Romāns Vseslavičs
Romāns Vseslavičs (Раман Всесла́вич, dzimis ap 1060., miris 1114./1116. gadā) bija viens no Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas. Iespējams, ka bija Izjaslavas kņazs (1101—1114) un kopā ar saviem brāļiem piedalījās karagājienā uz Daugavas lejteci pret zemgaļiem 1106. gadā, kur tika sakauts.[1]
Dzīvesstāsts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča Brīnumdara (ap 1029.-1101.) ģimenē ap 1060. gadu kā viens no 6 vai 7 dēliem. 1101. gadā pēc Vseslava Bračislaviča nāves Polockas kņaziste tika sadalīta starp viņa dēliem. Viņa mantojums nav precīzi zināms, tomēr daļa vēsturnieku uzskata, ka Romāns Vseslavičs kļuva par Izjaslavas kņazu. 1114. gadā karoja pret savu brāli Minskas kņazu Gļebu, kas viņu padzina no Izjaslavas.
Pēc dažādu hroniku zinām miris trimdā 1114. gadā Rjazaņā vai 1116. gadā Muromā.
1116. gadā Kijivas lielkņaza Vladimira Monomaha sūtītais karaspēks pakļāva Izjaslavu, bet Gļebs paturēja Minsku. 1119. gadā Gļebs vēlējās atgūt zaudēto, bet cieta sakāvi, tika sagūstīts un aizvests uz Kijivu.
Brāļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rogvolods Vseslavičs (Рагвалод-Барыс Усяславіч, Рогволод Всеславич Полоцкий) - Polockas kņazs? (1101-1128) (daļa vēsturnieku uzskata, ka Boriss ir Rogvoloda kristīgais vārds un viņu sauc par Rogvolodu-Borisu).
- Boriss Vseslavičs (Барыс Усяславіч, Борис Всеславич Друцкий) - Druckas kņazs.
- Dāvids Vseslavičs (Давыд Усяслававіч) - Izjaslavas kņazs, Polockas kņazs.
- Gļebs Vseslavičs (Глі́б Всесла́вич) - Minskas kņazs.
- Svjatoslavs Vseslavičs (Святаслаў Усяславіч, Святослав Всеславич Витебский) - Vitebskas kņazs.
- Rostislavs Vseslavičs (Расціслаў Усяславіч, Ростислав Всеславич Полоцкий) - mantojamā zeme nav skaidra, miris trimdā Bizantijā. Viņa dēli esot kļuvuši par lietuviešu dižkunigaišu dinastijas ciltstēviem.[2]
Rurika dinastijas valdnieks .png){kind=small}
| ||||
|---|---|---|---|---|
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
| Priekštecis: nezināms |
Izjaslavas kņazs līdz 1114. |
Pēctecis: Gļebs Vseslavičs | ||
Polockas valdnieku ciltskoks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ В том же 6614 (1106) лете победиша зимегола Всеславич. Всю братию и дружины убиша 9 тысящь. - Skat. БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X – XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. – Мінск: Беларус. навука, 2010. – 410 с. (citāts no 46 lpp.)[novecojusi saite] (baltkrieviski)
- ↑ «А.Б. Лакиер. Русская геральдика (1855)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 17. janvārī. Skatīts: 2012. gada 1. aprīlī.
- ↑ Iekavās senākais vikingu vārda variants
- ↑ Pēc Vseslava nāves viņa dēli sadalīja valsti dalienās
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Baumgarten N. Généalogies et mariages occidentaux des Rurikides Russes du X-е au ХIII-е siècle /Orientalia Christiana. -Roma.-1927. -N35.-95p. (franciski)
- ПСРЛ, т. 2. Ипатьевская летопись. Фототип. изд. 1908 г. М., 1962. XVI 938 стб. 87 с IVc. (senkrievu)
- Алексеев Л. В. Полоцкая земля // Древнерусские княжества Х-XIII вв. -М., −1975. -С.202-239 (krieviski)
- Данилович В. Е. Очерк истории Полоцкой земли до конца XIV столетия. -К., 1896. −731 с. (krieviski)
- Войтович Леонтій. Князівські династії Східної Європи (кінець IX — початок XVI ст.): склад, суспільна і політична роль. Історико-генеалогічне дослідження.. — Львів: Інститут українознавства ім. І.Крип’якевича, 2000. — 649 с. — ISBN 966-02-1683-1 (ukrainiski)