Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no ESAO)
angļu: Organisation for Economic Co-operation and Development
franču: Organisation de coopération et de développement économiques
      OECD dalībvalstis
      OECD kandidātvalstis
      Iespējamās kandidātvalstis
Izveidots 1948. gada 16. aprīlī
Galvenā mītne Parīze, Francija
Dalībnieki
Oficiālās valodas
angļu valoda
franču valoda
Ģenerālsekretārs
Valsts karogs: Meksika Hosē Anhels Gurija
Tīmekļa vietne www.oecd.org
OECD galvenā mītne — Lamietas pils (Château de la Muette) Parīzē (bijušī Rotšildu pils).

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), kas plašāk pazīstama pēc tās angliskās abreviatūras OECD (angļu: Organisation for Economic Cooperation and Development), ir starptautiska attīstīto valstu ekonomikas organizācija, kura atzīst demokrātiskas un brīvā tirgus ekonomikas principus.[1] OECD dibināšanas konvencija kā prioritāros darbības virzienus noteica dalībvalstu ekonomisko attīstību, finansiālo stabilitāti, dzīves līmeņa paaugstināšanu, nediskriminējošas daudzpusējas starptautiskās tirdzniecības attīstību, kas veicinātu arī pasaules ekonomikas attīstību.[2] Organizācijas galvenā mītne atrodas Lamietas pilī (Château de la Muette) Parīzē.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Organizācija izveidota atbilstoši Māršala plānam 1948. gadā ar nosaukumu Eiropas ekonomiskās sadarbības organizācija (OEEC, Organisation for European Economic Co-operation). Tās sastāvā sākotnēji bija 16 Eiropas dalībvalstis (ieskaitot Turciju), vēlāk pievienojās VFR (1949) un Spānija (1958).

1961. gadā tika nolemts OEEC reformēt par OECD un uzņemt tajā arī ārpus Eiropas esošās ASV un Kanādu. Vēlāk par dalībvalstīm kļuva Itālija (1962), Japāna (1964), Somija (1969), Austrālija (1971) un Jaunzēlande (1973).

Pēc Aukstā kara beigām OECD pievienojās arī Meksika (1994), Čehija (1995), Ungārija (1996), Dienvidkoreja (1996), Polija (1996), Slovākija (2000), Čīle (2010), Slovēnija (2010), Izraēla (2010), Igaunija (2010), Latvija (2016), Lietuva (2018), Kolumbija (2020) un Kostarika (2021).

No Eiropas Savienības valstīm sarunas par iestāšanos OECD nav sāktas vienīgi ar Kipru.

Dalībvalstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā ir 38 dalībvalstis:

  • Dibinātājvalstis:
Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Karogs: Austrija Austrija
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Karogs: Beļģija Beļģija
Karogs: Dānija Dānija
Karogs: Francija Francija
Karogs: Grieķija Grieķija
Karogs: Islande Islande
Karogs: Itālija Itālija
Karogs: Īrija Īrija
Karogs: Kanāda Kanāda
Karogs: Luksemburga Luksemburga
Karogs: Nīderlande Nīderlande
Karogs: Norvēģija Norvēģija
Karogs: Portugāle Portugāle
Karogs: Spānija Spānija
Karogs: Šveice Šveice
Karogs: Turcija Turcija
Karogs: Vācija Vācija
Karogs: Zviedrija Zviedrija
  • Vēlāk pievienojušās valstis:
Karogs: Japāna Japāna (1964)
Karogs: Somija Somija (1969)
Karogs: Austrālija Austrālija (1971)
Karogs: Jaunzēlande Jaunzēlande (1973)
Karogs: Meksika Meksika (1994)
Karogs: Čehija Čehija (1995)
Karogs: Dienvidkoreja Korejas Republika (1996)
Karogs: Ungārija Ungārija (1996)
Karogs: Polija Polija (1996)
Karogs: Slovākija Slovākija (2000)
Karogs: Čīle Čīle (2010)
Karogs: Slovēnija Slovēnija (2010)
Karogs: Izraēla Izraēla (2010)
Karogs: Igaunija Igaunija (2010)
Karogs: Latvija Latvija (2016)
Karogs: Lietuva Lietuva (2018)
Karogs: Kolumbija Kolumbija (2020)
Karogs: Kostarika Kostarika (2021)

Kandidātvalstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis, kas ir pievienošanās sarunu procesā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iesniegušas lūgumu pievienoties[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apturētas pievienošanās sarunas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]