Novembra klimats Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvijas klimats
Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs
Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris
Oktobris | Novembris | Decembris
Latvijas klimats
Rīgas klimats
Novembra klimats Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Vidējā +1,4 °C +2,3 °C
Minimālā −24,6 °C −19,0 °C
Maksimālā +17,2 °C +17,2 °C
Nokrišņi
Mēnesī 251 mm (Latvija)
123,7 mm (Rīga)
Diennaktī 67 mm (Latvija)
27 mm (Rīga)
Vējš
10 min. summa 26 m/s (1969)
Vēja brāzmas 44 m/s (1969)
Citi gada notikumi

Novembra klimats Latvijā. Rudens pēdējā mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no −0,1, −0,6 grādiem Vidzemes, Alūksnes un Latgales augstieņu rajonos līdz +3,2, +3,5 grādiem Baltijas jūras piekrastē. Novembrī visaukstākais laiks gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās tās vietās ir bijis 1993. un 1998. gados, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no −6, −7 grādiem Latvijas austrumu daļā līdz −1, −3 grādiem Latvijas rietumos — Baltijas jūras piekrastē. Savukārt vissiltākais laiks novembrī ir bijis 1928. un 1978. gados, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no +3, +5 grādiem Valsts austrumu daļā līdz +6, +7 grādiem Baltijas jūras piekrastē. Desmit vissiltāko novembru skaitā kā ceturtais ir bijis 2000., bet kā desmitais — 2006. gada novembris. Kopumā Latvijā novembra vidējā gaisa temperatūra ir +1,4 °C.

Novembrī vidēji 10—15 dienās ar sauli tās vidējais spīdēšanas ilgums ir 2,5—3 stundas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra vidēji Latvijā samazinās no +4 grādiem mēneša sākumā līdz —1 grādam mēneša beigās. Mēneša sākumā — 3.5. novembrī (vidējie datumi) — izbeidzas augu veģetācija arī rudenī vissiltākajā Latvijas daļā — Baltijas jūras piekrastē. Un tad jau arī klāt ir ziema — diennakts vidējā gaisa temperatūra zem 0 °C stabili vispirms (novembra otrajā dekādē) noslīd Latvijas austrumu daļā. Latvijas centrālos rajonus un Kurzemes augstieni ziema sasniedz novembra 3. dekādē, bet Baltijas jūras piekrasti — tikai decembra vidū.

Temperatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no +2 līdz +6 grādiem. Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir no 13 līdz 17 grādiem un ir uzstādīta galvenokārt 1968. gada 1.3. novembrī. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir no +1 līdz −3 grādiem. Līdz šim reģistrētā absolūti minimālā gaisa temperatūra ir no −25 grādiem Vidzemes augstienē (Zosēnos) līdz −15, −18 grādiem Baltijas jūras piekrastē un ir uzstādīta galvenokārt 1965., 1971. un 1998. gados.

Nokrišņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novembrī vidēji 17—20 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa ir 62 mm. Ap 50% nokrišņu ir lietus, otra puse — sniega un slapja sniega veidā. Mēneša nokrišņu daudzums svārstās no 45—55 mm Latgalē, Vidzemes austrumos un Zemgalē līdz 70—95 mm Kurzemes un Vidzemes rietumu rajonos — augstieņu rietumu nogāzēs. Pēc tolaik darbojošos staciju datiem ar nokrišņiem visbagātākais novembris kopumā Latvijā ir bijis 1930. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji valstī bija 140 mm. Līdz šim vislielākais novembra mēneša nokrišņu daudzums Latvijas rietumu rajonos ir reģistrēts 1977. gadā Liepājas rajona Bārtas pagasta Dūkupjos (251 mm) un Liepājas rajona Rucavas pagastā (239 mm). Vidzemē novembrī vislielākais nokrišņu daudzums ir bijis 1930. gadā Cēsu rajona Dzērbenes pagastā (215 mm) un Cēsu rajona Priekuļu pagastā (210 mm), bet Latgalē novembra vislielākais nokrišņu daudzums bija 149 mm — 1934. gadā Krustpilī. Vismazāk nokrišņu novembrī gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās vietās ir bijis 1993. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija tikai 6 mm,[1] bet Latgalē mēneša nokrišņu daudzums bija mazāks par 1 mm.

Novembrī dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 3—4 mm. Līdz šim novērojumu stacijās vislielākais diennakts nokrišņu daudzums ir bijis 67 mm, tas reģistrēts 1902. gada 30. novembrī Jelgavā, ievērojams nokrišņu daudzums — 58 mm — ir bijis arī 1961. gada 3. novembrī Ventspils rajona Tārgales pagasta Vičakos.

Vējš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novembrī Latvijā pārsvarā pūš dienvidu kvadranta (dienvidaustrumu, dienvidu un dienvidrietumu) vēji. Mēneša vidējais vēja ātrums sauszemes teritorijā ir 3—4, jūras piekrastē 4—6 m/s. Novembris, decembris un janvāris kopumā Latvijā ir mēneši, kad vidējais vēja ātrums gada gaitā ir vislielākais. Jūras piekrastes rajonos un Kurzemes atklātākajās vietās katru gadu novembrī vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) var sasniegt mēreni stipra vēja spēku (8,0—10,7 m/s). Baltijas jūras piekrastē vidēji reizi 11—16 gados var tikt novērotas vētras (20,8—24,4 m/s), bet vidēji reizi 35 gados — stipras vētras (24,5—28,4 m/s). Līdz šim vislielākais Latvijā novembrī reģistrētais vēja ātrums ir 26 m/s (1969. gada 2. novembrī Ventspilī). Pēc novērojumu staciju datiem līdz šim vislielākās vēja brāzmas novembrī kopumā Latvijā arī ir bijušas 1969. gada 2. novembrīAinažos tās sasniedza 40, pārējā jūras piekrastē 28—35 m/s, iekšzemē 20—34, bet visstiprākās brāzmas bija Daugavpilī, kur tās sasniedza 44 m/s. Tas ir vislielākais līdz šim novērotais vēja ātrums brāzmās novembrī Latvijā. Līdz 20—28, bet Ventspilī 36 m/s stipras vēja brāzmas Latvijas lielākajā daļā pūta arī 2001. gada novembra pirmajās dienās.

Sniegs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan sniega sega novembra pirmajā dekādē lielākajā Latvijas daļā vēl ir pat retāk nekā katru otro gadu, sniega segas parādīšanās vidējie datumi — no 3. novembra Alūksnē līdz 23. novembrim Liepājā — liecina, ka līdz stabilai sniega segai vairs nav tālu. Aukstos novembros visā Latvijā, izņemot pašu Baltijas jūras piekrasti, jau ir novērota stabilas sniega segas izveidošanās. Sniega gan vēl nav daudz — novembra trešās dekādes vidējais sniega segas biezums ir no 1 cm Baltijas jūras piekrastē līdz 5 cm Alūksnē. Tomēr atsevišķās dienās sniega segas biezums jau mēneša pirmajā dekādē var tuvoties 30, Baltijas jūras piekrastē 10 cm. Mēneša trešajā dekādē Latvijas centrālajos un austrumu rajonos sniega segas biezums vietām jau var sasniegt gandrīz 40 cm.

Citas parādības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gada gaitā novembris un decembris ir mēneši, kad iekšzemes rajonos visbiežāk tiek novērota migla. Visvairāk — vidēji katru trešo dienu, maksimāli līdz pat 20—22 dienām mēnesī migla var būt Alūksnē un Gulbenē. Visretāk — vidēji 2—3, maksimāli 8—10 dienas mēnesī — migla ir jūras piekrastes rajonos. Rudenim beidzoties, palielinās dienu skaits ar apledojumu, sarmu un puteni. Arī apledojums un sarma visbiežāk ir Latvijas austrumu daļā (ar maksimumu Alūksnē) un visretāk — jūras piekrastes rajonos. Alūksnē gan apledojums, gan sarma ir novēroti vidēji 3, maksimāli 12 reizes mēnesī. Putenis visbiežāk ir Vidzemes ziemeļu daļā — vidēji 2 dienas, maksimāli katru otro — trešo mēneša dienu.

Mēneša meteoroloģiskie ekstrēmi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā reģistrētie novembra meteoroloģiskie ekstrēmi
Raksturojums Dati Vieta Datums
Absolūtais gaisa temperatūras minimums −24,6 °C
Absolūtais gaisa temperatūras maksimums +17,2 °C
Vislielākais nokrišņu daudzums mēnesī 251 mm Liepājas rajona Bārtas pagasta Dūkupji 1977. gads
Vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī 67 mm Jelgava 1902. gada 30. novembris
Visbiezākā sniega sega nav info
Visstiprākais vējš (vēja summa 10 minūšu intervālā) 26 m/s Ventspils 1969. gada 2. novembris
Visstiprākās vēja brāzmas 44 m/s Daugavpils 1969. gada 2. novembris

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]