apgrozījuma rekordu - 5,9 miljoni latu.

2005. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gada janvārī Latvijā strādā 62 Saulītes, 9 T-Market, 8 Maxima un 6 MiniMaxima veikali - kopā 85 veikali. Maijā astoņos lielākajos Maxima lielveikalos Rīgā, Liepājā un Daugavpilī atklāti bioloģiskas, kā arī diabētiski diētiskas un veselīgās pārtikas stendi. Oktobrī atvērts sestais veikls Bulgārijā. Oktobrī pārmaiņas VP Market Latvijas uzņēmuma vadībā - par jauno valdes priekšsēdētāju iecelts Jānis Stakens (iepriekšējie vadītāji: Mindaugs Bagdonavičs un Gintars Marcinkevičs).

2006. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gada maijā visi veikali – tikai ar Maxima zīmolu. Atkarībā no veikalu platības un piedāvāto preču klāsta veikali apzīmēti vai nu ar X vai XX, vai XXX. Jūnijā tiek būtiski paplašināts Maxima loģistikas centrs Ķekavas pagasta Abrās. Oktobrī Maxima iekļūst Latvijā iecienītāko zīmolu topā.

2007. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gada janvārī Maxima 111 veikalu tīkls Latvijā pirmo reizi pārklāj visus 26 mūsu valsts rajonus. Kompānijas darbinieku skaits Latvijā gada sākumā pārsniedzis 6100 cilvēku. Jūnijā sadarbojoties ar Nodarbinātības valsts aģentūruMaxima veikalos visā Latvijā vasaras brīvlaikā strādā vairāk nekā 1000 jauniešu. Jūlijā Lietuvas lielākais aptieku tīkls Eurovaistine un citās valstīs strādājošie šīs preču zīmes tīkli apvienojas vienā grupā Euroapotheca (Latvijā – Euroaptieka). Augustā Maxima paraksta nodomu protokolu ar Latvijas dārzeņu audzētajiem par dažādu dārzeņu piegādi 40 miljonu latu vērtībā turpmāko trīs gadu laikā. Vēl augustā bija izveidots uzņēmums Maxima Grupė, kas pārrauga mazumtirdzniecības centru attīstību Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Bulgārijā.

2008. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gada maijā Maxima ievieš augstākas pakāpes piegādātāju kontroles sistēmu un dubulto iekšējo auditu skaitu. Jūnijā vairāki pircēji saindējas ar Maxima veikalā pirktajiem kulinārijas izstrādājumiem (konstatēta saslimšana ar salmonelozi). Uzņēmuma vadītājs publiski atvainojās Latvijas sabiedrībai; pārtikas ražošanas procesu un kvalitātes uzraudzības sistēmas uzlabojumos Maxima kopumā iegulda apmēram 1,5 miljonus eiro. Decembrī Maxima uzsāk sociālo projektu Pilnvērtīga uztura grozs, kura mērķis - popularizēt un radīt ikvienam Latvijas iedzīvotājam izdevību par iespējami zemākām cenām ikdienā iegādāties pilnvērtīgu uzturu.

2009. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gada martā Maxima XXX Rīgā, A. Deglava ielā 67 atklātas Latvijā pirmās automātiskās norēķinu kases. Maijā sadarbojoties ar SIA Latvijā audzētu dārzeņu loģistika un zemnieku saimniecību EzerkauliņiMaxima sāk īstenot jaunu programmu Latvijas zemniekiem un pircējiem No ražas līdz ražai, tās mērķis ir atbalstīt vietējos ražotājus un aicināt pircējus izvēlēties Latvijā audzētus dārzeņus. Jūlijā Maxima pircēji, bez papildu komisijas maksas, lielveikalu kasēs var apmaksāt dažādu pakalpojumu rēķinus. Oktobrī Maxima iesaistās Ziedot.lv projektā Paēdušai Latvijai, kas sniedz atbalstu krīzes skarto ģimeņu nodrošināšanā ar pārtiku. Novembrī vietējo piegādātāju skaits veikalu tīklā palielinājies līdz 63%. Maxima Latvija 2009. gadā Latvijas lielāko uzņēmumu rangā pēc neto apgrozījuma ieņēma 3. vietu. 2009. gadā Maxima Latvija strādāja ar lielāko peļņu nozarē - 14,80 miljoniem latu.

2010. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada septembrī jau piekto gadu pēc kārtas Maxima aicina visus dārzniekus un ķirbju audzēšanas entuziastus savu dārza lepnumu pieteikt Latvijas lielāko ķirbju čempionātam. Novembrī Valsts ieņēmumu dienests godina desmit lielākos Latvijas nodokļu maksātājus, to vidū arī Maxima. Decembrī Maxima lojalitātes programmā, kļūstot par Paldies kartes īpašnieku, iesaistās 500 000 dalībnieku. 2010. gada nogalē VP grupa sāk ieviest franšīzes modeli, kas paredz katram tirgum veikt konkrētu samaksu par tajā izmantoto know how un unificētajiem risinājumiem. Franšīzes darbība tika atdalīta atsevišķā uzņēmumā Maxima Grupė, kas vēlāk mainīja nosaukumu uz FRANMAX (vārdu franšīze un Maxima apvienojums). 2010. gadā Maxima Latvija mīlētāko zīmolu topā ierindojās 6. vietā, vērtīgāko uzņēmumu 2010. gada sarakstā ierindojas 8. vietā un reputācijas topā Maxima Latvija ieņēma 31. vietu.

2011. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gada janvārī lielākā publicitāte starp mazumtirgotājiem - Maxima Latvijas plašsaziņas līdzekļos pieminēta 358 reizes, tie ir 32% no kopējā mazumtirdzniecības uzņēmumu publicitātes apjoma. Augustā par godu Maxima Latvija desmit gadu jubilejai izveidota Latvijā lielākā līdz šim pagatavotā torte, kuras svars bija 1066 kilogrami. Septembrī Maxima kļūst par trešo mīlētāko zīmolu Latvijā (aiz Inbox.lv un Google). Decembrī Rēzeknē darbu sāk jauns Maxima XX lielveikals. Pašlaik Latvijā ir 113 Maxima X, 20 Maxima XX un 3 Maxima XXX veikali - kopā 136 veikali.

2012. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gada martā holdings Maxima Grupė iegādājas Polijas lielveikalu tīklu Aldik Nova. Vēl martā Maxima atklāj interneta lielveikalu www.e-maxima.lv ieguldot tajā 110 000 latu. Jūnijā Maxima XXX Rīgā, Slokas ielā atklāts pirmais lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Saime produkcijas veikals. Oktobrī Maxima iegulda 2,4 miljonus latu produktu klāsta paplašināšanā - Maxima X veikalos pieejamais produktu klāsts palielināts par teju 200 vienībām, visā Latvijā radītas 173 jaunas darbavietas.

2013. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada aprīlī Maxima Latvija paziņo par investīciju programmu 5 miljonu eiro apmērā, ko ieguldīs veikalu rekonstrukcijā. Novembrī Latvija piedzīvo lielāko traģēdiju pēc valsts neatkarības atjaunošanas; iegrūstot lielveikala jumtam, dzīvību zaudē kopumā 54 cilvēki. 21. novembrī plkst. 17:46 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņem informāciju, ka Rīgā, Priedaines ielā 20, Zolitūdē veikalā Maxima, ir sagruvis jumts. Pirmā glābēju vienība notikuma vietā ierodas 14 minūtes pēc izsaukuma. Plkst. 19:04 veikalā notiek otrais nogruvums, zem gruvešiem aprakti arī vairāki glābēji. Plkst. 19:52 policija sāk kriminālprocesu par iespējamu būvniecības noteikumu pārkāpumu, kā rezultātā iestājušās smagas sekas. 22. novembrī, plkst. 10:00 Maxima Latvija sasauc pirmo preses brīfingu pēc traģēdijas (sekoja celtniecības uzņēmumu brīfings). Latvijā par sēru dienām izsludina 23., 24. un 25. novembri. Drupās tiek atrasts pēdējais bojā gājušais, Zolitūdē sagruvušajā lielveikalā pavisam ir 54 bojā gājušie. VP grupas akcionāri pieņem lēmumu bojā gājušo bērniem līdz pilngadības sasniegšanai ik mēnesi izmaksāt pabalstus 711 eiro apmērā (Maxima Latvija sāk pabalstu izmaksu, bet 2014. gada pavasarī visu nepieciešamo summu pārskaita VSAA). 25. novembrī plkst. 10:00 visā Latvijā trīs minūtes ilga klusuma brīdis. Rīgas mērs Nils Ušakovs uzdod uz izmeklēšanas laiku atstādināt sešus pilsētas būvvaldes darbiniekus, kas parakstīja Zolitūdes lielveikala būves dokumentus. Plkst. 15:40 sabrukušā veikala teritorijā pabeigti glābšanas un meklēšanas darbi. 27. novembrī no amata atkāpjas visilgāk amatā bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš savu demisiju pamato ar Zolitūdes traģēdiju. Latvijas Būvinženieru savienības Sertifikācijas un novērtēšanas komisija nolemj apturēt septiņu Zolitūdes traģēdijā iesaistīto sertificēto būvinženieru sertifikātus: Ivaram Sergetam, Jānim Malcānam, Andrim Gulbim, Mārtiņam Draudiņam, Staņislavam Kumpiņam, Jevgeņijam Ņesterovičam un Andrejam Kuļešovam. 28. novembrī no amata tiek atbrīvots Maxima Latvija valdes loceklis Gintars Jasinsks, -"par nepieņemami paustu viedokli šajā Latvijas tautai sāpīgajā un sarežģītajā laikā". Vilniaus prekyba izveido Krīzes vadības komiteju, kura vadībā stājas viens no akcionāriem - Igns Staškevičs. 29. novembrī Zolitūdes traģēdijā cietušie vēršas Rīgas apgabaltiesā ar prasību par 100 miljonu latu piedziņu. Prasība vērsta pret SIA Maxima Latvija, būvuzņēmumu SIA Re&ReSIA TineoSIA Homburg Zolitūde un Rīgas domi (šo lietu tiesa sāka skatīt 2014. gada augustā, taču virknē tiesu iesniegtas vēl citas prasības). 3. decembrī Vilniaus prekyba akcionārs Igns Staškevičs atvainojas Maxima īpašnieku vārdā visiem Latvijas iedzīvotājiem par to, ka uzņēmums nav darījis pietiekami, lai novērstu traģēdiju, kā arī par aizskarošajiem izteikumiem, nepareizo rīcību un maldinošo informāciju no Maxima pārstāvju puses iepriekšējā nedēļā. Maxima Latvija iecelta jauna valdes priekšēdētāja - Jeļena Kondrašova, kura uzņēmumā strādā no 2000. gada. 2013. gadā Maxima Latvija bija 673,48 miljonu eiro apgrozījums un 17,74 miljonu eiro peļņa; bija 145 Maxima veikali.[1]

2014. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada janvārī tiek uzsākta “Pārmaiņu plāna” veidošana. Plāns sastāv no trim daļām: klientu un darbinieku drošība; rūpes par darbiniekiem un palīdzība Zolitūdes traģēdijā cietušajiem. 2014. gadā šā plāna ietvaros kopumā tika ieguldīti 11 miljoni eiro. “Pārmaiņu plāna” ietvaros 6,4 miljoni eiro 2014. gadā ieguldīti darbinieku atalgojuma palielināšanai un darba apstākļu uzlabošanai. Visiem kasieriem iegādāti jauni, ergonomiski krēsli, vairāk nekā 5000 darbiniekiem nopirktas jaunas formas, atjaunota datortehnika un preču skeneri. Izveidots ierosinājumu un atsauksmju tālrunis. Ugunsdrošības sistēmu pilnveidē un darbinieku apmācībā visos Maxima veikalos iztērēti vairāk nekā 900 000 eiro, ēku tehniskā stāvokļa izvērtēšanā – 1,7 miljoni. Izveidots ikdienas tehniskais dispečerdienests. Rīgas rajona tiesā ierosināta lieta prasībā par vairāku miljonu eiro piedziņu saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Prasībā ir septiņi atbildētāji - SIA Maxima LatvijaSIA Re&ReSIA Homburg Zolitude, SIA Tineo, Rīgas dome, arhitektu firma Kubs un SIA HND Grupa. Prasības pieteikumi par kopējo summu 350 miljoni eiro iesniegti Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, Rīgas rajona tiesā, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā un Talsu rajona tiesā. Februārī Maxima Latvija atzīst par cietušo kriminālprocesā par veikala sabrukšanu, kompānijas zaudējumi sasniedz 1,7 miljonus eiro (preces, mēbeles, iekārtas, nauda kasēs). Maxima Latvija ir apdrošinājusi savus īpašumus, tāpēc atlīdzība ir sagaidāma no apdrošinātāja. Vēlāk uz kompensāciju pieteicies arī uzņēmums Tineo (ēkas īpašnieks un apsaimniekotājs, no kura Maxima īrēja veikala telpas). Tineo pieprasītā kompensācijas summa ir kādreiz par ēku samaksātie 4,4 miljoni eiro. Martā Maxima Latvija noslēdz līgumu ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), pārskaitot pabalstiem paredzētos līdzekļus VSAA kontā Valsts kasē, kas turpinās Maxima Latvija pabalstu izmaksu bērniem līdz pilngadības sasniegšanai. Jūlijā Maxima Latvija apliecina, ka šajā teritorijā neplāno veikt jebkādu komerciālu darbību ne tagad, ne arī turpmāk. Maxima Latvija uzņemas drupu aizvākšanu un izvešanu no teritorijas, kā arī atlikušās ēkas virszemes daļas demontāžu, lai šī vieta pēc iespējas ātrāk tiktu sakopta bojā gājušo piemiņai. Septembrī Administratīvajā rajona tiesā ir ierosinātas sešas lietas pēc Maxima Latvija pieteikumiem saistībā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) lēmumiem par lielveikala ēkas sabrukšanu (par pārkāpumiem VDI paziņoja maijā). Oktobrī Maxima tuvākajos piecos gados ģimeņu atbalsta kustībā apņemas ieguldīt 1 miljonu eiro. Iniciatīvas “Augošai Latvijai” mērķis - radīt ģimenēm draudzīgu un sakārtotu vidi, kas ļautu palielināt dzimstību Latvijā un nodrošinātu labklājību ģimenēm ar bērniem. Novembrī Saeima izveido Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Kopumā traģēdijā cietušo atbalstam Maxima Latvija novirzījusi vairāk nekā 2,1 miljonus eiro. No tiem vairāk nekā 1,8 miljoni novirzīti bērniem, kuri Zolitūdes traģēdijā zaudējuši vienu vai abus vecākus. Aptuveni 115 000 tūkstošu eiro ir ieguldīti cietušo veselības atjaunošanā un rehabilitācijā, savukārt vairāk nekā 235 000 eiro izmaksāti vienreizējos pabalstos bojā gājušo tuviniekiem un cietušajiem. Decembrī Maxima Latvija dibināja meitas uzņemumu SIA Patrika, kas nodarbotos ar interneta veikala www.e-maxima.lv pārraudzīšanu.[1] Tas ļāva nodalīt šo tirdzniecības virzienu no Maxima pamatdarbības.

2015. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gada janvārī, februārī Zolitūdes lietā aizdomās turamā statuss piemērots sagruvušās ēkas būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, arhitektam Andrim Kalinkam, arhitektu birojam Kubs, projektēšanas birojam HND GrupaSIA RE&RE būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam un būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam. Valsts policija pieņem lēmumu par īpašumtiesību ierobežošanu (mantas arests) Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesa izmeklēšanā, kas attiecas uz Maxima Latvija loģistikas centru un biroja ēku Ķekavas novada Abrās, kā arī septiņu veikalu ēkām. Līdz ar loģistikas centru un septiņu veikalu ēkām, arests noteikts arī atsevišķiem neapbūvētiem zemes gabaliem. Vienai Maxima Latvija darbiniecei kriminālprocesā piemērots aizdomās turamā statuss. Aprīlī policija Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas materiālus nodod prokuratūrai. Policija kriminālvajāšanas uzsākšanai nodod vēl vienu Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesu - pret SIA Maxima Latvija darbinieci Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā, kas bija uzsākts par iespējamiem darba drošības pārkāpumiem. Maxima kļūst par lielāko darba devēju Latvijā (vidējais darbinieku skaits – 9150 cilvēku). Tiesa noraida Maxima prasību pret VDI par tās noformētajiem aktiem saistībā ar Zolitūdes traģēdiju – jūlijā Maxima šo spriedumu pārsūdz. Jūnijā ēku Zolitūdes traģēdijas vietā pasludina par A kategorijas graustu, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ēkas īpašniekiem piedāvājis īpašumu maiņas darījumu. Jūlijā Homburg Zolitude vēlas apstrīdēt Rīgas pašvaldības lēmumu par mājas Priedaines ielā iekļaušanu graustu sarakstā, jo tas neatbilstot Rīgas domes izdotajiem saistošajiem noteikumiem, kā arī aizskarot investoru tiesības. Ar VP grupas akcionāriem saistītais SIA Tineo, kam pieder 70% domājamo daļu no Zolitūdes traģēdijas vietā, Priedaines ielā 20, esošā nekustamā īpašuma, nolemj to atdāvināt Rīgas domei. Pēc Maxima iesnieguma policija vērtē Valsts darba inspekcijas atbildību Zolitūdes traģēdijā. Septembrī par Zolitūdes traģēdijas pagaidu memoriālu izvēlēts simbolisks gaismas stabs. Vienā no Zolitūdes traģēdijas lietām atsauc prasību pret vairākiem atbildētājiem - būvnieku Re&Re, Rīgas domi, arhitektu firmu Kubs un HND Grupu. Līdz ar to prasība joprojām tiek uzturēta pret SIA Maxima LatvijaHomburg Zolitude un Tineo. Par Maxima Latvija vadītāju kļūst bijušais AS Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers. Iepriekšējā Maxima Latvija valdes priekšsēdētāja Jeļena Kondrašova kļūst par Akropolis LV vadītāju. Biedrība Zolitūde 21.11. izdos grāmatu, kurā apkopoti traģēdijā cietušo stāsti. Biedrība ir sagatavojusi grāmatu Atceries Zolitūdi, kurā apkopoti apmēram 80 stāsti par cilvēkiem, kas gājuši bojā traģēdijā, kā arī par tiem, kas tika ievainoti un piedalījās glābšanas darbos. Maxima Latvija ir viens no grāmatas atbalstītājiem. Paziņo par plāniem 2016. gadā sākt daudzfunkcionālā centra Akropolis celtniecību. Rīgas Akropole būs otrs lielākais Akropolis Group daudzfunkcionālais centrs ar kopējo platību 62 000 kvadrātmetru, tajā atradīsies arī Maxima XXX. Oktobrī prokuratūrā Zolitūdes traģēdijas lietā par cietušajiem atzītas 263 personas; prokurors norāda uz 30 gadījumiem, kad varēja novērst traģēdiju. Tāpat tiek ziņots, ka kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro. Patlaban lietā ir pieteikti 144 liecinieki, kā arī piesaistīti desmit eksperti. Apsūdzība celta deviņām personām. Eksperti: Zolitūdē sabrukušā veikla metāla kopņu nestspēja tika pārsniegta 6,5 reizes - atsaucoties uz tiesas materiālos esošo ekspertīzes slēdzienu. Ekspertīzē atklāts, ka vairākas reizes tika palaista garām iespēja traģēdiju novērst. Rīgas Tehniskās universitātes speciālisti konstatējuši, ka metāla kopnēm, kuras balstīja jumtu, savienojuma vietā nestspēja tika būtiski pārsniegta. Apstiprina Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas galaziņojumu, kurā minētas atbildīgās personas. Kā politiski un morāli atbildīgas personas galaziņojumā minētas: toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars un Daniels Pavļuts, bijušie Ekonomikas ministrijas valsts sekretāri Anrijs Matīss un Juris Pūce, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs. Komisija cita starpā secina, ka valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, iespējams, ir novedusi pie traģēdijas. Policija izbeidz lietu par Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo vārdu publiskošanu, kurā kā liecinieks figurēja bijušais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietnieks Mārtiņš Šics - netika konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs. Sākts darbs pie pagaidu piemiņas vietas objekta izveides Zolitūdē.

Veikali[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Maxima" tirdzniecības centri un veikali pēc lieluma tiek iedalīti trīs tipos: X, XX un XXX. Divu un triju X „Maxima” tirdzniecības centros daļa tirdzniecības platības tiek iznomāta specializētajiem veikaliem, lai klientam būtu pieejami papildu pakalpojumi un preces.

  • Maxima X (iepriekš "Minima") — tas ir neliels veikals dzīvojamajā rajonā (veikali kas ir tuvu mājām). Latvijā šādi veikali ir 122.
  • Maxima XX — (iepriekš "Media") tiek veidoti lielo pilsētu mikrorajonos, kuros dzīvo 12 — 30 tūkstoši iedzīvotāju (tirdzniecības centri). Latvijā šādi veikali ir 23.
  • Maxima XXX (iepriekš "Maxima") — vislielākie Maxima veikali (lielveikali). Latvijā šādi veikali ir 3. [2]
Igaunija Latvija Lietuva Bulgārija Polija Kopā
Kopējais veikalu skaits 2015. gadā 75 [3] 148 [4] 233 [5] 48 [6] 31 [7] 535
Darbinieku skaits 2015. gadā 4 167 [8] 7 958 [8] 17 153 [8] 1 037 [8] 893 [8] 31 208
Vidējais pircēju skaits dienā 2012. gadā 105 000 300 000 604 000 36 000 - 976 000
Apgrozījums Eiro (bez PVN) 2015. gadā 440,8 mlj. [8] 676,1 mlj. [8] 1,443 mld. [8] 72,4 mlj. [8] 44,8 mlj. [8] 2,677 mld.

Citi veikalu tīkli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ermitažas (UAB "Maxima Grupė")
  • Akropolis Grupė (UAB "Akropolis Grupė")

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]