Vseslavs Vasiļkovičs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vseslavs Vasiļkovičs
Усяслаў Васількавіч
Iziaslav of Polock Seal avers.png
Vitebskas kņazs
1132. gads — 1162. gads
Priekštecis(-e) Vasiļko Svjatoslavičs
1175. gads — 1178. gads
Priekštecis(-e) Brjačislavs Vasiļkovičs
Pēctecis(-e) Brjačislavs Vasiļkovičs
1180. gads — 1186. gads
Priekštecis(-e) Brjačislavs Vasiļkovičs
Pēctecis(-e) Vasiļko Brjačislavičs
Polockas kņazs
1162. gads — 1167. gads
Priekštecis(-e) Rogvolods Borisovičs
Pēctecis(-e) Volodars Gļebovičs
1167. gads — 1175. gads
Priekštecis(-e) Volodars Gļebovičs
1178. gads — 1180. gads
Pēctecis(-e) Boriss Davidovičs
Miris ap 1186. gadu
Bērni
Dinastija Rurika dinastija
Tēvs Vasiļko Svjatoslavičs
Reliģija pareizticība

Vseslavs Vasiļkovičs (baltkrievu: Усяслаў Васількавіч, miris ap 1186. gadu) bija viens no Polockas kņaza Vasiļko Svjatoslaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas. Vitebskas kņazs 1132-1162, pēc 1180-ap 1186, Polockas kņazs 1162-1167, 1167-pēc 1180. Bija Smoļenskas kņaza Romāna Rostislaviča sabiedrotais.

Dzīvesstāsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Polockas kņaza Vasiļko Svjatoslaviča (valdīja 1132. — 1144.) ģimenē. Kad Kijevas lielkņazs Mstislavs Vladimirovičs 1129. gadā pakļāva Polocku, Vseslavu kopā ar citiem Polockas kņazu dzimtas pārstāvjiem izsūtīja uz Cargradu,[1] ar ko domāta Konstantinopole vai arī Gerzike.[2]. Pēc atgriešanās no izsūtījuma viņa tēvs Vasiļko 1132. gadā kļuva par Polockas kņazu un iecēla savu dēlu Vseslavu par Vitebskas kņazu. Kā Vitebskas kņazs Vseslavs noslēdza savienību ar Smoļenskas kņazu Romānu Rostislaviču un apprecēja viņa meitu. Savu amatu viņš saglabāja arī pēc tēva nāves 1144. gadā, kad par Polockas kņazu kļuva Rogvolods Borisovičs, kas kopā ar kņazu Vseslavu cīnījās pret Minskas kņazu Rostislavu Gļeboviču un viņa brāļiem Volodaru un Vsevolodu.

1162. gadā kņazam Volodaram kopā ar lietuviešiem pie Gorodecas izdevās sakaut Rogvoloda vadīto karaspēku, tādēļ Polockas veče viņu padzina un par kņazu ievēlēja Vseslavu. Par Vitebskas kņazu viņš iecēla Romānu Vjačeslaviču, bet 1165. gadā Smoļenskas kņazs Romāns Rostislavičs pakļāva Vitebsku un par kņazu ielika savu dēlu Dāvidu. Kad 1167. gadā kņazs Volodars kopā ar lietuviešiem uzbruka Polockai, kņazs Vseslavs patvērās Vitebskā. Smoļenskas kņazs Romāns Rostislavičs uzvarēja Volodaru un palīdzēja Vseslavam atkal kļūt par Polockas kņazu. Par Vitebskas kņazu viņš 1168. gada iecēla savu brāli Bračislavu.

Kņaza Vseslava sievastēvs Romāns Rostislavičs 1171. -1176. gadā bija Kijevas lielkņazs un piespieda Vitebskas kņaza amatā 1175. gadā atjaunot savu dēlu Dāvidu. Tomēr 1178. gadā viņu atkal padzina, kas izraisīja attiecību saasināšanos ar Smoļenskas un Novgorodas kņaziem.

Par kņaza Vseslava valdīšanas beigu gadiem nav saglabājušās precīzas ziņas, Uzskata, ka ap 1180. gadu viņu ar lietuviešu karaspēka atbalstu no Polockas padzina kņazs Boriss Davidovičs, ko reizēm identificē ar Bihoveca hronikā pieminētā lietuviešu kņaza Ginvila dēlu. Domā, ka pēc padzīšanas no Polockas Vseslavs turpināja līdz savai nāvei 1186. gada valdīt Vitebskā.

Pēc viena uzskata Vladimirs Vseslavičs, kas ieguva varu Polockā pēc 1184. gada, bija Vseslava Vasiļkoviča dēls.

Rurika dinastijas valdnieks Yarthewise.png
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vasiļko Svjatoslavičs
Vitebskas kņazs
1132-1162, pēc 1180-ap 1186
Pēctecis:
Romāns Vjačeslavičs (11621165)
Dāvids Rostislavičs (11651167)
Bračislavs Vasiļkovičs (11681175, 11781181)
Priekštecis:
Rogvolods Borisovičs
Polockas kņazs
1162-1167, 1167-pēc 1180
Pēctecis:
Volodars Gļebovičs (1167)
Boriss Davidovičs (pēc 1180)

Polockas valdnieku ciltskoks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Се же лето 6638 (1130) поточи Мьстислав полотьскии князе съ женами и с детми въ Грекы, же преступиша хрестьное челование. ... В то же время [6648] (1140) взидоста княжича два ис Царягорода. ... И усажа у три лодьи и поточи и Царюграду за неслушание их. А мужи свои посажа по городом их. - Skat. БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X – XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. – Мінск: Беларус. навука, 2010. – 410 с. (citāts no 47-48 lpp.)[novecojusi saite] (baltkrieviski)
  2. «А.И.Веселовсий МЕЛКІЯ ЗАМТКИ КЪ БЫЛИНАМЪ. Журнал министерства народног’о просвещения 1896, №58. С. 43, 71.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 15. maijā. Skatīts: 2012. gada 13. aprīlī.
  3. Iekavās senākais vikingu vārda variants
  4. Pēc Vseslava Brīnumdara nāves viņa dēli sadalīja valsti dalienās

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]