Kijivas lielkņazi

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Kijevas lielkņazs)
Kijivas ģerbonis.

Kijivas lielkņazi (ukraiņu: Великі князі Київські, krievu: Великие князья Киевские) bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864. gada līdz pat 1263. gadam, kad mira lielkņazs Aleksandrs Ņevskis, jo pēc tam Kijivas valdnieki pārsvarā lietoja kņazu titulu.

1253. gadā Romas pāvests Inocents IV piešķīra pēdējam suverēnajam Kijivas lielkņazam Danielam Romanovičam Krievzemes karaļa (Rex Rusiae) titulu, ko lietoja viņa dēls Galīcijas-Volīnijas kņazs Ļevs Daņilovičs.

Pēc austrumslāvu kņazu valstu nokļūšanas Zelta Ordas atkarībā mongoļu hani par saviem vietvalžiem Krievzemē pārsvarā izvēlējās Vladimiras-Suzdaļas lielkņazus. Pēc tam, kad Lietuvas dižkunigaitija pakļāva Kijivas kņazisti, tajā valdīja lietuviešu izcelsmes Alšēnu un Aļģirda dinastijas kņazi, kaut arī līdz Aļģirda uzvarai pār Zelta Ordas haniem 1362. gada kaujā pie Siņuhas tie turpināja maksāt meslus Zelta Ordas haniem.

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kijivas lielkņazu dinastija radusies no leģendārā rūsu valdnieka Rurika pēcnācējiem, kas sevi dēvēja par Rurikovičiem. Tiek uzskatīts, ka sākotnējais Kijivas valdnieku tituls ir bijis kagans (latīņu: chaganus no turku khaqan).[1]

Lai arī rūsu valdnieki pakāpeniski saplūda ar slāvu pamatiedzīvotājiem, viņi saglabāja ciešus kontaktus ar citām vikingu valdnieku dinastijām un tika saukti vikingu vārdos. Tā, piemēram, Kijivas kņazs Jaroslavs Gudrais (vikingu: Jarisleif) apprecēja zviedru ķēniņa Olafa meitu Ingigerdu un deva patvērumu no Norvēģijas padzītajam ķēniņam Olafam II.

Varjagu Kijivas kagani[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kristītie Kijivas Krievzemes valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kijivas lielkņazu domēne (Kijivas zeme) 11. gadsimtā.

Krievzemes sadalīšanās periodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievzemes karaļu pārvaldītā teritorija (Galīcijas-Volīnijas kņaziste un tai pakļautās Kijivas un Turovas-Pinskas kņazistes 13.gs.).

Zelta ordas vasaļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Мihails Vsevolodovičs (12401243) atkārtoti
  • Jaroslavs II Vsevolodovičs (12431246) atkārtoti
  • Aleksandrs Jaroslavičs Ņevskis (Александр Ярославич Невский, 12491263), Zelta Ordas hana Batija ieceltais Krievzemes pārvaldnieks
  • Jaroslavs Jaroslavičs (Ярослав Ярославич, 1263–1271), Tveras kņazs un Vladimiras lielkņazs, Zelta Ordas Krievzemes pārvaldnieks
  • Ļevs Daņilovičs (Лев Данилович, 1271–1300), paralēli arī Krievijas karalis (1269–1301), rezidēja savā galvaspilsētā Ļvivā
  • Ivans-Vladimirs Ivanovičs (Іван-Володимир Іванович, ap 1300–1310)
  • Staņislavs Ivanovičs (Станіслав Іванович, līdz 1321)

Lietuvas dižkunigaitijas vasaļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietuvas dižkunigaitijas izplešanās 13.-15. gadsimtā
  • Mindaugs no Alšēniem (Mindaugas Alšėniškis, Міндовг Гольшанський, 1321-1324), pēc uzvaras Irpenes kaujā (1321) Ģedimins iecēla Alšēnu kunigaiti Mindaugu par Kijivas vietvaldi
  • Aļģimants no Alšēniem (Algimantas Alšėniškis, Ольгимонт Гольшанський, 1324–1331), kristītais vārds - Mihails, Alšēnu dinastija
  • Teodors Butvīda dēls (Teodoras Butvydaitis, Федір-Гліб Іванович, 1331–1362), vienlaikus arī Zelta Ordas vasalis
  • Vladimirs Aļģirda dēls (Vladimiras Algirdaitis, Володимир Ольгердович, 1362–1394) pēc Aļģirda uzvaras pār Zelta Ordas karaspēku 1362. gada kaujā pie Siņuhas ("kaujā pie Zilajiem ūdeņiem") viņš iecēla savu dēlu par Kijivas kņazu
  • Šķirgailis (Skirgaila, Скиргайло Ольгердович, 1395–1397)
  • Ivans Aļģimanta dēls (Jonas Alšėniškis, Іван Ольгимонтович Гольшанський, 1397 – ap 1402), Alšēnu dinastija
  • Andrejs Jāņa dēls (Andrius Jonaitis Alšėniškis, Андрій Іванович Гольшанський, ap 1412–1422), Alšēnu dinastija
  • Mihails Jāņa dēls (Mykolas Jonaitis Alšėniškis, Михайло Іванович Гольшанський, ap 1422–1432), Alšēnu dinastija
  • Mihails Semjona dēls (Mykolas Simonaitis Alšėniškis, Болобан Михайло Семенович, 1433–1435), Alšēnu dinastija
  • Švitrigailis (Švitrigaila, 1435 – ap 1440), vienlaikus arī Rutēnijas (Krievzemes) lielkņazs
  • Aleksandrs Olelka (Aleksandras Olelka, Олелько Володимирович, 1443–1454), Aļģirda mazdēls
  • Simons Olelkas dēls (Simonas Olelkaitis, Семен Олелькович, 1454–1471), Aļģirda mazmazdēls. Pēc viņa nāves Kijivas kņaziste tika pilnīgi integrēta Lietuvas dižkunigaitijā kā Kijivas vaivadija.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Franklin, Simon and Shepard, Jonathan (1996). The Emergence of Rus, 750–1200. Longman History of Russia, ed. Harold Shukman. Longman, London. ISBN 0-582-49091-X
  2. Leszek Moczulski, Narodziny Międzymorza, p.475, Bellona SA, Warszawa 2007, ISBN 978-83-11-10826-4

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. European Kingdoms (angliski)