1971. gada laikapstākļi Latvijā

Vikipēdijas lapa
Laikapstākļi Latvijā
1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969
1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979
1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2020 2021 2022 2023 2024
Latvijas klimats
Rīgas klimats
1971. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Vidējā +6,2 °C +6,7 °C
Minimālā −29,1 °C −18,4 °C
Maksimālā +33,4 °C +31,4 °C
Nokrišņi
Gadā Latvija: 575,5 mm
Rīga: 625,0 mm
Mēnesī Rīga: 100,1 mm (septembris)
Dekādē Rīga: 55,9 mm (septembris)
Diennaktī Rīga: 20,5 mm (5. septembris)
Sniega sega Rīga: 22 cm (5. janvāris un 11. marts)
Vējš
Citi gada notikumi

Šajā lapā ir apkopoti 1971. gada laikapstākļi Latvijā. Vidējā gada gaisa temperatūra Latvijā bija +6,2 grādi. Tā svārstījās no +4,9 grādiem Alūksnē līdz +7,4 grādiem Liepājā, tostarp +6,7 grādi Rīgā.[1]

Gada notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Liepājā tika reģistrēts absolūti maksimālais gada vidējā vēja ātrums, laika posmam sākot ar 1966. gadu — 6,8 m/s. Nākamie divi gadi ir 1972. un 1970. gads ar attiecīgi 6,4 un 6,3 m/s. Sākot ar 1975. gadu, gada vidējais vēja ātrums nav pārsniedzis 6,0 m/s.

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprēķini rādīja, ka 1971. gada janvāris bija gandrīz par 3 grādiem siltākas par ilggadējo caurmēra normu. Sabiedrībā varēja dzirdēt sakām, ka tik silts janvāris nekad nav bijis, taču meteoroloģiskie novērojumi liecināja, ka vēl siltāks laiks janvārī bija 1962., 1957., 1952., 1949. un 1944. gadā.[2]

  • 5. janvāris — sniega segas biezums Rīgā, kopš gada sākuma, pakāpeniski pieauga par 7 centimetriem un sasniedza 22 centimetrus, kas, līdzās 11. martam, bija šī gada maksimums.

Janvāra pirmajā dekādē bija iestājusies meteoroloģiskā ziema. Republikas ezerus un upes sedza ledus. Tā biezums Lielupē, Gaujā un Daugavā bija 10 līdz 20 centimetru, bet krāčainajos upju posmos ar ātru straumi, ledus bija vēl plānāks. Dziļš sniegs (20 līdz 30 centimetru) sedza Vidzemes augstieni. Rīgas rajona laukos sniega segas biežums bija apmēram 10 centimetri. Rīgas rajonā zeme bija salusi piecu līdz piecpadsmit centimetru dziļumā.[3]

  • 10.11. janvāris — Rīgā strauji kura sniega sega. Tās biezums divu dienu laikā saruka par 13 centimetriem un bija tikai 1 centimetrs.
  • 11. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +7,2 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts tālajā 1921. gadā.

Otrās nedēļas sākumā Latvijā valdīja silts laiks. Meteoroloģisko rekordu tabulā tika izdarīts jaunus labojumus. Speciālais termometrs, kas paredzēts visaugstākās gaisa temperatūras reģistrēšanai diennakti, 11. janvārī rādīja +7,2 grādus. Tā laboja iepriekšējo rekordu, kas Rīgā bija 1921. gadā. Ļoti augsta temperatūra, kas sasniedza +9 grādus, bija arī republikas ziemeļrietumos. Tik silts laiks bija izskaidrojams ar ļoti intensīvu ciklonu ietekmi. To centri no Atlantijas okeāna virzījās uz ziemeļiem no Baltijas, un Latvija bija ciklona dienvidu malā. Pēc īslaicīgas temperatūras pazemināšanās atkal sāka pūst siltie rietumu vēji. Jūras piekrastē temperatūra sasniedza +1 līdz +2 grādus.[4]

Trešās dekādes sākumā laika apstākļi bija nostabilizējušies. Arī procesi atmosfērā bija nostabilizējušies: cikloni virzījās pa ierasto ceļu no Atlantijas uz Skandināviju un tālāk uz austrumiem. Sinoptiskajā kartē, lai kur skatītos, Parīzē vai Maskavā. Somijā vai Krimā — visur laiks bija silti.[5]

  • 28. janvāris — auksta atmosfēras fronte, kas lokveidā sniedzās no Rucavas līdz Ainažiem, atnesa stipru lietu.[2]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēneša sākumā atkal sāka pūst rietumu vēji, un dzīvsudraba stabiņš pārkāpa nulles robežu. Baltijas jūras piekrastē paceldamies līdz +4 grādiem bet Rīgā 5. februārī — līdz +2 grādiem. Sāka "mosties" Daugava. Ūdens līmenis sāka lēnām celties, draudēdams salauzt upes ledus bruņas un virzīt ledus masas uz grīvu. Ledus iešana, kā vienmēr bija saistīta ar zināmām nepatikšanām. Vienas no tām - draudi Pontonu tiltam. Tāpēc tika nolēma tiltu uz laiku izņemt un, strauji kāpinot straumes ātrumu ar Ķeguma HES palīdzību, negaidot, kad ledus stihiski sāks iet pats, ievadīt miljoniem tonnu ledus jūras līcī.[6]

Otrās dekādes sākumā ziema turpināja būt pārlieku nepatstāvīga — te piesala, te uzlija. Ziemas aizvadītā daļa vidēji uzskatāma par siltu: gaisa temperatūra bija 2,4 grādus augstāka par šā perioda normālo temperatūru. Tikpat nepastāvīgs kā temperatūra, bija arī relatīvais gaisa mitrums, mainoties no 50 līdz 100 procentiem. Sniega sega, kas klāja mežus un laukus, atkal kusa nost. Visvairāk sniega (20 līdz 30 centimetru) joprojām bija Vidzemes augstienē.[7]

  • 10. februāris — relatīvi auksta nakts galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās noslīdēja līdz –11,1 °C.
  • 11. februāris — no rietumiem virs republikas šķērsoja siltā atmosfēras fronte. Laiks kļuva siltāks visā republikas teritorijā, īpaši Latvijas austrumu daļā. Vēl naktī uz 12. februāri Daugavpilī bija –20 grādi, bet no rīta vairs tikai –1 grāds.[7]

Februāra pēdējās dienās ziema pierādīja, ka vēl nav beigusies, un sūtīja no Skandināvijas intensīvu ciklonu. Tā centra maršruts bija Tronheima — Helsinki. Ar to saistītā aukstā atmosfēras fronte 25. februārī ap pulksten 12 gāja pāri Rīgai. Pirms tās gaisa spiediens kritās un temperatūra bija 0 grādu, bet pēc tās spiediens strauji sāka pieaugt. Temperatūra naktī pazeminājās līdz –15 grādiem Rīgā un līdz –22 grādiem Bauskā. Rīta pusē bija dienvidu vējš, bet kad frontes loks, kas sniedzas no Helsinkiem līdz Kaļiņingradai pārgāja pāri Rīgai, vējš iegriezās ziemeļos.[8]

  • 26. februāris:
    • Aukstākā nakts februārī Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –17,1 °C.
    • Visdziļākais sniegs bija Vidzemes augstienē — 44 centimetri. Rietumos no Rīgas tas bija plānāks — apmēram 5 līdz 10 centimetri.

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāra beigās un marta sākumā Latvijā laikapstākļus noteica plašs anticiklons ar centru virs Skandināvijas. Tas noteica laikapstākļus plašās teritorijās, kas aptvēra visu Eiropas ziemeļu daļu. Gaisa spiediens tā centrā sasniedza šajos rajonos reti sastopama lielumu — 796 milimetri dzīvsudraba stabiņa, gaisa temperatūra noslīdēja līdz –45 grādiem. Šādi anticikloni parasti mēdza būt virs Sibīrijas. Kā zināms, vējš anticiklona virpulī pūš atbilstoši pulksteņa rādītāja virzienam. Tāpēc virs Latvijas pārsvarā bija skaidrs laiks, austrumu vējš, kas atnesa aukstumu no Urālu rajoniem. Minētā anticiklona ietekmē aukstais gaiss cauri Rietumeiropai iekļuva siltajā Vidusjūras rajonā, bet tas savukārt izraisīja aktīvu ciklonu.[9]

  • 4. marts:
    • Aktīvs ciklons, kas no Melnās jūras devās uz ziemeļiem, vakarā Latvijā izraisīja sniegputeni un snigšanu.[9]
    • Aukstākā marta diennakts Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,3 °C, bet diennakts vidējā gaisa temperatūra bija –15,4 °C, kas padarīja šo diennakti par aukstāko 1970./1971. gada ziemas sezonā.
    • Latvijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, –28,0 °C.[10]
  • 11. marts:
    • Plašs ciklons, ar orkāna stipruma vēju, kura diametrs bija vienlīdzīgs attālumam no Liepājas līdz Hamburgai, virzījās garām Latvijai pa maršrutu Tronheima — Oslo — Varšava. Viesuļvētras centra pārvietošanās ātrums bija 40 kilometri stundā. Vēja ātrums tā centrālajā daļā, virs Baltijas jūras sasniedza 25 līdz 30 metrus sekundē, kas atbilst 10 līdz 12 bailes stiprai vētrai. Spēcīgais vējš pacēla viļņus trīs stāvu mājas augstumā. Kaut arī viesuļvētra aizgāja garām Latvijai visai tuvu, laiks noturējās labs un viesuļa ietekmi Rīgā varēja manīt tikai no gaisa spiediena maiņām: sākumā spiediens kritās, bet kad Ciklona centrs bija pārslīdējis pāri Latvijai, spiediens sāka atkal celties. Spiediena celšanās ciklona aizmugurē izveidoja Baltijā augsta spiediena apgabalu.[11]
    • Sniega segas biezums Rīgā sasniedza 22 centimetrus, kas, līdzās 5. janvārim, bija šī gada maksimums.
  • 17. marts — Rīgā iestājās meteoroloģiskais pavasaris — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C. Divas dienas ātrāk meteoroloģiskais pavasaris iestājās arī Liepājā.
  • 27. marts — galvaspilsētā pilnībā nokusa sniega sega.
  • 31. marts — pirmo reizi 1971. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās virs +10 un bija +12,2 °C. Liepājā +10,4 °C.

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēnešu mijā plašs anticiklons no Baltijas līdz Kaspijai virzījās uz dienvidaustrumiem. Latvijai lēni tuvojas ciklons. Mākoņu daudzums pakāpeniski palielinājās, republikas dienvidrietumu rajonos atnesot arī īslaicīgs lietu. Mēneša pašā sākumā liels ledus sablīvējums bija izveidojies pie Pļaviņām. Ledus kalni sasniedza 3 līdz 5 metru augstumu — ūdens līmenis bīstami kāpa, bet tad sāka kristies. Galvenā ledus masa no Pļaviņu HES līdz Rīgai bija izgājusi. Daugavas grīvā vairs peldēja tikai daži ledus gabali, kas izskaloti no krastu krāvumiem.[12]

Aprīļa pirmās dekādes beigās pavasaris turpina uzvaras gājienu pa Latviju. Visās upēs ledus bija jau izgājis. Ūdens līmenis Lielupē un Gauja kritās. Daugavā līmenis vēl nedaudz cēlās — 5 līdz 10 centimetrus diennaktī. Taču arī tur otrās dekādes pašā sākumā līmenis sāka kristies, jo upes baseinā apsīka pieplūdušo ūdeņu rezerves. Pavasaris bija jūtams arī republikas tīrumos. Augsnes aramkārtā temperatūra bija pacēlusies līdz +6, +12 grādiem. Pēdējā sniega saliņa Gaiziņkalnā izzuda 7. aprīlī. Brieda ogu krūmu un augļu koku pumpuri. Marta pēdējās divās nedēļās siltā laika cēlonis bija ciklons ar centru virs Rietumeiropas un anticiklons — ar centru virs Petrozavodskas — Maskavas rajoniem. Abi gaisa "riteņi" radīja virs Latvijas silto dienvidaustrumu vēju. Gaisa temperatūra Rīgā 8. martā pakāpās līdz +15,3 °C.[13]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 10. maijs — pirmo reizi 1971. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +20 grādiem un bija +20,3 °C.
  • 13. maijs:
    • Aukstā atmosfēras fronte, kas pārvietojas uz Baltiju bija sausa. Ciklona fronte ejot pāri Igaunijai, bija mierīga, izraisīja vienīgi lielāku mākoņu daudzumu. Bet, kad robeža starp auksto un silto gaisu tika pāri Ventspils — Rīgas — Viļakas līnijai, viss mainījās. Sāka līt, bija pirmie pavasara pērkona negaisi.[14]
    • Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pirmais 1971. gada pērkona negaiss.[15] Diennakts nokrišņu summa sasniedza 13,5 mm.
  • 18. maijs:
    • Stendē gaisa temperatūra sasniedza +33 grādus.[16] Arī citās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārsniegti šīs dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Rūjiena +28,9 °C, Bauska +28,3 °C, Liepāja un Skrīveri +28,1 °C, Zosēni +28,0 °C, kā arī Priekuļi +27,4 °C.[17]
    • Arī Rīgā tika uzstādīts šīs diennakts un visas maija otrās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords, +30,0 °C. Tik karsts laiks maijā galvaspilsētā tika reģistrēts pirmo reizi iepriekšējo 85 gadu laikā!!![18][19]
  • 19. maijs:
    • Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +26,1 °C. 2010. gadā tika uzstādīts jauns rekords, +26,3 °C. Arī Ainažos tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +25,1 °C. 2013. gadā tika uzstādīts jauns rekords, +25,4 °C.[20]
    • Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[15]
  • 21. maijs — virs Skandināvijas sāka krāties aukstās gaisa masas. Somijā sniga. Temperatūra naktī Somijā noslīdēja līdz 3 grādiem zem nulles. Aukstais gaiss lēni virzījās uz dienvidiem, Baltijā atnesot salnas.[18]
  • 24. maijs — Zosēnu hidrometeoroloģiskajā novērojumu stacijā (Cēsu rajons) tika reģistrēta viszemākā temperatūru republikā augsnes vīrskārtā, −12,3 grādi.[19]
  • 27. maijs3. jūnijs — astoņas dienas pēc kārtas, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija virs +25 grādiem.
  • 27. maijs:
    • Rīgā iestājās meteoroloģiskā vasara — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 grādiem.
    • Latvijā tika novērotas neparasti spēcīgās lietusgāzes. Ir ziņas, ka trijās stundās Stendē un Aucē nokrišņu daudzums pārsniedza 80 milimetrus (tur patiešām gāza kā ar spaiņiem). Tik īsā laikā uzreiz 80 milimetri — tā mūsu mērenajā joslā ir ārkārtīgi reta parādība. Ūdens nespēja iesūkties augsnē, tāpēc Stendes un Auces apkārtnē vietām tika izskaloti sējumi.[21] Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[15]
  • 31. maijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[15]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs kopumā Latvijā bija samērā vēss. Netrūka lietus un pērkona negaisi.[22]

  • 1.10. jūnijs — visu jūnija pirmo dekādi, galvaspilsētā netika novēroti nokrišņi.
  • 1. jūnijs — siltākā jūnija diennakts Rīgā. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija +22,1 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī siltākā nakts Rīgā. Nakts stundās minimālā gaisa temperatūra bija +16,4 °C.
  • 3. jūnijs — siltākā jūnija diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā pakāpās līdz +27,0 °C.
  • 4. jūnijs — Latvijā iestājās vēsāks, klimatam atbilstošāks laiks. Nokrišņu nebija. Ūdens temperatūra Lielupes, Daugavas un Gaujas grīva bija +18 līdz +22 grādi. Rīgas jūras līcī no +12 līdz +15 grādiem.[23]
  • 11. jūnijs:
    • Atmosfērā notika būtiskas pārmaiņas. Auksta ziemeļu gaisa vietā Latvijas teritorijā ieplūda siltāks gaiss no dienvidiem. Taču tas bija ne tikai siltāks, bet arī mitrāks (80—100%), tāpēc republikas teritorijā bija lietus. Līdz pulksten deviņiem 0,6 hektāru platībā Rīgas apkārtnē caurmērā nolija 500 spaiņu ūdens. Dienā lietus nolija arī republikas dienvidrietumu rajonos, Ventspils, Liepājas un Auces pusē.[24]
    • Vissiltākais ūdens bija Lielupes grīvā, +20 grādu. Daugavā ūdens temperatūra pilsētas robežās bija 17—18 grādu, Gauja pie Carnikavas 16 grādu. Aukstākais bija Rīgas jūras līcis, dienvidu daļā ūdens temperatūra sasniedza 14—16 grādu.[25]
  • 12. jūnijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[15] Diennakts nokrišņu summa sasniedza 11,9 mm.
  • 16. jūnijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[15] Diennakts nokrišņu summa sasniedza 9,5 mm.
  • 19. jūnijs — Diennakts nokrišņu summa sasniedza 13,9 mm.
  • 24. jūnijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[15] Diennakts nokrišņu summa sasniedza 15,1 mm.

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. jūlijs — pāri Latvijai virzījās ciklona centrs pa neparastu maršrutu — no austrumiem (Daugavpils) uz rietumiem (Ventspils), nevis otrādi. kā, tas parasti mēdz būt. Tādēļ republikā bija vērojami visu virzienu vēji. Aizejošajam ciklonam nākamajā dienā sekoja paaugstināta spiediena apgabals.[26]
  • 2. jūlijs — Rīgā iestājās meteoroloģiskā vasara — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 58 dienas.
  • 9. jūlijs — ūdens temperatūra Rīgas jūras līča piekrastes zonā bija +16 līdz +18 grādi, bet upēs un ezeros +18 līdz +20 grādi.[27]
  • 16. jūlijs — ciklons no Atlantijas, kas sasniedza Latvijas teritoriju bija trešais pēc skaita. Pirmais pārvaldīja Latvijas laiku nedēļas sākumā un gandrīz nemaz neatnesa nokrišņus. Otrais, kas Latviju sasniedza dienu iepriekš, neskopojās ar lietu: republikas rietumos bija līdz 30, bet Rīgā — 5 milimetri nokrišņu. Šajā dienā pāri virzījās trešais, pēdējais virpulis. Tā diametrs bija milzīgs, aptuveni 2000 kilometru. 17. jūlijā ciklona centrs atradās jau pie Ļeņingradas. Tam virzoties pāri Ziemeļbaltijai, pastiprinājās vējš.[28]

Vērojot gaisa masu izvietoju virs ziemeļu puslodes, varēja novērot, ka atmosfēras fronte sadala pasauli divās dalās: siltajā, kur dienas temperatūra ir +30 un vairāk grādu, un samērā vēsajā ar aptuveni +20 grādu temperatūru. Siltā un aukstā gaisa šķirtne veda pāri Atlantijas okeānam, Spānijai, Krimai, tālāk gaisa fronte stiepās līdz Arhangeļskai, bet pēc tam pagriežas uz austrumiem. Tādēļ austrumos no šīs līnijas Simferopole — Arhangeļska, laiks ir karsts: +30 līdz +40 grādu. Turpretim uz rietumiem siltais gaiss neizplatās. Līdz ar to, gaisa temperatūra Rīgā nemainīgi turas par 2 līdz 4 grādiem zemāk par normu. Bet naktī uz 23. jūliju dzīvsudraba stabiņš zāles augstumā fiksēja temperatūru −0,5 grādi.[29]

  • 25. jūlijs8. augusts1971. gada vasaras sezonas siltākais laiks. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā piecpadsmit dienas pēc kārtas bija virs +20 grādiem un maksimumu sasniedza jūlija pēdējās divās dienās, kad diennakts vidējā gaisa temperatūras pakāpās pat virs +24 grādiem.
  • 29.31. jūlijs — trīs dienas pēc kārtas, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +30 grādus.
  • 31. jūlijs — pirmā un vienīgā tropiskā nakts Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +20,1 °C.

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. augusts — maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pēcpusdienā pakāpās līdz +30,1 °C.
  • 4. augusts — maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pēcpusdienā pakāpās līdz +30,4 °C.
  • 5. augusts — 3. augustā virs Francijas plosījās postošs vējš, kas sasniedza pat 12 balles stiprumu. Negaisi un krusa nodarīja zaudējumus desmitiem miljonu franku apmērā, bija pat cilvēku upuri. Orkāna cēlonis — aukstā atmosfēras fronte, kura no Atlantijas okeāna virzījās pāri Francijai. 5. augusta rītā, ap plkst. desmitiem, šī pati aukstā gaisa fronte, iedama pāri Vācijai un Baltijas jūrai, paslīdēja garām Rīgai. Taču izņemot nelielu temperatūras pazemināšanos, vēja sagriešanos no dienvidaustrumiem ziemeļrietumos un relatīvā mitruma celšanos, nekādas citas pārmaiņas tā neatnesa. Virs Rīgas pat neapmācās debesis. Kādēļ šī, virs Francijas tik aktīvā atmosfēras fronte, uzvedās samērā mierīgi virs Baltijas? Virzoties uz austrumiem, tā zaudēja aktīviem procesiem nepieciešamo temperatūrās kontrastu attiecīgajā augstumā, Tādēļ nekādu nepatikšanu nebija.[30]
  • 7. augusts — lai gan iepriekšējā dienā, laikrakstos tika prognozēts, ka maksimālā gaisa temperatūra Latvijā nepakāpsies augstāk par +23. +26 grādiem,[30] Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums un maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās līdz +31,4 °C. 2010. gadā tika uzstādīts jauns rekords, +31,8 °C.[31][32]
  • 8. augusts — naktī Latvijā bija pērkons un spēcīgas lietusgāzes. Dažos rajonos nokrišņu daudzums sasniedza 80 milimetrus. Stiprās vēja brāzmas sasniedza 25—28 metrus sekundē. Spēcīgie pērkona negaisi iezīmēja ilgā sausā un karstā laika periods beigas. Tik krasa laika maiņa bija saistīta ar to, ka silto Vidusjūras gaisu nomainīja vēsais gaiss no Atlantijas.[33]

Augusta trešās dekādes sākumā Latvijā laiks kļuva vēsāks, sevišķi naktīs. Vēl 21. augustā bija karsts +25 līdz +30 grādi (galvaspilsētā gaiss iesila līdz +27,4 grādiem), bet pēc pāris dienām jau bija jūtama rudens elpa. Dienā temperatūra kritās līdz 14—18 grādiem, naktī no 24. uz 25. augustu dzīvsudraba stabiņā noslīdēja līdz 0 un +2 grādiem. Vietām bija salna, visintensīvākās — līdz 4 grādiem zem nulles — purvainās un kūdrainās augsnēs. Tik agras salnas Latvijā iepriekš nav bijušas pēdējos 80 gados. Temperatūras straujā pazemināšanās tika izskaidrojama ar Baltijai neparasto auksto arktisko gaisa masu ieplūšanu no Grenlandes.[34]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusta pēdējās dienas un septembra sākums Baltijas republikās bija rudenīgi lietains. Pēc ilgstoša sausuma perioda Latvijā nolija lietus, vietām diezgan stiprs. ilgi gaidīto valgmi atnesa cikloni, kas cits pēc cita nāca no Atlantijas. Pienāca sēņu laiks.[35]

  • 9. septembris — plaša ciklona centrs virzījās pa neparastu maršrutu no Kijevas uz Poznaņu (no austrumiem uz rietumiem). Šī milzīgā virpuļa ziemeļu daļa skāra arī Latviju. Zemes mākslīgais pavadonis šajā laikā nofotografēja spilgti baltu mākoni, kas aizņēma teritoriju starp Ļeņingradu, Kopenhāgenu, Prāgu un Maskavu.[36]
  • 19. septembris — pirmo reizi 1971. gada rudens sezonā, minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pazeminājās zem nulles un bija –0,1 °C.

Septembra trešās dekādes sākumā iestājās īsa atvasara. Gaisa temperatūra Rīga pacēlās līdz +18, +19 grādiem. Tiesa, labo laiku neatnesa vis Azoru salu anticiklons, bet anticiklons, kura centrs atradās virs Eiropas. Kopumā septembris neiepriecināja ar siltu un sausu laiku.[37]

  • 24. septembris — siltākā septembra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā pakāpās līdz +21,2 °C. Šī siltā diena simboliski noslēdza 1971. gada atvasaru galvaspilsētā.

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oktobra sākums Latvijā bija silts. Dienā temperatūra bija +14 līdz +16 grādu, naktī dzīvsudraba stabiņš turējās 8—12 grādu līmenī. Taču nakti uz 5. oktobri laiks kļuva stipri aukstāks, sevišķi republikas austrumu rajonos. Tur temperatūra bija 0 līdz −1 grāds, bija pat pirmais sniegs. Tādu šim periodam neparastu laiku izraisīja dziļš ciklons. kas lielā ātrumā virzījās no Norvēģu jūras pāri Baltijai uz Urāliem. Tam no ziemeļiem sekoja arktiskais aukstums. Taču temperatūras pazemināšanās bija īslaicīga. Jaunie siltie cikloniskie virpuļi no Atlantijas uz Baltiju atnesa apmākušos, lietainu laiku, jūrā bija stiprs vējš.[38]

  • 12. oktobris — siltākā oktobra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā pakāpās līdz +17,0 °C.
  • 14. oktobris — naktī termometra dzīvsudraba stabiņā noslīdēja līdz −2 grādiem (Rīgā −1,5 °C — aukstākā oktobra nakts), bet dienā pāri Rīgas jūras līcim īsti vasarīgi dunēja negaiss. Bija pienākusi rudens otrā puse. Aukstāks bija kļuvis ūdens republikas upēs — no 6 līdz 9 grādiem, bet Rīgas jūras līcī — no 8 līdz 10 grādiem.[39]
  • 15. oktobris — no rīta debesu juma dienvidaustrumu daļā varēja novērot mākoņu sienu. Tā bija ciklona mala, kura centrs atrodās virs Budapeštas. Ciklons pārvietojās uz ziemeļaustrumiem, tāpēc Viļņā sniga, bet vairāk uz ziemeļiem — Daugavpilī lija lietus.[39]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 3.4. novembris — Skandināviju apciemoja dziļš ciklons, kas iedzīvotājiem sagādāja daudz nepatikšanu. Arī virs Latvijas, lai gan tā atradās virpuļa nomales ietekmē, vējš sasniedza 10 balles.[40]
  • 12. novembris — nakti vējš pastiprinājās. Tā Stiprums virs Rīgas jūras līča bija 11 balles (28 metri sekundē), ar brāzmām līdz 12 ballēm (34 metri sekundē). Ūdens līmenis Daugavas grīvā pacēlās par 94 centimetriem virs nulles. Dienas laikā vējš pierima.[40]
  • 13. novembris — pirmo reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 4 centimetrus bieza sniega sega, kura pāris dienu laikā pieauga līdz 6 centimetriem un 16. novembrī nokusa.
  • 18. novembris — Rīgā uzsniga 7 centimetrus bieza sniega sega. Jau agrā rīta stundā Rīgas ielās valdīja īsta ziemas noskaņa. Sniga. Ielas un trotuārus klāja pabieza sniega sega. Klusāk, kā pa paklāju aizdūca mašīnas un trolejbusi. Malu malās bija dzirdama tik ļoti "ziemiskā" sniega lāpstu švirkstoņa.[41]
  • 19. novembris — Sniega sega klāj visu republikas teritoriju. Visbiezākā tā ir Stendē. Bieza sniega sega bija arī Vidzemē.[41] Visbiezākā sniega sega bija Stendē — 24 centimetri, Skrīveros — 17, Madonā — 10, bet Rīgā — 13 centimetri.[42]
  • 21. novembris — Rīgā un Latvijā kopumā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, attiecīgi −17,1 °C un −24,6 °C.[43]
  • 26. novembris:
    • Līdz šim laika apstākļus noteica ciklons, kura centrs, tuvodamies no dienvidiem un apstādamies virs Polijas, raidīja Latvijā saltus austrumu vējus un gandrīz nedēļu Latvijā valdīja stiprs sals. Taču 25. novembrī procesi mainījās. Aktīvā ciklona centrs virzījās no Atlantijas okeāna uz Somiju. Vējš iegriezās no ziemeļrietumiem, bet dzīvsudraba stabiņā nākamajā dienā Rīga pakāpās līdz +3,1 grādam. Daugavas, Lielupes un Gaujas lielākajā daļā izveidojies ledus ar tērcēm.[44]
    • Sniega segas biezums Rīgā sasniedza 20 centimetrus.
  • 30. novembris3. decembris — atmosfērā ceturto dienu valdīja šim gadalaikam neparasts miers. Apskatot vēju kartes, varēja redzēt, ka milzīgā teritorijā nav spēcīgu gaisa strāvu. No Francijas līdz Urāliem un no Krimas līdz Somijai vēja ātrums nepārsniedza 10 metrus sekundē. Lēnu vēju pavadīja intensīva miglas veidošanās — tā sedza apmēram 50 procentus Eiropas teritorijas.[45]

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ļoti silts decembris. Pēdējo reizi Rīgā šādi laika apstākļi gada pēdējā mēnesī iepriekš tika novēroti 1960. gadā.[46]

  • 2. decembris — Rīgā nokusa oktobra otrās dekādes izskaņā izveidojusies sniega sega.
  • 8. decembris — spēcīgs ciklons radās 7. decembrī netālu no Bergenas (Norvēģija). Tā centrs pārvietojās uz austrumiem. Atzīmējot ciklonu uz kartes un izdarot attiecīgus aprēķinus, sinoptiķi brīdināja. ka 8. decembrī vējš pastinrināsies līdz desmit ballēm. Kuģniecības atsauce no jūras kuģus, nostiprināja portālceltņus, veica daudz citu pasākumu, lai izvairītos no iespējamām nepatikšanām. Daba bija viltīgāka nekā to varēja gaidīt. Ciklona dienvidu daļā izveidojās vēl viens virpulis. Kā katrs jauns ciklons, tas uzvedās diezgan enerģiski. Tūlīt pēc otrās plūsmas izveidošanās vējš Ventspilī pastiprinājās līdz desmit ballēm, brāzmas līdz divpadsmit ballēm. Rīgā visstiprākais vējš 8. decembra vakarā bija apmēram pulksten 22 (deviņas līdz desmit balles). Ūdens līmenis Daugavas grīvā pacēlās par 1—1,2 metriem.[47]
  • 9. decembris — trešo reizi rudens/ziemas sezonā, Rīgā sāka veidoties sniega sega, kas saglabājās līdz 16. decembrim.
  • 17. decembris — Keut arī meteoroloģiskā ziema Rīgas centrā iestājas 24. novembrī, bet nomalēs — 27. novembrī, tomēr ne centra, ne perifērijā ziemas sākums nebija manāms. Aktīvie cikloni pa savu iecienīta maršrutu pārvietojās no Atlantijas okeāna uz Skandināviju. Baltija pastāvīgi palika ciklonu siltajā daļā, bet paši cikloni aizvirzījās uz ziemeļiem no Latvijas.[48]
  • 21. decembris — Rīgā uzsniga 6 centimetrus bieza sniega sega, kura šajā pašā dienā arī pilnībā nokusa un līdz gada beigām jauna sniega sega neveidojās.
  • 22. decembris:
    • Bauskā tika sasniegts visas Latvijas decembra trešās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords — +9,8 °C, kurš tika pārspēts 2011. gadā Rīgā.[49]
    • Rīgā tika uzstādīts jauns decembra trešās dekādes absolūtais temperatūras maksimums, +8,4 °C. 2011. gada 27. decembrī tika uzstādīts jauns rekords, +10,1 °C.
  • 23. decembris — nedēļas lielākais sinoptiskais notikums bija ciklons, kas virs Skandināvijas izveidojās 21. decembra vakarā. Divpadsmit stundās virpuļa centrs sķērsoja Botnijas jūras līci, Somiju, pagāja garām Ļeņingradai. Un, kaut arī ciklona centrs bija vairāk nekā 500 kilometru attālumā no Latvijas, vēja ātrums republikā sasniedza 20 (Alūksnē — 34) metrus sekundē. Liepājā vējš brāzmās sasniedza 28 m/s.[50] Savlaicīgi brīdinātas, saimnieciskās organizācijas veica pasākumus, lai novērstu iespējamās sekas. Stiprais rietumu vējā sadzina Rīgas jūras līcī un Daugavas grīvā lielas ūdens masas. Daugavgrīvas rajonā ūdens līmenis cēlās par 1,3 metriem.[51]
  • 24. decembris — 1971. gada Ziemassvētku vakars Latvijā bija silts un bez sniega. Gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +5,1 °C. Nākamajās pāris dienās temperatūra pakāpās virs +6 grādiem.
  • 26. decembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +6,1 °C. 2011. gadā tika uzstādīts jauns rekords, +9,6 °C.[52]
  • 31. decembris — gadā pēdējā dienā laiks Latvijā bija pārsvarā bez nokrišņiem. Lēns līdz mērens ziemeļrietumu vējš. Gaisa temperatūra no 0 līdz −5 grādiem.[53] Galvaspilsētā naktī minimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −6,3 °C, bet dienā pakāpās līdz +1,5 °C. Jaunā gada naktī gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +1 grāda — sniega segas nebija.

Gada pārskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Temperatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nokrišņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vidējā nokrišņu gada summa Latvijā bija 575,5 mm.
  • Nokrišņu gada summa Rīgā bija 625,0 mm.

Laikapstākļu statistika Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.[54][55]

Temperatūra
Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp.
Janvāris
−18,4 °C
6. janvāris
+7,2 °C
11. janvāris −1,1 °C +2,4
Februāris
−17,1 °C
26. februāris
+3,9 °C
5. februāris −1,9 °C +1,5
Marts
−18,3 °C
4. marts
+12,2 °C
31. marts −3,0 °C −3,1
Aprīlis
−6,4 °C
29. aprīlis
+16,5 °C
20. aprīlis +5,3 °C −0,3
Maijs
−5,1 °C
12. maijs
+30,0 °C
18. maijs +12,3 °C +0,7
Jūnijs
+5,6 °C
18. jūnijs
+27,0 °C
3. jūnijs +15,0 °C −0,3
Jūlijs
+7,5 °C
20., 21. jūlijs
+30,8 °C
29. jūlijs +17,5 °C +0,3
Augusts
+3,0 °C
23., 24. augusts
+31,4 °C
7. augusts +17,3 °C +0,1
Septembris
−0,1 °C
19. septembris
+21,2 °C
24. septembris +10,7 °C −1,1
Oktobris
−5,0 °C
16. oktobris
+17,0 °C
12. oktobris +7,2 °C +0,1
Novembris
−17,1 °C
21. novembris
+10,5 °C
5. novembris +0,4 °C −1,9
Decembris
−7,0 °C
30. decembris
+8,4 °C
22. decembris +0,9 °C +2,4
Nokrišņi
Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
30,6 mm
9,3
0,5
20,8
9,1 mm
28. janvāris
51,9 mm
24,5
11,7
15,7
8,6 mm
8. februāris
41,8 mm
10,1
6,6
25,1
8,0 mm
23. marts
8,1 mm
2,8
4,2
1,1
2,7 mm
18. aprīlis
26,8 mm
0,0
21,7
5,1
13,5 mm
13. maijs
81,9 mm
0,0
54,7
27,2
15,1 mm
24. jūnijs
30,0 mm
0,6
28,6
0,8
14,1 mm
16. jūlijs
49,7 mm
16,2
7,3
26,2
11,4 mm
30. augusts
100,1 mm
55,9
39,6
4,6
20,5 mm
5. septembris
70,1 mm
18,8
20,3
31,0
12,4 mm
22. oktobris
69,0 mm
21,3
35,0
12,7
10,0 mm
18. novembris
65,0 mm
20,7
14,6
29,7
10,4 mm
28. decembris

Gaisa temperatūras fakti Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.[55]

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Klimata pārmaiņu analīzes rīks Arhivēts 2019. gada 20. decembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
  2. 2,0 2,1 Sinoptiķa komentārs | Silts janvāris, bet ne vissiltākais Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 24, 29.01.1971.
  3. Sinoptiķa komentārs | Naktī sals atkāpsies Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 6, 08.01.1971.
  4. Sinoptiķa komentārs | Joprojām sils laiks Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 12, 15.01.1971.
  5. Sinoptiķa komentārs | Bez pārmaiņām Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 12, 22.01.1971.
  6. Sinoptiķa komentārs | Pavasaris februārī Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 30, 05.02.1971.
  7. 7,0 7,1 Sinoptiķa komentārs | Atkal silts laiks Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 36, 12.02.1971.
  8. Sinoptiķa komentārs | Labāk vēlu nekā nekad Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 48, 26.02.1971.
  9. 9,0 9,1 Sinoptiķa komentārs | Ciklons turpināsies Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 54, 05.03.1971.
  10. Šī diena vēsturē | 4. marts, lsm.lv
  11. Sinoptiķa komentārs | Viesuļvētra aiziet garām Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 59, 12.03.1971.
  12. Sinoptiķa komentārs | Pavasaris uz upēm un atmosfērā Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 77, 02.04.1971.
  13. Sinoptiķa komentārs | Pavasara untumi Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 83, 09.04.1971.
  14. Sinoptiķa komentārs | Par kādu prognozi Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 112, 14.05.1971.
  15. 15,0 15,1 15,2 15,3 15,4 15,5 15,6 Climate Riga (Year 1970) - Climate data (264220), en.tutiempo.net (angliski)
  16. Sinoptiķi brīdina; Latvijā iespējams postošs pērkona negaiss, tvnet.lv, 18.05.2014.
  17. 18.maijs - karsta diena noslēdzas ar stiprām pērkona lietusgāzēm, meteo.lv, 18.05.2013.
  18. 18,0 18,1 Sinoptiķa komentārs | Gan auksti, gan karsti Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 118, 21.05.1971.
  19. 19,0 19,1 Sinoptiķa komentārs | Rekordu mēnesis Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 124, 28.05.1971.
  20. Svētdien pārspēti karstuma rekordi; pirmdien - atkal negaiss, delfi.lv, 20.05.2013.
  21. Laika prognozes jūnijā Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Cīņa" Nr. 126, 01.06.1971.
  22. Sinoptiķa komentārs | Kāds būs jūlijs? Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 148, 25.06.1971.
  23. Sinoptiķa komentārs | Silts un sauss laiks Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 130, 04.06.1971.
  24. Lietus vai lietutiņš? Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Cīņa" Nr. 136, 12.06.1971.
  25. Sinoptiķa komentārs | Bez pārmaiņām Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 136, 11.06.1971.
  26. Sinoptiķa komentārs | Visu virzienu vēji Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 154, 02.07.1971.
  27. Sinoptiķa komentārs | Anticiklona centrā Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 160, 09.07.1971.
  28. Sinoptiķa komentārs | Trešais viesis no Atlantijas Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 166, 16.07.1971.
  29. Sinoptiķa komentārs | Kur palicis siltums? Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 172, 23.07.1971.
  30. 30,0 30,1 Sinoptiķa komentārs | Nepatikšanu nebija Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 184, 06.08.1971.
  31. Daudzviet Latvijā pārspēti karstuma rekordi, tvnet.lv, 07.08.2010.
  32. Rīgā pārspēts 7. augusta karstuma rekords, jauns.lv, 09.08.2010.
  33. Sinoptiķa komentārs | Pārmaiņas nav paredzamas Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 190, 13.08.1971.
  34. Sinoptiķa komentārs | Rudens elpa Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 202, 27.08.1971.
  35. Sinoptiķa komentārs | Sēņu laiks Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 208, 03.09.1971.
  36. Sinoptiķa komentārs | Enerģisks ciklons Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 214, 10.09.1971.
  37. Kāds būs oktobris? Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 225, 24.09.1971.
  38. Sinoptiķa komentārs | Pirmais sniegs Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 237, 08.10.1971.
  39. 39,0 39,1 Sinoptiķa komentārs | Gan lietus, gan sniegs Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 243, 15.10.1971.
  40. 40,0 40,1 Sinoptiķa komentārs | Ciklonu laiks Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 266, 12.11.1971.
  41. 41,0 41,1 Tiešām būtu atnākusi? Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 273, 20.11.1971.
  42. Sinoptiķa komentārs | Sēnes un slēpes Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 272, 19.11.1971.
  43. 21. novembris, lsm.lv, 21.11.2013.
  44. Sinoptiķa komentārs | Šī vēl nav īstā ziema Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 278, 26.11.1971.
  45. Sinoptiķa komentārs | Atmosfēra mierīga Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 283, 03.12.1971.
  46. Sinoptiķa komentārs | Kāds būs janvāris? Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 307, 31.12.1971.
  47. Sniegputenis virs Rīgas Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 288, 09.12.1971.
  48. Sinoptiķa komentārs | Ziema — tikai kalendārā Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 295, 17.12.1971.
  49. Rīgā pārspēts 1971.gada decembra siltuma rekords, delfi.lv, 26.12.2011.
  50. Vai "zaļi" Ziemassvētki Latvijā ir kas neparasts?, meteo.lv, 22.12.2015.
  51. Sinoptiķa komentārs | Ziema nesteidzas Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 301, 24.12.1971.
  52. Otrdien gaidāma jauna vētra un jauns siltuma rekords, tvnet.lv, 26.12.2011.
  53. Gaidāmais laiks Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 306, 30.12.1971.
  54. Historical Weather: Riga, Latvia, tutiempo.net (angliski)
  55. 55,0 55,1 Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам Arhivēts 2013. gada 26. februārī, Wayback Machine vietnē., cliware.meteo.ru (krieviski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]