Pirmā pasaules kara hronoloģija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Pirmā pasaules kara hronoloģija ietver secīgi laikā sakārtotu Pirmā pasaules kara galveno notikumu uzskaitījumu.

Hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1914. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1915. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1916. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 22. februāris. Nikolajs II ieceļ 68 gadus veco Alekseju Kuropatkinu par Ziemeļu frontes virspavēlnieku.
  • 9. marts: Vācija piesaka karu Portugāles Pirmajai republikai.
  • 4. aprīlis. Alekseju Brusilovu ieceļ par Dienvidrietumu frontes virspavēlnieku.
  • 4. jūnijs. Brusilovs sāk uzbrukumu kas izvēršas veiksmīgajā Brusilova pārrāvumā. Krievijas armija sagrābj 350 000 karagūstekņus un 400 lielgabalus.
  • 10. jūnijs. Vācija un Austroungārija nosūta četras divīzijas no Rietumu frontes uz Austrumu fronti pret Brusilovu.
  • 24. jūnijs-6. jūlijs. Krievijas impērija padzen Austroungārijas karaspēku no Bukovinas.
  • 30. jūlijs. Hindenburgs un Lūdendorfs pārņem kontroli pār Austroungārijas spēkiem Austrumu frontē.
  • 27. augusts: Krievijas panākumu ietekmē, Rumānijas karaliste piesaka karu Austroungārijai un iebrūk Transilvānijā.
  • 28. augusts: Itālija piesaka karu Vācijai.
  • 29. augusts. Hindenburgu ieceļ par Vācijas ģenerālštāba priekšnieku un Lūdendorfu par viņa palīgu.
  • 3. septembris. Makenzena komandētie vācu, bulgāru un turku spēki iebrūk Rumānijas dienvidos.
  • 13. oktobris. Rumāņu armija atkāpjas no Transilvānijas.
  • 19. oktobris. Makenzena armija ieņem Konstancu.
  • 6. decembris. Makenzens ieņem Bukaresti. Rumānijas okupācija Centrālajām lielvarām dod piekļuvi miljons tonnām naftas un 2 miljoniem tonnām graudu.

1917. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1918. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 8. janvāris: Prezidents Vudro Vilsons pasludina 14 punktus kara izbeigšanai, tautu pašnoteikšanās principa ievērošanu un Tautu Savienības ideju.
  • 9. februāris: Ukrainas Centrālā Rada parakstīja Brestļitovskas miera līgumu ar Centrālajām lielvalstīm.
  • 3. marts: Padomju Krievija paraksta Brestļitovskas miera līgumu un izstājas no Pirmā pasaules kara.
  • 10. martā Hindenburgs izdod pēdējās pavēles lielajai ofensīvai rietumos.
  • 21. marts — 5. aprīlis. Vācu lielais uzbrukums rietumos. Pēc 6000 lielgabalu uguns, vācieši pārrauj britu aizsardzību un virzās uz priekšu, taču redzot, ka Amjēnas un Arrasas ieņemšanai spēki nepietiks, Lūdendorfs uzbrukumu aptur.[1]
  • 23. marts. Vācu lielkalibra artilērija apšauda Parīzi.
  • 9.-29. aprīlis. Jauna vācu ofensīva pret britiem Flandrijā, ar mērķi sasniegt Lamanša ostas. Briti noturas, un ofensīva beidzas.
  • 14. aprīlis. Fošs kļūst par Antantes spēku ģenerālisimusu rietumu frontē.
  • 27. maijs-5. jūnijs. Jauna Lūdendorfa ofensīva Parīzes virzienā pietuvojas tai 40 km attālumā.
  • 28. maijs. Pirmais amerikāņu uzbrukums vāciešiem.
  • 9.-14. jūnijs. Franči un amerikāņi aptur vāciešu uzbrukumus.
  • 30. jūnijs. Līdz ar sešu jaunu ASV divīziju ierašanos Francijā, ASV kareivju skaits pārsniedz miljonu. Vācija kopš 21. marta ofensīvas sākuma ir zaudējusi 900 000 kareivjus.
  • 15. jūlijs. Otrā Marnas kauja. Lūdendorfs uzbrūk ar savām pēdējām 52 divīzijām, taču negūst panākumus.
  • 22. jūlijs. Lūdendorfs pavēl atkāpties no ieņemtajām pozīcijām un informē Vilhelmu II, ka pavasara ofensīva ir izgāzusies.
  • 8. augusts. Kanādas un Austrālijas divīzijas uzbrūk vāciešiem ar 600 tankiem, nodarot lielus zaudējumus vāciešiem.
  • 11. augusts. Vilhelms II atsakās pieņemt Lūdendorfa atlūgumu, un aicina domāt par kara izbeigšanu.
  • 26. septembris. Pēc veiksmīgiem kanādiešu un amerikāņu uzbrukumiem augustā un septembrī, Fošs sāk uzbrukumu vāciešiem ar 126 divīzijām. Antantes spēki pārrauj Hindenburga aizsardzības līniju.
  • 28. septembris. Hindenburgs un Lūdendorfs aicina noslēgt tūlītēju pamieru.
  • 9. oktobris. Kanādas spēki pārrauj Hindenburga līniju.
  • 26. oktobris. Lūdendorfs atkāpjas no amata.
  • 30. oktobris: Osmaņu impērijas kapitulācija.
  • 2.-11. novembris. Pēdējā Antantes ofensīva.
  • 5. novembris. Antantes virspavēlniecība pieņem vācu pamiera lūgumu.
  • 8. novembris. Fošs pieņem vācu pamiera delegāciju.
  • 11. novembris. Kompjeņas pamiers. Plkst. 11.00 karš beidzas.

1919. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1920. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1923. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]