Spāņu īpašvārdu atveidošana

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Spāņu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ņemot vērā latviešu valodas tradīcijas spāņu valodas īpašvārdu atveidošanā. Spāņu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai. Pastāv diezgan ievērojams eksonīmu klāsts, kuru atveide dažādu iemeslu dēļ atšķiras no šeit minētajiem principiem.

Pēc šiem noteikumiem atveido spāņu un citu spāņu valodā runājošo nāciju personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus spāniski runājošajās zemēs. Atveidojot netiek ņemtas vērā diezgan ievērojamās reģionālās un dialektu atšķirības spāņu valodas fonētikā.

Reģionālās atšķirības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spāņu valoda ir oficiālā valoda 21 valstī. Papildus tam spāņu valodas vietvārdi un personvārdi tiek lietoti virknē valstu un teritoriju, kurās spāņu valoda vairs nav vai arī nekad nav bijusi oficiālā valoda.

Spānija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spānijā šiem nosacījumiem pakļaujas tikai spāņu valodas īpašvārdi. Noteikumi neattiecas uz basku, kataloņu un galisiešu valodas īpašvārdiem un to atveidošanu. Minētās valodas tiek lietotas sekojošajos autonomajos reģionos: Galisija, Basku Zeme, Navarra, Katalonija, Valensija, Baleāru Salas.

Jāņem vērā, ka Spānijas dienvidos ir ievērojams arābu valodas izcelsmes vietvārdu skaits, uz kuriem var attiekties daži izņēmumi atveidošanas nosacījumos. Kanāriju salu, Seutas un Meliljas vietvārdi atveidojami pēc standarta nosacījumiem.

Latīņamerika un Karību jūras salas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spāņu valodas īpašvārdi (gan vietvārdi, gan personvārdi) izplatīti visā reģionā, arī tajās valstīs un teritorijās, kurās oficiāla vai ikdienā lietojama ir cita valoda. Valstīs un teritorijās, kurās spāņu valoda ir oficiālā (Meksika, Gvatemala, Salvadora, Hondurasa, Nikaragva, Kostarika, Panama, Kuba, Dominikāna, Puertoriko, Kolumbija, Venecuēla, Peru, Ekvadora, Bolīvija, Paragvaja, Urugvaja, Argentīna, Čīle) lielākajā daļā gadījumu īpašvārdi un personvārdi atveidojami saskaņā ar standarta atveides principiem.

Reģiona valstīs un teritorijās, kurās spāņu valoda nav oficiālā, bet ievērojamai daļai vietvārdu un personvārdu ir spāņu valodas izcelsme (Bahamas, Haiti, Mazās Antiļu salas, Trinidāda un Tobāgo, Beliza), šo īpašvārdu atveidošanai lielākoties tiek izmantoti spāņu valodas atveides principi.

Meksika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meksikā pēc atšķirīgiem nosacījumiem atveidojami maiju un citu pamatiedzīvotāju tautu cilmes ģeogrāfiskie nosaukumi valsts dienvidu un austrumu pavalstīs. Sevišķi Jukatanā, Kintanā Roo, Kampečē un Čjapasā.[1]

Nikaragva[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nikaragvas austrumu piekrastē angļu valodas cilmes nosaukumi atveidojami pēc angļu valodas nosacījumiem.

Panama[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Panamas komarkās (Embera, Kunajala un Ngobe-Bugle) nespāniskie ģeogrāfiskie nosaukumi atveidojami pēc vietējo pamatiedzīvotāju valodu īpašvārdu atveides principiem.[1]

Ekvadora[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ekvadorā ietilpstošajās Galapagu salās angļu valodas cilmes nosaukumi atveidojami pēc šīs valodas atveides nosacījumiem.

Čīle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čīlei piederošajā Lieldienu salā rapanujiešu valodas cilmes nosaukumi atveidojami pēc šīs valodas atveides principiem.

ASV[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atveidojot Amerikas Savienoto Valstu spāņu valodas izcelsmes īpašvārdus, ņemami vērā sekojoši aspekti:

  • Personvārdi atveidojami saskaņā ar spāņu valodas nosacījumiem.
  • Mūsdienu ģeogrāfiskie nosaukumi atveidojami saskaņā ar šo nosaukumu anglisko izrunu.[2] Jāņem vērā, ka daudziem nosaukumiem ir eksonīmās formas.
  • Ģeogrāfiskie nosaukumi vēsturiskā griezumā (attiecībā uz laiku pirms attiecīgo teritoriju iekļaušanas ASV) atveidojami saskaņā ar spāņu valodas atveides nosacījumiem.

Filipīnas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filipīnās spāņu izcelsmes personvārdi un ģeogrāfiskie nosaukumi atveidojami saskaņā ar spāņu valodas atveides nosacījumiem. Jāņem vērā, ka Filipīnu austronēziešu valodu nosaukumiem var būt vizuāla līdzība ar spāņu valodas nosaukumiem, bet attiecīgo alfabētu burtiem ir atšķirīgas fonēmiskās vērtības.

Ziemeļu Marianas salas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu Marianas salu spāņu valodas cilmes ģeogrāfiskie nosaukumi atveidojami saskaņā ar spāņu valodas atveides nosacījumiem.

Alfabēts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spāņu valodas alfabētā ir 29 burti un digrāfi. Burtkopas ch un ll tiek uzskatītas par atsevišķām alfabēta vienībām. Alfabēta secībā ch tiek kārtots starp ce un ci, bet ll pēc lz. Burtkopa rr, kas arī apzīmē atsevišķu skaņu, par atsevišķu alfabēta vienību netiek uzskatīta. Burti ar uzsvara diakritiskajām zīmēm (á, é, í, ó, ú) netiek uzskatīti par atsevišķām alfabēta vienībām. Alfabēts:

A a B b C c Ch ch D d E e F f G g H h I i J j K k L l Ll ll M m N n Ñ ñ O o P p P q R r S s T t U u V v W w X x Y y Z z

Fonētiskās atveidošanas tabula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spāņu alfabēta
burti
Fonēma
(IPA)
Atveidošana
latviski
Piemēri Piezīmes
spāņu latviešu
a [a] a

ā
Málaga
Saavedra
Esplá
Malaga
Saavedra
Esplā


nelokāmu personvārdu beigās akcentētā zilbē
ai [ai̯] ai Buenos Aires Buenosairesa
au [au̯] au
av
Cáuca
Arrau
Kauka
Arravs

vārda beigās
b [b]

[β̞]
b

v
Burgos
Rio Bueno
Córdoba
Puebla
Burgosa
Riobueno
Kordova
Puevla
vārda sākumā [1], pēc m
vārda vidū [2]
c [k]

[θ]
k

s
Castro
Sucre
Cervantes
Kastro
Sukre
Servantess
pirms a, o, u vai līdzskaņa

pirms e, i
cc [kθ] ks Occidente Oksidente
ch [tʃ] č Churriguera Čurrigera
d [d], [ð] d La Dorada Ladorada
e [e] e
ē
Elche
José
Ee
Hosē

nelokāmu personvārdu beigās akcentētā zilbē
ei [ei̯] ei Neiva Neiva
eu [eu̯] eu Neuquén Neukena
f [f] f Fonfria Fonfrija
g [ɡ]

[x]
g

h
Yungas
Granada
Gijón
Jungasa
Granada
Hihona
pirms a, o, u, vai līdzskaņa, vārda beigās

pirms i, e
gue [ɡe] ge Miguel Migels
güe [ɡwe] gve Camagüey Kamagveja
gui [ɡi] gi Guija Giha
güi [ɡwi] gvi
h -- -- Honda Onda neizrunā un neatveido [3]
i [i] i
ī
Trinidad
Dalí
Trinidada
Dalī

nelokāmu personvārdu beigās akcentētā zilbē
ia [ja] ja
ia
ija
Juliaca
Díaz
Valdivia
Huljaka
Diass
Valdivija
vārda sākumā vai vidū; akcentēts a
vārda sākumā vai vidū; akcentēts i
vārda beigās
ie [je] je Mieres Mjeresa
io [jo] jo
io
Consepcn
Rosario
Río Negro
Konsepsjona
Rosario
Rionegro
vārda sākumā vai vidū; akcentēts o
vārda beigās
vārda sākumā vai vidū; akcentēts i
iu [ju] ju
iu
Piura
Cíuza
Pjura
Siusa
akcentēts u
akcentēts i
j [x] h Tajo Taho
l [l] l Teruel Tervela
ll [ʎ] lj[4] Llibrell
Caballero
Ljivrelja
Kavaljero
m [m], [n] m Mendoza Mendosa
n [n], [ŋ], [m] n San Marcos Sanmarkosa
ñ [ɲ] nj Marañon Maranjona
o [o] o Córdoba
de Tió
Kordova
de Tio

Nelokāmu īpašvārdu galotnēs ar garo o ([de ti.oː])
oi [oi] oi Coiba Koiva
p [p] p Pepito Pepito
qua [kwa] kva
que [ke] ke Velásquez Velaskess
qui [ki] ki Guayaquil Gvajakila
quo [kwo] kvo
quu [kwu] kvu
r [ɾ] r Rivera Rivera
rr [r] rr Guerrero Gerrero
s [s], [z] s Sarasate Sarasate
t [t] t Talca Talka
u [u] u
ū
Cúcuta
Helú
Kukuta
Elū

nelokāmu personvārdu beigās akcentētā zilbē
ua [wa] va Huaráz Varasa izņemot tradicionālo Juan - Huans u.c.
ue [we] ue
ve
Fuente
Teruel
Fuente
Tervela
aiz p, b, f, n
citos gadījumos
ui [wi] ui Escuintla Eskuintla
uo [wo] uo
vo
Castelnuovo Kastelnuovo aiz p, b, f, n
citos gadījumos
v [b], [β̞] v Segovia Segovija Atveido nešķirojot pēc izrunas [5]
x [ks], [gs], [s] ks Guadix Gvadiksa
y [j] j Ruy Rujs
z [θ], [ð] s Zaragoza Saragosa
Piezīmes

1 Arī tad, ja īpašvārds sastāv no vairākiem vārdiem
2 Izņēmumi: Bilbao — Bilbao; Cuba — Kuba; Ebro — Ebro; Alba — Alba; Capablanca — Kapablanka; Isabella — Isabella
3 Izņēmumi (eksonīmi un atsevišķi arābu cilmes īpašvārdi): Habana — Havana; Honduras — Hondurasa; Alhambra — Alhambra
4 Izņēmums: Isabella — Isabella
5 Izņēmums: Vizcaya - Biskaja

Akcents[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spāņu valodas vārdu akcents (uzsvars) pārsvarā pakļaujas sekojošiem diviem likumiem:

  • priekšpēdējā zilbe ir uzsvērta vārdiem, kas beidzas ar patskani vai līdzskaņiem n, s (Toledo - [to'le.do], Esteban - [es'te.βan]),
  • pēdējā zilbe ir uzsvērta vārdiem, kas beidzas ar līdzskani (izņemot n, s; Santander - [sant.an'der], Trinidad - [tri.ni'dad]).

Ja akcents nav pakļauts šiem likumiem, to apzīmē ar akūtu (’) virs uzsvērtās zilbes patskaņa (Málaga - ['ma.la.ɡa], León - [le'on]).

Divskaņi ai, au, ei, eu, ia, ie, io, iu, oi, ua, ue, ui spāņu valodā veido viedo vienu zilbi, kurā akcentē a, e, o, bet divskaņos iu, ui - otro komponentu. Atkāpju gadījumos tas tiek norādīts ar akūtu virs akcentējamā komponenta (Díaz - ['diaθ]).

Latviešu valodā atdarinātos spāņu īpašvārdus var izrunāt divējādi: vai nu akcentējot pirmo zilbi, vai spāņu valodā akcentējamo zilbi.

Dažos gadījumos lietojams tikai pirmās zilbes akcents:

  • vārdiem, kuru atveidojumā ir starpniekvalodas ietekme (Argentina - Argentīna, Andalucía - Andalūzija, Cataluña - Katalonija),
  • valstu, pirmās pakāpes administratīvo vienību, galvaspilsētu un lielāko pilsētu nosaukumi,
  • uzvārdi (izņemot nelokāmos ar uzsvaru pēdējā zilbē),
  • vietvārdi, kas beidzas ar akcentētu a vai e (Paraná [pa.ɾa'na] - Parana ['pa.ra.na]).

Gramatizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atveidojot spāņu valodas īpašvārdus latviešu valodas vidē, tie jāpakļauj gramatizācijai, jāpiešķir dzimte un deklinācija.

Īpašvārdu dzimte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstu, apdzīvoto vietu, administratīvo vienību nosaukumiem ir sieviešu dzimte.

Upju, ezeru, salu, kalnu nosaukumiem u.c. āra vārdiem dzimte ir atbilstoša nomenklatūras vārda dzimtei.

Personvārdu dzimte atkarīga no personas dzimuma.

Īpašvārdu deklinācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu valodā atdarinātie spāņu valodas īpašvārdi lokāmi pēc I, IV vai V deklinācijas parauga. Ievērojama daļa īpašvārdu ir nelokāmi.

  • Pēc pirmās deklinācijas parauga lokāmi īpašvārdi, kam latviešu atveidojumā vienskaitļa nominatīvā ir galotne "-s". Spāņu valodā šie īpašvārdi beidzas ar līdzskani: Giral - Hirals - Hiralam.
  • Pēc ceturtās deklinācijas parauga lokāmi īpašvārdi, kas latviešu atveidojumā beidzas ar "-a". Spāņu valodā tie beidzas ar "-a" vai ar līdzskani.
  • vīriešu un sieviešu dzimtes īpašvārdi, kas spāņu valodā beidzas ar "-a": Viuda - Vjuda - Vjudam, Vjudai,
  • īpašvārdi, kas spāņu valodā beidzas ar līdzskani, bet latviešu valodā atveidojas sieviešu dzimtē: Valladolid - Valjadolida - Valjadolidā.
  • Pēc piektās deklinācijas parauga lokāmi īpašvārdi, kas spāņu un latviešu valodā beidzas ar "-e": Enrique - Enrike - Enrikem.
  • Nelokāmi latviešu valodā ir īpašvārdi, kas spāņu valodā beidzas ar i, o, u vai ar uzsvērtu á, é, ú: Danli - Danli, Esplá - Esplā. Nelokāmi ir arī vīrietim doti sieviešu vārdi: José María Lemus - Hosē Maria Lemuss - Hosē Maria Lemusam.

Vārdkopas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No spāņu valodas atveidotos no vairākiem vārdiem sastāvošos vietvārdus lielākajā daļā gadījumu raksta kopā: Río Negro - Rionegro, Santa Fé - Santafē.

Atveidotie īpašvārdi atsevišķi rakstāmi šādos gadījumos:

  • ja starp īpašvārdiem ir prievārds de (dažreiz kopā ar artikulu del, de la, de los, de las): Juan de Valdés - Huans de Valdess, San Diego de los Baños - Sandjego de los Banjosa,
  • ja uzvārdi savienoti ar saikli y: Rubió y Ors - Ruvio i Orss,
  • ja, īpašvārdu kopā rakstot, latviešu valodā veidojas pārāk gari vārdi: San Luis Potosi - Sanluisa Potosi.

Spāņu valodā ar defisi rakstītie īpašvārdi arī atveidojami ar defisi, lokot abas daļas (ja vien tās nav nelokāmas): Valle-Inclán - Valje-Inklans - Valjem-Inklanam.

Saliktajiem spāņu vietvārdiem, no kuriem viens ir nomenklatūras vārds, atveidojot nomenklatūras vārdu var atmest gadījumos, ja īpašvārds nav atvasināts no īpašības vārda: Río Uruguay - Urugvaja (upe), Rio Negro - Rionegro (negro - melns).

Artikuli el, la, lo, los, las:

  • atmetami, ja rakstīti ar mazo burtu pirms īpašvārda (ne starp diviem vārdiem): el Tajo - Taho,
  • pievienojami pamatvārdam, ja rakstīti ar lielo burtu: Las Palmas - Laspalmasa.

Avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā, VII: Spāņu valodas īpašvārdi. Sast. L. Ceplītis. — Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, Rīga, 1961

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Lielais pasaules atlants. Rīga : Karšu izdevniecība Jāņa sēta. 2008. ISBN 978-9984-07-532-7.
  2. Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā. VIII. Amerikas Savienoto Valstu ģeogrāfiskie nosaukumi. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, Rīga, 1962

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]