Pirmā pasaules kara hronoloģija

Pirmā pasaules kara hronoloģija ietver secīgi laikā sakārtotu Pirmā pasaules kara galveno notikumu uzskaitījumu.

Hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1914. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

28. jūnijs: Atentāts pret Franci Ferdinandu
23. jūlijs: Austroungārijas ultimāts Serbijai.
28. jūlijs: Austroungārija piesaka karu Serbijai.
31. jūlijs: Krievijas Impērija uzsāk mobilizāciju.
1. augusts: Vācijas Impērija piesaka karu Krievijai.
2. augusts: Vācija okupē Luksemburgu.
3. augusts: Vācija piesaka karu Francijai.
4. augusts: Vācija iebrūk neitrālajā Beļģijā, Lielbritānija piesaka karu Vācijai.
5. augusts: Austroungārija piesaka karu Krievijai.
6. augusts: Melnkalne, atbalstot Serbiju, piesaka karu Austroungārijai.
10. augusts. Austroungārija sāk uzbrukumu Krievijai.
12. augusts: Lielbritānija un Francija piesaka karu Austroungārijai.
15. augusts. Krievija iebrūk Austrumprūsijā.
18. augusts. Krievija iebrūk Galīcijā.
23. augusts: Japāna piesaka karu Vācijai.
26.-30. augusts. Tannenbergas kauja.^[1]
7.-14. septembris. Pirmā Mazūrijas ezeru kauja.
Septembris: Francija, Lielbritānija un Krievija paraksta Vienotības paktu.
29. oktobris: Osmaņu impērija pievienojas karam Vācijas un Austroungārijas pusē.
1. novembris. Hindenburgu ieceļ par Vācijas Austrumu frontes virspavēlnieku.
2. novembris: Krievija piesaka karu Osmaņu impērijai.
5. novembris: Francija un Lielbritānija piesaka karu Osmaņu impērijai.
13. decembris. Beidzas Vācijas-Austroungārijas uzbrukumi Polijā.
25. decembris: Ziemassvētku pamiers ierakumos.

1915. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

8. janvāris. Uzbrūkot Polijā, Vācija pirmo reizi lieto ķīmiskos ieročus pret krievu armiju.
7.-21. februāris. Otrā Mazūrijas ezeru kauja.
22. aprīlis: Kaujā pie Ipras Vācija lieto ķīmiskos ieročus — hlora gāzi.
25. aprīlis: Iesākas Galipoli operācija.^[2] Pēc ilgām cīņām turki sagrauj Antantes spēkus.
26. aprīlis: Itālija paraksta slepenu Londonas paktu ar Antanti.
2. maijs. Sākas vāciešu Gorlices-Tarnovas ofensīva Galīcijā.
23. maijs: Itālija piesaka karu Austroungārijai.
13. jūlijs, sākas Vācijas lielais uzbrukums Austrumu frontē.
22. jūlijs. Krievija sāk Lielo atkāpšanos.
14. oktobris: Bulgārijas karaliste piesaka karu Serbijai un pievienojas karam Vācijas un Austroungārijas pusē.

1916. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

22. februāris. Nikolajs II ieceļ 68 gadus veco Alekseju Kuropatkinu par Ziemeļu frontes virspavēlnieku.
9. marts: Vācija piesaka karu Portugāles Pirmajai republikai.
4. aprīlis. Alekseju Brusilovu^[3] ieceļ par Dienvidrietumu frontes virspavēlnieku.
4. jūnijs. Brusilovs sāk uzbrukumu kas izvēršas veiksmīgajā Brusilova pārrāvumā. Krievijas armija sagrābj 350 000 karagūstekņus un 400 lielgabalus.
10. jūnijs. Vācija un Austroungārija nosūta četras divīzijas no Rietumu frontes uz Austrumu fronti pret Brusilovu.
24. jūnijs-6. jūlijs. Krievijas Impērija padzen Austroungārijas karaspēku no Bukovinas.
30. jūlijs. Hindenburgs un Lūdendorfs pārņem kontroli pār Austroungārijas spēkiem Austrumu frontē.
27. augusts: Krievijas panākumu ietekmē, Rumānijas Karaliste piesaka karu Austroungārijai un iebrūk Transilvānijā.
28. augusts: Itālija piesaka karu Vācijai.
29. augusts. Hindenburgu ieceļ par Vācijas ģenerālštāba priekšnieku un Lūdendorfu par viņa palīgu.
3. septembris. Makenzena komandētie vācu, bulgāru un turku spēki iebrūk Rumānijas dienvidos.
13. oktobris. Rumāņu armija atkāpjas no Transilvānijas.
19. oktobris. Makenzena armija ieņem Konstancu.
6. decembris. Makenzens ieņem Bukaresti. Rumānijas okupācija Centrālajām lielvarām dod piekļuvi miljons tonnām naftas un 2 miljoniem tonnām graudu.

1917. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

16. janvāris: Vācijas Cimmermana telegramma Meksikai, piedāvājot aliansi pret ASV.^[4]
23. februāris, Krievijā sākas Februāra revolūcija. Krievijas armija nākamo mēnešu laikā zaudē kaujasspējas.
6. aprīlis: ASV piesaka karu Vācijai.^[5]
Jūnijs. Neveiksmīgā Krievijas Jūnija ofensīva beidzas ar atkāpšanos.
27. jūnijs: Grieķijas Karaliste pievienojas karam Antantes pusē.^[6]
6. jūlijs: Tiek sagrābta Akaba, galvenā Osmaņu impērijas Sarkanās jūras ostas pilsēta.
14. augusts: Ķīnas republika piesaka karu Vācijai.
26. oktobris: Brazīlijas Pirmā Republika piesaka karu Vācijai.
7. novembris: Oktobra revolūcija Krievijā
7. decembris: ASV piesaka karu Austroungārijai.
8. decembris. Krievija noslēdz pamieru ar Vāciju un Austroungāriju.

1918. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

8. janvāris: Prezidents Vudro Vilsons pasludina 14 punktus kara izbeigšanai, tautu pašnoteikšanās principa ievērošanu un Tautu Savienības ideju.
9. februāris: Ukrainas Centrālā Rada parakstīja Brestļitovskas miera līgumu ar Centrālajām lielvalstīm.
3. marts: Padomju Krievija paraksta Brestļitovskas miera līgumu un izstājas no Pirmā pasaules kara.
10. martā Hindenburgs izdod pēdējās pavēles lielajai ofensīvai rietumos.
21. marts — 5. aprīlis. Vācu lielais uzbrukums rietumos.^[7] Pēc 6000 lielgabalu uguns, vācieši pārrauj britu aizsardzību un virzās uz priekšu, taču redzot, ka Amjēnas un Arrasas ieņemšanai spēki nepietiks, Lūdendorfs uzbrukumu aptur.^[8]
23. marts. Vācu lielkalibra artilērija apšauda Parīzi.
9.-29. aprīlis. Jauna vācu ofensīva pret britiem Flandrijā, ar mērķi sasniegt Lamanša ostas. Briti noturas, un ofensīva beidzas.
14. aprīlis. Fošs kļūst par Antantes spēku ģenerālisimusu rietumu frontē.
27. maijs-5. jūnijs. Jauna Lūdendorfa ofensīva Parīzes virzienā pietuvojas tai 40 km attālumā.
28. maijs. Pirmais amerikāņu uzbrukums vāciešiem.
9.-14. jūnijs. Franči un amerikāņi aptur vāciešu uzbrukumus.
30. jūnijs. Līdz ar sešu jaunu ASV divīziju ierašanos Francijā, ASV kareivju skaits pārsniedz miljonu. Vācija kopš 21. marta ofensīvas sākuma ir zaudējusi 900 000 kareivjus.
15. jūlijs. Otrā Marnas kauja. Lūdendorfs uzbrūk ar savām pēdējām 52 divīzijām, taču negūst panākumus.
22. jūlijs. Lūdendorfs pavēl atkāpties no ieņemtajām pozīcijām un informē Vilhelmu II, ka pavasara ofensīva ir izgāzusies.
8. augusts. Kanādas un Austrālijas divīzijas uzbrūk vāciešiem ar 600 tankiem, nodarot lielus zaudējumus vāciešiem.
11. augusts. Vilhelms II atsakās pieņemt Lūdendorfa atlūgumu, un aicina domāt par kara izbeigšanu.
26. septembris. Pēc veiksmīgiem kanādiešu un amerikāņu uzbrukumiem augustā un septembrī, Fošs sāk uzbrukumu vāciešiem ar 126 divīzijām. Antantes spēki pārrauj Hindenburga aizsardzības līniju.
28. septembris. Hindenburgs un Lūdendorfs aicina noslēgt tūlītēju pamieru.
9. oktobris. Kanādas spēki pārrauj Hindenburga līniju.^[9]
26. oktobris. Lūdendorfs atkāpjas no amata.
30. oktobris: Osmaņu impērijas kapitulācija.
2.-11. novembris. Pēdējā Antantes ofensīva.
5. novembris. Antantes virspavēlniecība pieņem vācu pamiera lūgumu.
8. novembris. Fošs pieņem vācu pamiera delegāciju.
11. novembris. Kompjeņas pamiers. Plkst. 11.00 karš beidzas.^[10]