Rostislavs Vseslavičs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Rostislavs Vseslavičs (Расціслаў Всесла́вич, dzimis ap 1070., miris pēc 1130. gada) bija viens no Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča jaunākajiem dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas. Iespējams, ka bija Lukomļas kņazs (11011129) un kopā ar saviem brāļiem piedalījās karagājienā uz Daugavas lejteci pret zemgaļiem 1106. gadā, kur tika sakauts.[1]

Dzīvesstāsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča Brīnumdara (ap 1029.-1101.) ģimenē ap 1060. gadu kā viens no 6 vai 7 dēliem. 1101. gadā pēc Vseslava Bračislaviča nāves Polockas kņaziste tika sadalīta starp viņa dēliem. Viņa mantojums nav precīzi zināms, tomēr daļa vēsturnieku uzskata, ka Romāns Vseslavičs kļuva par Lukomļas kņazu.[2]

1129. gadā Kijevas lielkņazs Mstislavs I Vladimirovičs pakļāva Polockas zemes un izsūtīja kņazu Rostislavu trimdā uz Cargradu,[3] ar ko domāta Konstantinopole vai arī Gerzike.[4] Pēc tam viņš hronikās vairs nav pieminēts.

Balstoties uz kādu 15. gadsimta hroniku, ir izteikta hipotēze, ka kņazam Rostislavam bija divi dēli. Viņa dēls Mokvolds esot bijis Lietuvas dižkunigaiša Mindauga tēvs, bet Dāvids bijis kunigaišu Vīta un Gerdeņa tēvs.[5] Vairums no vēsturniekiem uzskata, ka tas ir izdomājums, ko Maskavas lielkņazi lietoja, lai pretendētu uz Lietuvas valdnieku troni.

Brāļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rurika dinastijas valdnieks Yarthewise.png
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
nezināms
Lukomļas kņazs
1001. - 1129.
Pēctecis:
Volodars Vasiļkovičs (ap 1170)

Polockas valdnieku ciltskoks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. В том же 6614 (1106) лете победиша зимегола Всеславич. Всю братию и дружины убиша 9 тысящь. - Skat. БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X – XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. – Мінск: Беларус. навука, 2010. – 410 с. (citāts no 46 lpp.)[novecojusi saite] (baltkrieviski)
  2. Войтович Л. Княжеские династии Восточной Европы (конец IX — начало XVI в.)
  3. Се же лето 6638 (1130) поточи Мьстислав полотьскии князе съ женами и с детми въ Грекы, же преступиша хрестьное челование. ... В то же время [6648] (1140) взидоста княжича два ис Царягорода. ... И усажа у три лодьи и поточи и Царюграду за неслушание их. А мужи свои посажа по городом их. - Skat. БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X – XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. – Мінск: Беларус. навука, 2010. – 410 с. (citāts no 47-48 lpp.)[novecojusi saite] (baltkrieviski)
  4. «А.И.Веселовсий МЕЛКІЯ ЗАМТКИ КЪ БЫЛИНАМЪ. Журнал министерства народног’о просвещения 1896, №58. С. 43, 71.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 15. maijā. Skatīts: 2012. gada 7. aprīlī.
  5. «А.Б. Лакиер. Русская геральдика (1855)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 17. janvārī. Skatīts: 2012. gada 1. aprīlī.
  6. Iekavās senākais vikingu vārda variants
  7. Pēc Vseslava Brīnumdara nāves viņa dēli sadalīja valsti dalienās

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Baumgarten N. Genealogies et mariages occidentaux des Rurikides Russes du X-е au ХIII-е siecle /Orientalia Christiana. -Roma.-1927. -N35.-95p. (franciski)
  2. ПСРЛ, т. 2. Ипатьевская летопись. Фототип. изд. 1908 г. М., 1962. XVI 938 стб. 87 с IVc. (senkrievu)
  3. Алексеев Л. В. Полоцкая земля // Древнерусские княжества Х-XIII вв. -М., −1975. -С.202-239 (krieviski)
  4. Данилович В. Е. Очерк истории Полоцкой земли до конца XIV столетия. -К., 1896. −731 с. (krieviski)
  5. Войтович Леонтій. Князівські династії Східної Європи (кінець IX — початок XVI ст.): склад, суспільна і політична роль. Історико-генеалогічне дослідження.. — Львів: Інститут українознавства ім. І.Крип’якевича, 2000. — 649 с. — ISBN 966-02-1683-1 (ukrainiski)