Volodars Gļebovičs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Volodars Gļebovičs
Валадар Глебавіч
Minskas kņazs
1151. gads — 1159. gads
Priekštecis Rostislavs Gļebovičs
Pēctecis Rostislavs Gļebovičs
1165. gads — 1167. gads
Priekštecis Rostislavs Gļebovičs
Gorodecas kņazs
1159. gads — 1165. gads
Polockas kņazs
1167. gads — 1167. gads
Priekštecis Vseslavs Vasiļkovičs
Pēctecis Vseslavs Vasiļkovičs
Dzimis pēc 1090. gada
Miris pēc 1167. gada
Dzīvesbiedre Polijas Riksa
Bērni
Dinastija Rurika dinastija
Tēvs Gļebs Vseslavičs
Māte Anastasija Jaropolkovna
Reliģija pareizticība

Volodars Gļebovičs (baltkrievu: Валадар Глебавіч, dzimis pēc 1090. gada, miris pēc 1167. gada) bija viens no Minskas kņaza Gļeba Vseslaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas. Gorodecas kņazs (ap 1135.—1165.), Minskas kņazs (1151.—1159., 1165.—1167., Polockas kņazs (1167). Noslēdza savienību ar Polijas un Zviedrijas valdniekiem, vēlāk ar lietuviešiem cīņā par varu Polockas kņazistē ar citām kņaza Vseslava "Brīnumdara" mantinieku līnijām - Vitebskas un Druckas kņaziem.

Dzīvesstāsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Minskas kņaza Gļeba Vseslaviča (ap 1060.-1119.) ģimenē pēc 1090. gada. Pēc viņa vectēva Vseslava Bračislaviča nāves 1101. gadā Polockas kņaziste tika sadalīta starp viņa dēliem un Volodara tēvs Gļebs Vseslavičs kļuva par Minskas kņazu. 1119. gadā Minskas kņazs Gļebs cieta sakāvi karā pret Kijevas lielkņazu Vladimiru Monomahu, tika sagūstīts un aizvests uz Kijevu, kur mira. Monomaha dēls lielkņazs Mstislavs Vladimirovičs Minskas kņazisti pievienoja Kijevas lielkņaza valdījumiem. Pēc lielkņaza Mstislava nāves 1132. gadā Krievzemē sākās dinastiju cīņas starp dažādām Vladimira Monomaha pēcnācēju dzimtām.

Trimdā esošais Volodars kļuva par Gorodecas kņazu un 1135. gadā noslēdza savienību ar Polijas lielkņazu Boļeslavu, apprecēdams viņa meitu Riksu (Ryksa) - mirušā Dānijas prinča un Zviedrijas ķēniņa Magnusa atraitni. Uzskata, ka šī savienība bija vērsta pret Kijevas lielkņazu Jaropolku Vladimiroviču un Dānijas ķēniņu Ēriku[1] Viņu laulībā piedzima dēli Vladimirs Volodarevičs un Vasiļko Volodarevičs un meita Sofija (pēc 1139). Nav zināms, vai Volodars piedalījās zviedru ķēniņa Sverkera 1142. gada karagājienā pret Novgorodu. Ap 1145. gadu Volodara sieva Riksa pameta viņu un apprecējās ar zviedru ķēniņu Sverkeru (pēc 1148). Viņu meita Sofija 1157. gadā apprecējās ar Dānijas ķēniņu Valdemāru.

1144. gadā par Polockas kņazu kļuva Mstislava dēla Izjaslava atbalstītais Rogvolods Borisovičs no Druckas kņazu līnijas, bet Volodara vecākajam brālim Rostislavam Gļebovičam 1146. gadā izdevās iegūt Minskas kņaza titulu. Minskas kņazu dzimta noslēdza pret Rogvolodu vērstu savienību ar Čerņigovas kņazu Svjatoslavu Oļgoviču un Rostovas-Suzdaļas kņazu Juriju Vladimiroviču Dolgorukiju. Kad Jurijs Vladimirovičs Dolgorukijs 1151. gadā kļuva par Kijevas lielkņazu, Polockas veče kņazu Rogvolodu padzina un Rostislavs kļuva par Polockas kņazu. Volodaru Gļeboviču viņš iecēla par Minskas kņazu.

Savukārt, kad Jurijs Dolgorukijs 1157. gadā zaudēja Kijevas lielkņaza troni, Rogvolods-Vasīlijs Borisovičs atguva Druckas kņaza titulu un 1159. gadā Polockas veče padzina Rostislavu. Volodaram un Rostislavam 1160. gadā izdevās atkarot Rogvolodam Izjaslavas kņazisti, bet Rogvoloda-Vasīlija Borisoviča vadītais karaspēks sešas nedēļas aplenca Minsku. Kņazs Rostislavs pēc tam hronikās vairs nav pieminēts, uzskata, ka viņš miris pēc 1161. gada.

Pa to laiku kņazs Volodars Gļebovičs noslēdza savienību ar lietuviešiem un nocietinājās Gorodecas pilī, kuru 1162. gadā aplenca Rogvoloda-Vasīlija karaspēks. Nakts pretuzbrukumā viņam kopā ar leišiem izdevās sakaut Rogvoloda karadraudzi.

1167. gadā Volodars kopā ar lietuviešiem ieņēma Polocku, padzina kņazu Vseslavu Vasiļkoviču un kļuva par Polockas kņazu. Pēc tam viņš devās karagājienā uz Vitebsku, kur bija patvēries kņazs Vseslavs. Vitebsku kopš 1165. gada bija pakļāvis Smoļenskas kņazs Romāns Rostislavičs, kas uzvarēja Volodaru un palīdzēja Vseslavam atkal kļūt par Polockas kņazu.

Pēc tam hronikās Volodars vairs nav pieminēts.

Brāļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rurika dinastijas valdnieks Yarthewise.png
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
nav zināms
Gorodecas kņazs
ap 1135.—1165.
Pēctecis:
Vladimirs Volodarevičs(?)
Priekštecis:
Rostislavs Gļebovičs
Minskas kņazs
1151.—1159., 1165.—1167.
Pēctecis:
Vladimirs Volodarevičs
Priekštecis:
Vseslavs Vasiļkovičs
Polockas kņazs
1167.
Pēctecis:
Vseslavs Vasiļkovičs

Polockas valdnieku ciltskoks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Abstrakts John Lind. De russiske ægteskaber. Dynasti- og alliancepolitik i 1130ernes danske borgerkrig, Historisk Tidsskrift 92:2, 225—261.
  2. Iekavās senākais vikingu vārda variants
  3. Pēc Vseslava Brīnumdara nāves viņa dēli sadalīja valsti dalienās

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Baumgarten N. Genealogies et mariages occidentaux des Rurikides Russes du X-е au ХIII-е siecle /Orientalia Christiana. -Roma.-1927. -N35.-95p. (franciski)
  2. ПСРЛ, т. 2. Ипатьевская летопись. Фототип. изд. 1908 г. М., 1962. XVI 938 стб. 87 с IVc. (senkrievu)
  3. Алексеев Л. В. Полоцкая земля // Древнерусские княжества Х-XIII вв. -М., −1975. -С.202-239 (krieviski)
  4. Данилович В. Е. Очерк истории Полоцкой земли до конца XIV столетия. -К., 1896. −731 с. (krieviski)
  5. Войтович Леонтій. Князівські династії Східної Європи (кінець IX — початок XVI ст.): склад, суспільна і політична роль. Історико-генеалогічне дослідження.. — Львів: Інститут українознавства ім. І.Крип’якевича, 2000. — 649 с. — ISBN 966-02-1683-1 (ukrainiski)
  6. Рыжов К. Все монархи мира. Россия. М., 2005