Peļkājīte
| Peļkājīte Prunella modularis (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Peļkājīšu dzimta (Prunellidae) |
| Ģints | Peļkājītes (Prunella) |
| Suga | Peļkājīte (Prunella modularis) |
 Peļkājīte Vikikrātuvē | |
Peļkājīte (Prunella modularis) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumdaļā un Ziemeļāfrikā. Peļkājīte veiksmīgi introducēta Jaunzēlandē.[1] Izdala 8 pasugas.[2]
Peļkājītes zinātniskais nosaukums atvasināts no vācu valodas (Prunella) un latīņu valodas (modularis). Latviski tas nozīmē brūnais dziedātājs: Prunella — brūns, modulus — melodija.[3]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Peļkājītei ir viens no lielākajiem izplatības areāliem visā peļkājīšu ģintī, jo tā mājo ne tikai kalnos, kā citas peļkājītes, bet arī zemienēs. Rietumeiropas populācija ir nometnieki, Centrāleiropas daļēji migrējoši, bet Ziemeļeiropas un Austrumeiropas populācijas gājputni.[1]
Ligzdo plašā areālā visā Eiropā, izņemot Islandi. Ārpus Eiropas ligzdo arī Turcijas ziemeļdaļā, Aizkaukāzā un Irānas ziemeļos. Austrumos areāls nedaudz iesniedzas Rietumsibīrijā. Ziemo Rietumeiropā, Vidusjūras reģionā un Tuvajos Austrumos uz dienvidiem līdz Izraēlai un Ēģiptes ziemeļiem.[1][4]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Peļkājīte Latvijā ir parasta un izplatīta ligzdotāja. Tā arī bieži caurceļo. Pēdējos gados tā reti, bet regulāri tiek novērota arī ziemas mēnešos.[4] Latvijā mājo nominālpasuga Prunella modularis modularis.[4]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Peļkājīte ir neliels dziedātājputns ar smailu, asu knābi un spēcīgām kājām. Ārēji tas atgādina mazu mājas zvirbuli. Ķermeņa garums 13—15 cm, spārnu plētums 19—21 cm, svars 19—20 g.[5][6]
Peļkājītes galva un krūtis ir zilganpelēkas (vaigi brūni), bet apspalvojums uz muguras gaiši brūns ar tumšāk brūnām svītriņām. Ķermeņa apakšpuse gaišāka nekā mugura un svītrojums uz sāniem gaišāks nekā uz muguras, pavēdere pelēcīgi balta ar aprikožu krāsas raibumiņiem. Kājas rozīgi brūnas, knābis tumši pelēks.[5] Abi dzimumi izskatās līdzīgi.[7]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Peļkājīte sastopama visdažādākajās biomās, sākot ar subarktisko tundru un beidzot ar mērenās joslas mežiem. Uzturas gan skujkoku, gan lapu koku, gan jauktu koku mežos ar bagātīgu pamežu, jaunaudzēs, krūmainās mežmalās un grāvmalās, bieži ūdenstilpes tuvumā. Sastopama arī aizaugušos dārzos un parkos.[1][5]
Peļkājītei raksturīgi ik pa brīdim noskurināt (izplest, sakļaut) spārnus, īpaši konfliktos, aizsargājot teritoriju vai pārošanās tiesības.[8] Riesta laikā, kad tēviņš ieņem koka vai krūma galotni, lai dziedātu un pievilinātu partneri, tas ir samērā viegli pamanāms un novērojams. Tomēr kopumā peļkājīte ir uzmanīga un tramīga un slēpjas no vērotājiem. Ligzdošanas laikā redzama pa vienam vai pāros. Ziemas periodā pulcējas lielos baros, kuros ir vairāki simti īpatņu. Bars kopīgi barojas un meklē labākās barošanās vietas.[5][9]
Ligzdošanas teritoriālisms
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Peļkājītes tēviņš ligzdošanas laikā ir teritoriāls un, aizsargājot teritoriju, tas bezbailīgi iesaistās konfliktos ar citiem putniem. Reizēm viena teritorija pieder vairākiem tēviņiem. Šajos gadījumos starp tiem valda stingra dominances hierarhija. Jo tēviņš vecāks, jo tas dominantāks. Tomēr šī dominance neizpaužas, lai sapārotos. Pēcnācēju DNS pētījumi liecina, ka vienas teritorijas tēviņi līdzvērtīgi sapārojas ar mātīti.[10][11] Ģenētiskie pētījumi liecina arī to, ka tēviņi parasti nav savstarpēji radniecīgi.[12]
Ligzdošanas teritorijā visbiežāk ir tikai viena mātīte, bet reizēm var būt vairākas mātītes. Šajos gadījumos vairāki tēviņi kopīgi aizsargā vienu teritoriju ar vairākām mātītēm. Mātītes teritorijas lielumu nosaka pieejamās barības resursu bagātība. Jo vairāk barības, jo mazāka teritorija. Jo mazāka teritorija, jo tēviņiem ir lielākas iespējas nošķirt un apsargāt mātīti.[12][13]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Peļkājīte ir visēdāja. Vasaras periodā galvenokārt barojas ar nelieliem bezmugurkaulniekiem, piemēram, kukaiņiem un to kāpuriem, zirnekļiem un tārpiem, bet ziemas periodā ar sēklām un ogām.[1][5][8] Barību meklē augu apakšējā daļā vai pat uz zemes. Neķer kukaiņus lidojumā.[9]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_Nest_11.04.11.jpg)
_juveniles_close.jpg)
Ligzdošanas sezona lielākajā daļā izplatības areāla ilgst no marta līdz jūlijam, bet Krievijā no maija līdz augustam.[1] Parasti veido monogāmus pārus, bet reizēm novērojama poliandrija, mātītei sapārojoties ar vairākiem tēviņiem (visbiežāk ar diviem, vai arī ar trijiem).[5][14] Ligzdai raksturīga kausa forma, vīta no zariņiem, augu stublājiem, saknītēm, zāles un sūnām. No iekšpuses izklāta ar matiem, vilnu, smalkākiem stiebriņiem un reizēm arī ar spalvām. Atrodas nelielā augstumā virs zemes — kādā krūmā vai nelielā kokā (līdz 1,5 m), paslēpta zem lapām un zariem. Bieži ligzda atrodas dzīvžogos.[1][9][14]
Sezonā parasti divi perējumi, bet var būt arī trešais. Dējumā 3—6 tirkīzzilas olas.[1][5][9][14] Inkubācijas periods ilgst 12—14 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Poliandrijas gadījumā par mazuļiem rūpējas visi iesastītie tēviņi. Jaunie putni izlido 10—14 dienu vecumā.[5][9][14] Peļkājītes ligzdu ļoti iecienījusi dzeguze.[14]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Peļkājītei ir 8 pasugas:[2]
- Prunella modularis modularis — nominālpasuga, ligzdo Eiropas ziemeļos un centrālajā daļā;
- Prunella modularis euxina — ligzdo Turcijas ziemeļos un ziemeļrietumos;
- Prunella modularis fuscata — ligzdo Krimas dienvidos (Melnās jūras ziemeļu piekrastē);
- Prunella modularis hebridium — ligzdo Īrijā un Hebridu salās;
- Prunella modularis mabbotti — ligzdo Pireneju pussalā, Francijas centrālās daļas dienvidos un Itālijā;
- Prunella modularis meinertzhageni — ligzdo Balkānos;
- Prunella modularis obscura — ligzdo Turcijas ziemeļaustrumos, Kaukāzā un Irānas ziemeļos;
- Prunella modularis occidentalis — ligzdo Skotijā, izņemot Hebridu salas, Anglijā un Francijas rietumos.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 IUCN: Prunella modularis
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Waxbills, parrotfinches, munias, whydahs, Olive Warbler, accentors, pipits, 2018
- ↑ Jobling, James A. (2010). The Helm Dictionary of Scientific Bird Names. London, United Kingdom: Christopher Helm. pp. 257, 318. ISBN 978-1-4081-2501-4.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Putni LV: Peļkājīte Prunella modularis
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 Avibirds: Dunnock[novecojusi saite]
- ↑ Alive: Dunnock (Prunella modularis)
- ↑ Heather, Barrie; Rogertson, Hugh (2005). The Field Guide to the Birds of New Zealand (Revised ed.). Viking Press.
- ↑ 8,0 8,1 Birds and Wildlife: Dunnock
- ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 Oiseaux: Dunnock
- ↑ Parental care and mating behaviour of polyandrous dunnocks Prunella modularis related to paternity by DNA fingerprinting
- ↑ Conflict and cooperation over sex: the consequences of social and genetic polyandry for reproductive success in dunnocks[novecojusi saite]
- ↑ 12,0 12,1 Davies, N. B.; I. R. Hartley (1996). "Food Patchiness, territory overlap and social systems: an experiment with dunnocks Prunella modularis". Journal of Animal Ecology. 65: 837–846. doi:10.2307/5681.
- ↑ Davies, N. B., Houston, A. I. (1986). Reproductive success of dunnocks, Prunella modularis, in a variable mating system. Journal of Animal Ecology.
- ↑ 14,0 14,1 14,2 14,3 14,4 «ARKive: Dunnock (Prunella modularis)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 31. janvārī. Skatīts: 2018. gada 10. oktobrī.