Mazmežotnes muiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mazmežotnes muiža
Mazmežotnes muiža
Mazmežotnes muiža (Latvija)
Mazmežotnes muiža
Mazmežotnes muiža
Vispārīga informācija
Statuss Atpūtas komplekss
Arhitektūras stils Eklektisma stils
Adrese Mazmežotne, Rundāles pagasts, Rundāles novads
Valsts Latvija
Koordinātas 56°25′51″N 24°2′49″E / 56.43083°N 24.04694°E / 56.43083; 24.04694Koordinātas: 56°25′51″N 24°2′49″E / 56.43083°N 24.04694°E / 56.43083; 24.04694
Īpašnieks no 2007. gada Iveta Burkāne, Āris Burkāns

Mazmežotnes muiža ir atpūtas ēku komplekss Lielupes senlejas krastā, vietā, kur atradusies Mazmežotnes vēsturiskā muiža.

Muižas vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazmežotne (vācu: Klein-Mesoten) rakstiskos dokumentos pirmo reizi minēta 18. gadsimta otrajā pusē, Mežotnes muižas inventarizācijā. Šajā laikā Mazmežotnes teritorijā esošās ēkas bija sliktā stāvoklī. Muižā kopumā uzskaitītas 14 celtnes, līdz mūsdienām neviena no šīm ēkām nav saglabājusies. 1795. gadā par muižas īpašnieci kļuva Šarlote Līvena, kura saņēma Mežotni un tās apkārtni kā dāvanu no Krievijas impērijas ķeizarienes Katrīnas II.

19. gs. Mazmežotnes pusmuižā notika plaši celtniecības darbi. 1915. gada Vācijas karaspēka Kurzemes ofensīvas laikā muižas ēkas daļēji iznīcināja. Pēc Pirmā pasaules kara muižā dzīvoja Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, bijušais Mežotnes muižas īpašnieks Anatols Līvens. Viņš aktīvi pievērsās lauksaimniecībai un dārzkopībai.

Pēc Otrā pasaules kara Mazmežotnes ēkās izmitināja lopkopēju un laukstrādnieku ģimenes, vēlāk teritorijā esošās ēkas un zemi iznomāja. 2007. gadā Mazmežotnes muižu un 15 ha zemes iegādājās Iveta un Āris Burkāni un uzsāka atjaunošanas darbus. [1]

Muiža mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No vēsturiskās Mazmežotnes muižas saglabājušās tikai pāris relikvijas, kas atradās kungu mājā, no kurām dažas atrodas Rundāles pils muzejā, Līvenu pēcnācēju arhīvā Kanādā un privātkolekcijā. 2007.-2015. gadam muižā veikta rekonstrukcija. Tika atjaunota Kungu māja, siernīca, pirts, labības sķūnis, mazā kūts. Pēc īpašuma iegādes secināts, ka ne sīklopu kūti, ne klēti vairs nevarēs atjaunot, jo ēkas bija kritiskā stāvoklī, bet no lielā laidara ar rampu vairs palikušas tikai drupas. No 2007. līdz 2010. gadam notika apkārtnes sakopšanas darbi 15 ha platībā. Piedaloties un gūstot atbalstu LAD projektā „Viesu nama rekonstrukcija un labiekārtošana”, Mazmežotnes Kungu mājā no 2011. gada līdz 2014. gadam norisa rekonstrukcijas darbi.[2]

Tūrisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazmežotnes muižā un tās teritorijā var atpūsties un svinēt dzīvē nozīmīgus notikumus. Kungu mājā ir svinību zāle un bāra telpa. Ēkas pagrabstāvā ir virtuve un ēdamzāle, bet pārējos stāvos ir vienotā stilā ieturētas guļamistabas. Lielajā šķūnī (šobrīd koncertzāle) notiek mūzikas festivāli, koncerti un kāzas, un citas svinības. Muižas teritorijā izveidots arī rožu dārzs, helikopteru nolaišanās vieta, pirtiņa, kurai blakus ir aka un ‘’Siernīca’’, kura šobrīd pilda viesu mājiņas lomu. Pirmajā stāvā ir maza pirtiņa un atpūtas telpa, otrajā stāvā - iespējams izklāt matračus gulēšanai un maziem bērniem ir iespēja pagulēt 3 senlaicīgās gultās. Blakus Siernīcai ir dabīgā grava un mazs tiltiņš.

Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazmežotnes muižas dzīvojamā ēka raksturīga eklektisma stila Šveices jeb vasarnīcu stilam, to raksturo koka konstrukcijās būvētas ēkas ar lielām jumta pārkarēm, rotātiem spāru galiem un saišķiem, verandām, terasēm, lodžijām, retāk galerijām, kas papildinātas ar dekoratīvi veidotām margām. Dekorā izmantotas t.s. koka mežģīnes — ornamentāli siluetveida izzāģējumi koka dēļos.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.mazmezotne.lv/Par-mui%C5%BEu/id/5
  2. http://www.mazmezotne.lv/Par-mui%C5%BEu/id/4
  3. Zilgalvis J. 2015. Mazmežotnes muiža. Latvijas arhitektūra. Nr. 121 50.-51.lpp