Serbhorvātu valoda
| Serbhorvātu valoda srpskohrvatski, српскохрватски | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: |  Serbija Horvātija Bosnija un Hercegovina Melnkalne
| |
| Reģions: | Balkānu rietumi | |
| Pratēju skaits: | 16,35 miljoni[1] | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Slāvu Dienvidslāvu Rietumu dienvidslāvu Serbhorvātu valoda | |
| Rakstība: | Latīņu alfabēts un kirilica | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | Bosnijā un Hercegovinā (bosniešu, serbu un horvātu valodas) Horvātijā (horvātu valoda) Kosovā (serbu valoda) Melnkalnē (melnkalniešu valoda) Serbijā (serbu valoda)
| |
| Regulators: | nav oficiāla regulatora | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | sh (novecojis) | |
| ISO 639-2: | ||
| ISO 639-3: | hbs | |
 | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Serbhorvātu valoda (srpskohrvatski jezik, српскохрватски језик) ir dienvidslāvu valoda. To lieto daudzi Bosnijas un Hercegovinas, Horvātijas, Kosovas, Melnkalnes un Serbijas iedzīvotāji. Tā ir arī nozīmīga mazākumtautību valoda Slovēnijā un Ziemeļmaķedonijā. Serbhorvātu valoda bija Dienvidslāvijas Karalistes un Dienvidslāvijas SFR valsts valoda. Šai valodai ir vairāki literārie varianti — horvātu, melnkalniešu, serbu un bosniešu valodas.
Horvāti, kas lielākoties ir Romas katoļi un gadsimtiem ilgi bijuši Venēcijas vai Austroungārijas pakļautībā, šo valodu sauc par horvātu valodu. Savukārt serbi, kas ir pareizticīgie un piecus gadsimtus bija Osmaņu impērijas pakļautībā, valodu dēvē par serbu valodu. Pēc tam, kad Bosnija un Hercegovina ieguva neatkarību, arī šajā valstī uz serbhorvātu valodas pamata tika izdalīta bosniešu valoda. Vārdu krājuma un izrunas atšķirības visās trijās valodās nav šķērslis, lai šo trīs valodu pratēji varētu savā starpā saprasties. Horvātu un bosniešu valodā tiek izmantots latīņu alfabēts, savukārt serbi vārdus pieraksta kirilicā.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Serbo-Croatian: A macrolanguage of Serbia In: Lewis, M. Paul (ed.), 2009. Ethnologue: Languages of the World, Sixteenth edition. Dallas, Tex.: SIL International. Online version: http://www.ethnologue.com/
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||
|