Pāriet uz saturu

Jaunannas pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Meijera pagasts)
Jaunannas pagasts
Novads: Alūksnes novads
Centrs: Jaunanna
Kopējā platība:[1] 94,0 km2
 • Sauszeme: 92,0 km2
 • Ūdens: 2,0 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 409
Blīvums (2024): 4,4 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Jaunannas pagasts Vikikrātuvē

Jaunannas pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Annas, Malienas un Mālupes pagastiem, Balvu novada Kubulu pagastu, kā arī Gulbenes novada Litenes un Stāmerienas pagastiem. Pagasta centrs ir Jaunannas ciems.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gadā Valkas apriņķa Annas pagastā izveidoja Meiera ciema padomi. Ciems tika nosaukts partizānu atbalstītāja Hugo Meiera vārdā.[4] Meiera ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1945-1949) un Alūksnes (1949-1962; pēc 1967. gada) un Gulbenes (1962-1967) rajonos.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1990. gada 22. novembrī Meiera pagastu pārdēvēja par Jaunannas pagastu.[6] 2009. gadā Jaunannas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.

Vēl 18. gadsimtā Jaunannas apkaimē pletās lieli mežu un purvu masīvi. Zviedru laikā Jaunannas teritorija bija tieši piekļauta Alūksnes pils muižai. Te atradās dažas zemnieku sētas (piemēram., Gribažas, Vēršas), kas pieminētas 1683. gada kadastrā. Jaunanna kā pusmuiža sāka veidoties 18. gadsimta otrajā pusē, kad Alūksnes, Annas un citu muižu īpašnieks bija slepenpadomnieks Oto Hermanis fon Fītingofs. Šajā laikā pie Ievednes ietekas Pededzē tika uzbūvēts aizsprosts, šeit darbojās ūdensdzirnavas ar sudmalām un zāģētavu, kā arī vara kaltuve. Pirms Pirmā pasaules kara Pededzes upei bija liela saimnieciska nozīme - pa upi pludināja baļķus un stutmalku Otrā pasaules kara laikā apkārtnes mežos bāzējās sarkano partizānu vienības un norisinājās ievērojamas kaujas. Varbūt tieši tāpēc vācieši atkāpjoties pagastā nodedzināja 2/3 ēku, bet Jaunannas centru nopostīja pilnīgi.[7]

Jaunannas pagasta teritorijā atrodas valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - Jaunannas medību pils, kuru 20. gadsimta sākumā būvēja barons Aksels fon Delvigs. Pagasta teritorijas nomali šķērso Alūksnes—Gulbenes šaursliežu dzelzceļa līnija ar Papardes staciju. Līnija jāatzīmē kā unikāls kultūrvēsturisks objekts - tā ir vienīgā funkcionējošā šāda tipa dzelzceļa līnija Latvijā. Pagasta platība 2010. gadā bija 94 km2, dzīvoja 553 iedzīvotāji.[7]

Daba

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunannas pag. atrodas Alūksnes augstienes Malienas paugurainē un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā. Virsas augstums sasniedz 130.9 m vjl. 63,8% pagasta platības aizņem meži un purvi.

Upes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagastam cauri tek Aiviekstes labā pieteka Pededze ar pietekām Ievedne un Paparze, kā ari levednes pietekas Panāsīte un Svarīte.

Dabas liegums "Jaunanna"

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabas liegums „Jaunanna” dibināts 1999. gadā ar mēŗķi aizsargāt Pededzes upi un mežus. 50, 4% no teritorijs aizņem īpaši aizsargājamie biotopi ar retām vai aizasrgājamām augu sugām, sūnu un ķērpju sugām, putnu, sikspārņu un bezmugurkaulnieku sugām.[8]

Iedzīvotāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[9]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 400—    
1959524−62.6%
1967599+14.3%
GadsIedz.±%
1979609+1.7%
1989604−0.8%
2000637+5.5%
GadsIedz.±%
2011473−25.7%
2021389−17.8%

Apdzīvotas vetas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dekšņi, Gribažas, Ievedne, Jaunanna, Lēģernieki, Mežtekas, Silaveršas, Svari.

Kultūrvēsturiskas vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Papardes stacija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gulbenes - Alūksnes bānītis
Papardes stacija

Papardes stacija atrodas šaursliežu dzelzceļa Gulbene – Alūksne līnijas vidusdaļā – 21.kilometrā un ir vilciena pirmā apstāšanās vieta Alūksnes novadā līdzās plašam meža masīvam, netālu no tilta pār Paparzes upi. Vēsturiski tvaika lokomotīve šeit papildināja ūdens un kurināmā rezerves.[10]

Papardes stacijas ūdenstornis

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Papardes stacijas ūdens tornis

Ūdenstorņi stacijās tika veidoti, lai tiktu nodrošināta regulāra tvaika dzelzceļa lokomotīvju apgāde ar ūdeni. Agrāk Annasmuižas, taču šobrīd — Papardes stacija tika ierīkota jau pēc dzelzceļa nodošana ekspluatācijā, laikā līdz 1907. gadam, galvenokārt meža izvešanas atzarojuma apkalpošanas nepieciešamībām. Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka tur ir uzbūvēts ūdenstornis. No rūpīgi kaltiem laukakmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem celtā ūdenstorņa uzvirzīja pamatīgu cauruli virs lokomotīves un piepildīja tvaika dzinēju pilnu ar ūdeni. Sūknis tika darbināts ar petrolejas motoru. Ūdenstilpne ir gatavota no pamatīgām dzelzs plātnēm, kas kopā sastiprinātas ar resnām, izturīgām kniedēm. Zem ūdenstilpnes atrodas liela skārda krāsns, lai ziemā neaizsalst ūdens. Netālu no ūdenstorņa bija ierīkots lokomotīves apgriešanās trijstūrveida sliežu ceļš, kas padomju laikos tika likvidēts. Ievērojamās ēkas bija nepieciešamas, lai varētu apgriezt tvaika lokomotīves, jo normālas ekspluatācijas apstākļos vilciena sastāvā lokomotīvei jābūt ar katlu braukšanas virzienā.[11]

Bānīša ceļš

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1910.–1912. gadam kokmateriālu pārvadāšanas vajadzībām no Papardes stacijas izbūvēja šaursliežu dzelzceļa atzaru Pļaviņu—Valkas līnijas kas veda uz Pededzi dienvidos no Jaunannas un uz dažādiem mežiem, kas atradās Pededzes otrā krastā. Darbs tik cītīgi veidots ar rokām un kā palīgmateriāli tika izmantotas lāpstas, cirvji un zāģi. Šaursliežu dzelzceļa garums no Papardes stacijas caur Jaunannu līdz Mālupes pagasta robežai ir 14,4 km garš. Agrāk pāri Pededzes upei tika izveidots dzelzsbetona tilts, taču 1944. gadā, vāciešiem atkāpjoties, dzelzceļa tilts tika uzspridzināts. Agrāk uz dzelzceļa uzbēruma tika izveidots autoceļš pa mežu,  tā pamatā bija koka un smilts – grants uzbērums, tādā veidā tas tika nosaukts par „Bānīša ceļu”.[7]

Robežu zīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar Jaunannas pagastu robežojas vairāki citi pagasti – Alūksnes novada Annas, Malienas, Mālupes pagasts kā arī Balvu novada Kubulu pagasts, un Gulbenes novadā esošais Stāmerienas un Litenes pagasts. Vietās, kur ir robeža, atrodas savdabīgas robežu zīmes – lieli pelēkie laukakmeņi. Pavisam kopā tie ir 4.[11]

Jaunannas muižas medību pils

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jaunannas medību pils

No laukakmeņiem tēsto medību pili 1904. gadā uzceļ barons Aksels fon Delvigs. Agrārās reformas laikā 1920. gadā īpašums nacionalizēts. Ap 1936. gadu ēku apsaimnieko Meža departaments, jo uz pils torņa bijis uzbūvēts ugunsnovērošanas tornis. Daļā ēkas bijuši dzīvokļi. No 1991. gada ēkas īpašnieks ir Valsts meža dienests un tajā atrodas Annas mežniecība. 1992. gadā nojaukts uguns novērošanas tornis. 2008. gadā ēkā ierīkots Valsts meža dienesta Konsultāciju pakalpojumu centrs, kas darbojās dažus gadus.

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2012. gada Jaunannā darbojas Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskola, kuru izveidoja, reorganizējot 1988. gadā dibināto Jaunannas pamatskolu un 1989. gadā dibināto Jaunannas Mūzikas un mākslas skolu.[12]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 26. jūnijā. Arhivēts 2016. gada 20. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
  4. ↑ «Alūksnes novads. Jaunannas pagasta pārvalde». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 24. augustā. Skatīts: 2010. gada 30. oktobrī.
  5. ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  7. ↑ 7,0 7,1 7,2 Ziemeļvidzemes ainavas Noklusētie stāsti,Sandra Ikauniece, 18.lpp., ISBN 978-9984-96569-7
  8. ↑ «Jaunanna».
  9. ↑ OSP
  10. ↑ «Papardes stacija».
  11. ↑ 11,0 11,1 Ziemeļvidzemes ainavas Noklusētie stāsti,Sandra Ikauniece, 18.-19.lpp., ISBN 978-9984-96569-7
  12. ↑ «Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskola». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 16. februārī. Skatīts: 2023. gada 16. februārī.
Pilsēta
Pagasti
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jaunannas_pagasts&oldid=3982145"