Plukšķis
Plukšķis Turdus iliacus (Linnaeus, 1758) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
Dzimta | Mežastrazdu dzimta (Turdidae) |
Ģints | Mežastrazdi (Turdus) |
Suga | Plukšķis (Turdus iliacus) |
Plukšķis Vikikrātuvē |
Plukšķis (Turdus iliacus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā līdz Austrumsibīrijai un Ziemeļāfrikā.[1] Tam ir divas pasugas.[2]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Plukšķis ligzdo Ziemeļeiropā, no Islandes un Skotijas rietumos, pāri Krievijas taigas zonai līdz Austrumsibīrijai. Ligzdo arī Polijas ziemeļaustrumu daļā, Baltkrievijas ziemeļos un Baltijas valstīs.[3][4] 1990. gados plukšķa ligzdošanas areāls ir paplašinājies. Tas sācis ligzdot tālāk uz dienvidiem, sasniedzot Ukrainas ziemeļus, un tālāk uz rietumiem, sasniedzot Grenlandes dienvidus.[4]
Plukšķis ziemo Rietumeiropā, Vidusjūras reģionā, ieskaitot Ziemeļāfrikas rietumus, Aizkaukāzā un uz dienvidiem no Kaspijas jūras (Irānas ziemeļos). Neliels skaits ziemo arī Tuvajos Austrumos.[3][4] Reizēm ieklejo Ziemeļamerikā (Kanādā un ASV) un Japānā.[1]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Plukšķis Latvijā ir ligzdotājs, bet izplatīts nevienmērīgi, un ligzdojošo pāru skaits pēdējā desmitgadē samazinājies. Bieži novērojams ceļošanas laikā, kad Latviju caurceļo Igaunijas, Somijas un Krievijas populāciju putni. Neliels skaits plukšķu regulāri pārziemo, domājams, vairāk rietumu daļā. Pēdējos gados plukšķi tiek novēroti katru ziemu.[3]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Plukšķis ir mazākais no mežastrazdiem, ar platām, labi saskatāmām, gaiši dzeltenām uzacīm, rudi sarkaniem sāniem un spārnu apakšām.[5][6] Ķermeņa garums 19—24 cm, spārnu plētums 33—34,5 cm, svars 46—80 g.[4][6][7]
Abi dzimumi izskatās vienādi. Mugurpuse un spārnu virspuse brūnas, krūtis un vēders balti ar melnu, garenvirziena svītrojumu. Kājas gaišas, rozīgi brūnas. Knābis tumši brūns ar dzeltenu pamatni apakšējai knābja daļai. Acis tumši brūnas. Brūnos vaigus no raibumotās pakakles nodala gaiša pusgredzenu josla. Jaunie putni izskatās līdzīgi pieaugušajiem, bet to muguras ir raibumotas ar gaiši brūnām svītriņām un to sāni nav tik sarkani.[4][5][6] Islandē un Fēru salās dzīvojošā pasuga ir tumšāka un brūnāka nekā nominālpasuga.[5]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Migrējošie plukšķi veido vaļīgus barus, kuros var būt 10—200 īpatņi. Bieži barojas kopā ar pelēkajiem strazdiem, melnajiem mežastrazdiem, sila strazdiem, dziedātājstrazdiem, apkakles strazdiem un arī ar strazdu dzimtas (Sturnidae) strazdiem. Atšķirībā no dziedātājstrazda plukšķis klejo daudz biežāk un ne vienmēr atgriežas vienās un tajās pašās ziemošanas vietās.[4] Migrācijas lidojumi notiek nakts laikā.[6]
Ligzdošanas sezonas laikā uzturas mežos, bet ziemošanas laikā uzturas atklātākās ainavās: tīrumos, ganībās, pilsētu parkos un dārzos. Ziemas periodā nakti plukšķi pavada lielākā barā, apmetoties lielākā kokā. Bieži nakšņo kopā ar citiem strazdiem.[5]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Plukšķis ir visēdājs, barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, galvenokārt ar kukaiņiem un sliekām, bet barojas arī ar krabjiem un ūdens tārpiem. Rudenī un ziemā barojas ar sēklām, ogām un augļiem.[4][5] Īpaši iecienīti ir pīlādži.[4]
Barību galvenokārt meklē uz zemes, bet kukaiņus uzlasa arī no koku un krūmu zariem. Reizēm, meklējot sliekas, ierokas mīkstā augsnē. Gliemežvākus sasit pret akmeņiem.[5]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Plukšķi veido monogāmus pārus. Ligzdošanas sezona sākas agri aprīlī un beidzas jūlija beigās vai augusta sākumā, tomēr Islandē sezona sākas tikai maija vidū. Ligzdo pa atsevišķiem pāriem, reizēm veido retinātu koloniju.[5][6]
Ligzdošanai plukšķis izvēlas zemieņu skujkoku mežus un bērzu birztalas, apmetoties upju krastos, mitraiņu un purvu tuvumā, kā arī ligzdo tundrā. Pirmais pavasarī atgriežas tēviņš un dziedot nostiprina ligzdošanas teritoriju. Ligzda atrodas kādā krūmā vai zemā kokā, uz zemes biezi aizaugušā vietā vai pat uz trūdoša celma.[4][5] Kausveida ligzda vīta no zāles, sūnām, zariņiem un augu gabaliņiem. Kā savienotājelements tiek izmantoti dubļi. No iekšpuses ligzda izklāta ar smalkiem zāles stiebriem un lapām.[5]
Dējumā ir 3—8 (parasti 4—6) gaiši zilas olas ar smalkiem sarkanbrūniem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 10—14 dienas. Perē parasti tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 12—15 dienu vecumā. Tēviņš turpina tos barot papildu 14 dienas, bet mātīte perē otro dējumu. Otrā dējuma jaunos putnus pēc izlidošanas turpina barot abi vecāki.[4][5][6]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Plukšķim ir 2 pasugas:[2]
- Turdus iliacus iliacus — nominālpasuga, ligzdo no Eiropas ziemeļiem un austrumiem līdz Sibīrijas centrālajai daļai;
- Turdus iliacus coburni — ligzdo Islandē un Fēru salās.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 IUCN: Turdus iliacus
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Thrushes
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Ornitofaunistika: Plukšķis Turdus iliacus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 18. oktobrī.
- ↑ 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 Beauty of Birds: Redwings
- ↑ 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 «Oiseaux-birds: Redwing». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 21. augustā. Skatīts: 2017. gada 21. oktobrī.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 Nature Gate: Redwing
- ↑ Alive: Redwing (Turdus iliacus)