Pirmā pasaules kara hronoloģija
Izskats
Pirmā pasaules kara hronoloģija ietver secīgi laikā sakārtotu Pirmā pasaules kara galveno notikumu uzskaitījumu.
Hronoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1914. gads
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 28. jūnijs: Atentāts pret Franci Ferdinandu
- 23. jūlijs: Austroungārijas ultimāts Serbijai.
- 28. jūlijs: Austroungārija piesaka karu Serbijai.
- 31. jūlijs: Krievijas Impērija uzsāk mobilizāciju.
- 1. augusts: Vācijas Impērija piesaka karu Krievijai.
- 2. augusts: Vācija okupē Luksemburgu.
- 3. augusts: Vācija piesaka karu Francijai.
- 4. augusts: Vācija iebrūk neitrālajā Beļģijā, Lielbritānija piesaka karu Vācijai.
- 5. augusts: Austroungārija piesaka karu Krievijai.
- 6. augusts: Melnkalne, atbalstot Serbiju, piesaka karu Austroungārijai.
- 10. augusts. Austroungārija sāk uzbrukumu Krievijai.
- 12. augusts: Lielbritānija un Francija piesaka karu Austroungārijai.
- 15. augusts. Krievija iebrūk Austrumprūsijā.
- 18. augusts. Krievija iebrūk Galīcijā.
- 23. augusts: Japāna piesaka karu Vācijai.
- 26.-30. augusts. Tannenbergas kauja.[1]
- 7.-14. septembris. Pirmā Mazūrijas ezeru kauja.
- Septembris: Francija, Lielbritānija un Krievija paraksta Vienotības paktu.
- 29. oktobris: Osmaņu impērija pievienojas karam Vācijas un Austroungārijas pusē.
- 1. novembris. Hindenburgu ieceļ par Vācijas Austrumu frontes virspavēlnieku.
- 2. novembris: Krievija piesaka karu Osmaņu impērijai.
- 5. novembris: Francija un Lielbritānija piesaka karu Osmaņu impērijai.
- 13. decembris. Beidzas Vācijas-Austroungārijas uzbrukumi Polijā.
- 25. decembris: Ziemassvētku pamiers ierakumos.
1915. gads
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. janvāris. Uzbrūkot Polijā, Vācija pirmo reizi lieto ķīmiskos ieročus pret krievu armiju.
- 7.-21. februāris. Otrā Mazūrijas ezeru kauja.
- 22. aprīlis: Kaujā pie Ipras Vācija lieto ķīmiskos ieročus — hlora gāzi.
- 25. aprīlis: Iesākas Galipoli operācija.[2] Pēc ilgām cīņām turki sagrauj Antantes spēkus.
- 26. aprīlis: Itālija paraksta slepenu Londonas paktu ar Antanti.
- 2. maijs. Sākas vāciešu Gorlices-Tarnovas ofensīva Galīcijā.
- 23. maijs: Itālija piesaka karu Austroungārijai.
- 13. jūlijs, sākas Vācijas lielais uzbrukums Austrumu frontē.
- 22. jūlijs. Krievija sāk Lielo atkāpšanos.
- 14. oktobris: Bulgārijas karaliste piesaka karu Serbijai un pievienojas karam Vācijas un Austroungārijas pusē.
1916. gads
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 22. februāris. Nikolajs II ieceļ 68 gadus veco Alekseju Kuropatkinu par Ziemeļu frontes virspavēlnieku.
- 9. marts: Vācija piesaka karu Portugāles Pirmajai republikai.
- 4. aprīlis. Alekseju Brusilovu[3] ieceļ par Dienvidrietumu frontes virspavēlnieku.
- 4. jūnijs. Brusilovs sāk uzbrukumu kas izvēršas veiksmīgajā Brusilova pārrāvumā. Krievijas armija sagrābj 350 000 karagūstekņus un 400 lielgabalus.
- 10. jūnijs. Vācija un Austroungārija nosūta četras divīzijas no Rietumu frontes uz Austrumu fronti pret Brusilovu.
- 24. jūnijs-6. jūlijs. Krievijas Impērija padzen Austroungārijas karaspēku no Bukovinas.
- 30. jūlijs. Hindenburgs un Lūdendorfs pārņem kontroli pār Austroungārijas spēkiem Austrumu frontē.
- 27. augusts: Krievijas panākumu ietekmē, Rumānijas Karaliste piesaka karu Austroungārijai un iebrūk Transilvānijā.
- 28. augusts: Itālija piesaka karu Vācijai.
- 29. augusts. Hindenburgu ieceļ par Vācijas ģenerālštāba priekšnieku un Lūdendorfu par viņa palīgu.
- 3. septembris. Makenzena komandētie vācu, bulgāru un turku spēki iebrūk Rumānijas dienvidos.
- 13. oktobris. Rumāņu armija atkāpjas no Transilvānijas.
- 19. oktobris. Makenzena armija ieņem Konstancu.
- 6. decembris. Makenzens ieņem Bukaresti. Rumānijas okupācija Centrālajām lielvarām dod piekļuvi miljons tonnām naftas un 2 miljoniem tonnām graudu.
1917. gads
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 16. janvāris: Vācijas Cimmermana telegramma Meksikai, piedāvājot aliansi pret ASV.[4]
- 23. februāris, Krievijā sākas Februāra revolūcija. Krievijas armija nākamo mēnešu laikā zaudē kaujasspējas.
- 6. aprīlis: ASV piesaka karu Vācijai.[5]
- Jūnijs. Neveiksmīgā Krievijas Jūnija ofensīva beidzas ar atkāpšanos.
- 27. jūnijs: Grieķijas Karaliste pievienojas karam Antantes pusē.[6]
- 6. jūlijs: Tiek sagrābta Akaba, galvenā Osmaņu impērijas Sarkanās jūras ostas pilsēta.
- 14. augusts: Ķīnas republika piesaka karu Vācijai.
- 26. oktobris: Brazīlijas Pirmā Republika piesaka karu Vācijai.
- 7. novembris: Oktobra revolūcija Krievijā
- 7. decembris: ASV piesaka karu Austroungārijai.
- 8. decembris. Krievija noslēdz pamieru ar Vāciju un Austroungāriju.
1918. gads
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. janvāris: Prezidents Vudro Vilsons pasludina 14 punktus kara izbeigšanai, tautu pašnoteikšanās principa ievērošanu un Tautu Savienības ideju.
- 9. februāris: Ukrainas Centrālā Rada parakstīja Brestļitovskas miera līgumu ar Centrālajām lielvalstīm.
- 3. marts: Padomju Krievija paraksta Brestļitovskas miera līgumu un izstājas no Pirmā pasaules kara.
- 10. martā Hindenburgs izdod pēdējās pavēles lielajai ofensīvai rietumos.
- 21. marts — 5. aprīlis. Vācu lielais uzbrukums rietumos.[7] Pēc 6000 lielgabalu uguns, vācieši pārrauj britu aizsardzību un virzās uz priekšu, taču redzot, ka Amjēnas un Arrasas ieņemšanai spēki nepietiks, Lūdendorfs uzbrukumu aptur.[8]
- 23. marts. Vācu lielkalibra artilērija apšauda Parīzi.
- 9.-29. aprīlis. Jauna vācu ofensīva pret britiem Flandrijā, ar mērķi sasniegt Lamanša ostas. Briti noturas, un ofensīva beidzas.
- 14. aprīlis. Fošs kļūst par Antantes spēku ģenerālisimusu rietumu frontē.
- 27. maijs-5. jūnijs. Jauna Lūdendorfa ofensīva Parīzes virzienā pietuvojas tai 40 km attālumā.
- 28. maijs. Pirmais amerikāņu uzbrukums vāciešiem.
- 9.-14. jūnijs. Franči un amerikāņi aptur vāciešu uzbrukumus.
- 30. jūnijs. Līdz ar sešu jaunu ASV divīziju ierašanos Francijā, ASV kareivju skaits pārsniedz miljonu. Vācija kopš 21. marta ofensīvas sākuma ir zaudējusi 900 000 kareivjus.
- 15. jūlijs. Otrā Marnas kauja. Lūdendorfs uzbrūk ar savām pēdējām 52 divīzijām, taču negūst panākumus.
- 22. jūlijs. Lūdendorfs pavēl atkāpties no ieņemtajām pozīcijām un informē Vilhelmu II, ka pavasara ofensīva ir izgāzusies.
- 8. augusts. Kanādas un Austrālijas divīzijas uzbrūk vāciešiem ar 600 tankiem, nodarot lielus zaudējumus vāciešiem.
- 11. augusts. Vilhelms II atsakās pieņemt Lūdendorfa atlūgumu, un aicina domāt par kara izbeigšanu.
- 26. septembris. Pēc veiksmīgiem kanādiešu un amerikāņu uzbrukumiem augustā un septembrī, Fošs sāk uzbrukumu vāciešiem ar 126 divīzijām. Antantes spēki pārrauj Hindenburga aizsardzības līniju.
- 28. septembris. Hindenburgs un Lūdendorfs aicina noslēgt tūlītēju pamieru.
- 9. oktobris. Kanādas spēki pārrauj Hindenburga līniju.[9]
- 26. oktobris. Lūdendorfs atkāpjas no amata.
- 30. oktobris: Osmaņu impērijas kapitulācija.
- 2.-11. novembris. Pēdējā Antantes ofensīva.
- 5. novembris. Antantes virspavēlniecība pieņem vācu pamiera lūgumu.
- 8. novembris. Fošs pieņem vācu pamiera delegāciju.
- 11. novembris. Kompjeņas pamiers. Plkst. 11.00 karš beidzas.[10]
1919. gads
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 28. jūnijs: Versaļas līgums: oficiālais Pirmā pasaules kara beigšanas līgums starp Antanti un Vāciju.
1920. gads
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. jūnijs: Trianonas līgums, Ungārijas karalistes sadalīšana.
1923. gads
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 24. jūlijs: Šveicē noslēgts Lozannas miera līgums, kas noteica jaunu Anatolijas teritoriju sadalīšanu un izbeidza Turcijas neatkarības karu.
- 29. oktobris: Turcijas republikas pasludināšana.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Battle of Tannenberg». Spartacus Educational.
- ↑ «Gallipoli Campaign». Spartacus Educational.
- ↑ «Alexei Brusilov». Spartacus Educational.
- ↑ «Zimmermann Telegram». Spartacus Educational.
- ↑ «United States Declares War». Spartacus Educational.
- ↑ «Greek Army». Spartacus Educational.
- ↑ «Spring Offensive». Spartacus Educational.
- ↑ Colin Nicolson. «Longman Companion to the First World War: Europe 1914-1918». Routledge, 2014. gada 15. jūl.. – caur Google Books.
- ↑ «Hindenburg Line». Spartacus Educational.
- ↑ «Armistice». Spartacus Educational.