Pāriet uz saturu

Boriss Davidovičs

Vikipēdijas lapa
Boriss Davidovičs
Барыс Давыдавіч
Polockas kņazs
pēc 1180. gada — 1184./1186. gads
Priekštecis Vseslavs Vasiļkovičs
Pēctecis Vladimirs
Miris pēc 1186. gada
Bērni
Dinastija Rurika dinastija
Tēvs Dāvids Svjatoslavičs
Reliģija pareizticība

Boriss Davidovičs (baltkrievu: Барыс Давыдавіч, miris pēc 1186. gada) bija Polockas kņazs no Polockas Rurikoviču dinastijas, kas valdīja no 1180. līdz 1184. vai 1186. gadam. Viņa valdīšanas laikā Polocka atradās Smoļenskas kņazu pakļautībā.

Kņaza Borisa izcelsme nav precīzi noskaidrota. Pēc viena uzskata viņa tēvs bija Vitebskas kņazs (1165—1167), vēlāk Smoļenskas kņazs (1180—1197) Dāvids Rostislavičs, kas pakļāva Polocku un par tās kņazu sava agrākā sabiedrotā kņaza Vseslava vietā iecēla savu dēlu Mstislavu-Borisu. Tādā gadījumā viņš ir identisks vēlākajam Novgorodas kņazam (1184—1187) Mstislavam-Borisam Davidovičam.[1]

Pēc cita uzskata viņa tēvs bijis Vitebskas kņaza Svjatoslava Vseslaviča dēls Dāvids. Tiek arī minēts, ka viņš bijis Bihoveca hronikā pieminētā lietuviešu kņaza Ginvila dēls Boriss vai arī vēlākais Druckas kņazs Boriss.[2]

Vienīga rakstiskā liecība par Polockas kņaza Borisa valdīšanu ir Polockas hronikā ietvertais stāsts par Pomerānijas kņaza Kazimira (valdīja pēc 1155.)[3] meitu Svetohnu,[4] ko izprecināja Polockas kņazam Borisam.

Teiksmā par Svetohnu minēts, ka kņazam Borisam bija divi dēli Vasiļko un Vjačko no viņa iepriekšējās laulības. Pēc precībām ar Svetohnu Boriss viņiem piešķīra dalienas kņazistes pie Daugavas (Jersiku un Koknesi). Svetohna vēlējās palielināt savu ietekmi Polockā un apmeloja savus pretiniekus, kas savukārt palīgā aicināja Vasiļko. Viņš sava tēva priekšā atmaskoja Svetohnas nodomus. Sajukumu rada šo notikumu datējums ar 1217. gadu.[4]

Rurika dinastijas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vseslavs Vasiļkovičs
Polockas kņazs
11801186
Pēctecis:
Vladimirs (Polockas kņazs)

Polockas valdnieku ciltskoks

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Татищев В. Н. История Российская. — М.: Наука, 1964. — Т. 3. — 360 с.
  2. Войтович Леонтій. Рюриковичі. Ізяславичі полоцькі // Князівські династії Східної Європи (кінець IX — початок XVI ст.): склад, суспільна і політична роль. Історико-генеалогічне дослідження.. — Львів: Інститут українознавства ім. І.Крип’якевича, 2000. — 649 с.
  3. Rymar E., Rodowód książąt pomorskich. Szczecin, 2005.
  4. 4,0 4,1 Татищев В. Н. История Российская. — М.: Наука, 1964. — Т. 3. — 360 с.[novecojusi saite]
  5. Iekavās senākais vikingu vārda variants
  6. Pēc Vseslava nāves viņa dēli sadalīja valsti dalienās

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]