Jūnija klimats Latvijā
| Latvijas klimats |
| Ziema | Pavasaris | Vasara | Rudens |
| Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris Oktobris | Novembris | Decembris |
| Latvijas klimats |
| Rīgas klimats |
| Jūnija klimats Latvijā | ||
|---|---|---|
| Temperatūra | ||
| Latvija | Rīga | |
| Vidējā | +15,2 °C | +16,7 °C |
| Minimālā | −3,1 °C | −2,3 °C |
| Maksimālā | +34,6 °C | +34,0 °C |
| Nokrišņi | ||
| Mēnesī | 258 mm (Latvija) 138 mm (Rīga) | |
| Diennaktī | 105 mm (Latvija) 65 mm (Rīga) | |
| Vējš | ||
| 10 min. summa | 20 m/s (1968) | |
| Vēja brāzmas | 34 m/s (1962) | |
| Citi gada notikumi | ||
Jūnija klimats Latvijā. Mēneša vidējā gaisa temperatūra jūnijā ir no +13,3, +13,4 °C Latvijas ziemeļrietumu daļā (Ventspilī, Kolkā) līdz +15,5, +15,7 °C Latvijas centrālās un austrumu daļas dienvidos (Daugavpilī, Bauskā). Jūnijā kopumā Latvijā visaukstākais laiks ir bijis 1928. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra visā Latvijā nebija augstāka par +9...+11 grādiem. Vissiltākais laiks jūnijā kopumā Latvijā ir bijis 2021. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra sasniedza +18,9 °C. Kopumā Latvijā jūnija vidējā gaisa temperatūra ir +15,2 °C.
Jūnijā saules spīdēšanas ilgums dienā vidēji ir 9—11 stundas. Laikā ap Jāņiem saule sasniedz gadā visaugstāko punktu debesjumā un diena ir visgarākā. Turpmāk debesjumā sākas pakāpenisks saules lejupceļš. Tomēr augsne un gaiss vēl turpina sasilt un mēneša gaitā diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā pieaug no +13 grādiem mēneša sākumā līdz +16 grādiem mēneša beigās. Laikā no 7. līdz 29. jūnijam (vidējie datumi), sākot no Centrālajiem un Austrumlatvijas dienvidu rajoniem un beidzot ar Baltijas jūras piekrasti, diennakts vidējā gaisa temperatūra kļūst stabili augstāka par +15 grādiem, kas iezīmē meteoroloģiskās vasaras sākumu. Tomēr arī jūnijā vēl ir iespējamas salnas. Aukstos laika periodos salnas gaisā un uz augsnes virsmas visā Latvijā var būt līdz pat Jāņiem. Tā, piemēram, 1977. gada 23. jūnijā Stendē diennakts minimālā gaisa temperatūra bija −1,5 °C. 1931. gada 28. jūnijā Gulbenē diennakts minimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz 0,0 °C.
Temperatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no +17, +18 grādiem Kurzemes Baltijas jūras piekrastē līdz +21 grādam Centrālajos rajonos un Austrumlatvijas dienvidos. Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir no +31 līdz +35 grādiem un ir uzstādīta galvenokārt 1939., 1988. un 1997. gados. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir +9, +11 grādi. Līdz šim reģistrētā absolūti minimālā gaisa temperatūra jūnijā ir 0, −5 grādi un ir uzstādīta galvenokārt 1941., 1977. un 1982. gados.
Nokrišņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vidēji 10—15 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa Latvijā kopumā ir 66 mm. Vismazākais vidējais mēneša nokrišņu daudzums ir Latvijas rietumu daļā — Baltijas jūras piekrastē (48—55 mm), vislielākais — austrumu rajonos (70—80 mm ar maksimumu Alūksnē — 82 mm). Ar nokrišņiem visbagātākais jūnijs kopumā Latvijā ir bijis 1928. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums sasniedza 110—220 mm. Atsevišķās vietās dažādos Latvijas rajonos līdz šim vislielākais jūnija mēneša nokrišņu daudzums ir reģistrēts: Latvijas vidienē — 2001. gadā Jelgavas rajona Līvbērzes pagastā — 258 mm, austrumu daļā — 1928. gadā Jēkabpilī — 248 mm, rietumu pusē — 1995. gadā Rojā — 220 mm. Vismazāk nokrišņu jūnijā kopumā Latvijā ir bijis 1969. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums Kurzemes pusē vietām bija tikai 1—3 mm. Citviet Latvijā vismazākais mēneša nokrišņu daudzums ir bijis 7—24 mm.
Dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 5 mm. Līdz šim vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Jelgavas rajona Svētes pagastā — 1977. gada 16. jūnijā 3 stundu laikā šeit nolija 105 mm.
Vējš
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jūnijā Latvijas rietumu daļā vējš pārsvarā pūš no dienvidrietumiem, centrālajos rajonos visbiežākie ir rietumu, ziemeļrietumu un ziemeļu vēji, bet Austrumlatvijā pārsvarā ir rietumu vējš. Vēja vidējais ātrums mēnesī pārsvarā ir 3, jūras piekrastes rajonos — 4, pašā Kurzemes jūras piekrastē 5 m/s. Pašā Baltijas jūras piekrastē praktiski katru gadu jūnijā vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) var sasniegt mēreni stipra vēja spēku (8 m/s), bet vidēji reizi 28 gados kļūt vētrains (virs 17,2 m/s). Līdz šim jūnijā reģistrētais vislielākais vēja ātrums ir 20 m/s (1968. gadā Ventspilī), kas atbilst vētrainam vējam. Siltajā gadalaikā dažādas izcelsmes laika apstākļu situācijas var izraisīt ievērojamu vēja brāzmainumu jebkurā Latvijas vietā. Tā jūnijā Latvijas rietumu daļā līdz šim vislielākais vēja ātrums brāzmās — 34 m/s — ir novērots 1962. gadā Ventspilī. Latvijas centrālajos un austrumu rajonos līdz šim vislielākās vēja brāzmas ir bijušas 28 m/s un tās ir novērotas 1991. gadā Bauskā un 1998. gadā Rēzeknē. Siltajā gadalaikā, auksto un silto gaisa masu saskaršanās joslā, kad atmosfēras stratifikācija ir ļoti nestabila, Latvijā ir novēroti arī virpuļviesuļi. Tā 1985. gada 26. jūnijā Durbē, virpulis kā sūknis iztukšoja zivju dīķus, norāva ēkām jumtus un gaisā pacēla pat nelielu traktoru.
Citas parādības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jūnijs un jūlijs gada gaitā ir tie mēneši, kad Latvijā visbiežāk ducina pērkons. Jūnijā Latvijas rietumu daļā un piekrastes rajonos pērkona negaiss ir vidēji 3—4, maksimāli 8—12, pārējā teritorijā vidēji 5—7, maksimāli 12—16 dienas mēnesī. Vidēji reizi 5 gados, bet pie labvēlīgiem apstākļiem 1—3 reizes mēnesī, iespējama krusa. Migla gada gaitā jūnijā ir visretāk, tomēr pat šai mēnesī Baltijas jūras piekrastē ar miglu ir vidēji 5—6, maksimāli 11—13 dienas. Pārējā Latvijas teritorijā ar miglu vidēji mēnesī ir 1—4, maksimāli 3—8, Kurzemes ziemeļu daļā 11 dienas.
Mēneša meteoroloģiskie ekstrēmi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Latvijā reģistrētie jūnija meteoroloģiskie ekstrēmi | ||||||||||||||
| Raksturojums | Dati | Vieta | Datums | |||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Absolūtais gaisa temperatūras minimums | −3,1 °C | 1941. gada 9. jūnijs | ||||||||||||
| Absolūtais gaisa temperatūras maksimums | +34,6 °C | Mērsrags | 1973. gada 28. jūnijs | |||||||||||
| Vislielākais nokrišņu daudzums mēnesī | 258 mm | Jelgavas rajona Līvbērzes pagasts | 2001. gads | |||||||||||
| Vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī | 105 mm | Jelgavas rajona Svētes pagasts | 1977. gada 16. jūnijs | |||||||||||
| Visstiprākais vējš (vēja summa 10 minūšu intervālā) | 20 m/s | Ventspils | 1968. gads | |||||||||||
| Visstiprākās vēja brāzmas | 34 m/s | Ventspils | 1962. gads | |||||||||||
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
- Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
- Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
- Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
- Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
- Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
- Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
- Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)