Spāņu īpašvārdu atveidošana

Spāņu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ņemot vērā latviešu valodas tradīcijas spāņu valodas īpašvārdu atveidošanā. Spāņu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai. Pastāv diezgan ievērojams eksonīmu klāsts, kuru atveide dažādu iemeslu dēļ atšķiras no šeit minētajiem principiem.

Pēc šiem noteikumiem atveido spāņu un citu spāņvalodīgo nāciju personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus spāņvalodīgajās valstīs. Atveidojot netiek ņemtas vērā diezgan ievērojamās reģionālās un dialektu atšķirības spāņu valodas fonētikā.

Reģionālās atšķirības

Spāņu valoda ir oficiālā valoda 21 valstī. Papildus tam spāņu valodas vietvārdi un personvārdi tiek lietoti virknē valstu un teritoriju, kurās spāņu valoda vairs nav vai arī nekad nav bijusi oficiālā valoda.

Spānija

Spānijā šiem nosacījumiem pakļaujas tikai spāņu valodas īpašvārdi. Noteikumi neattiecas uz basku, kataloņu un galisiešu valodas īpašvārdiem un to atveidošanu. Minētās valodas tiek lietotas sekojošajos autonomajos reģionos: Galisija, Basku Zeme, Navarra, Katalonija, Valensija, Baleāru Salas.

Jāņem vērā, ka Spānijas dienvidos ir ievērojams arābu valodas izcelsmes vietvārdu skaits, uz kuriem var attiekties daži izņēmumi atveidošanas nosacījumos. Kanāriju salu, Seutas un Meliljas vietvārdi atveidojami pēc standarta nosacījumiem.

Latīņamerika un Karību jūras salas

Spāņu valodas īpašvārdi (gan vietvārdi, gan personvārdi) izplatīti visā reģionā, arī tajās valstīs un teritorijās, kurās oficiāla vai ikdienā lietojama ir cita valoda. Valstīs un teritorijās, kurās spāņu valoda ir oficiālā (Meksika, Gvatemala, Salvadora, Hondurasa, Nikaragva, Kostarika, Panama, Kuba, Dominikāna, Puertoriko, Kolumbija, Venecuēla, Peru, Ekvadora, Bolīvija, Paragvaja, Urugvaja, Argentīna, Čīle) lielākajā daļā gadījumu īpašvārdi un personvārdi atveidojami saskaņā ar standarta atveides principiem.

Reģiona valstīs un teritorijās, kurās spāņu valoda nav oficiālā, bet ievērojamai daļai vietvārdu un personvārdu ir spāņu valodas izcelsme (Bahamas, Haiti, Mazās Antiļu salas, Trinidāda un Tobāgo, Beliza), šo īpašvārdu atveidošanai lielākoties tiek izmantoti spāņu valodas atveides principi.

Meksika

Meksikā pēc atšķirīgiem nosacījumiem atveidojami maiju un citu pamatiedzīvotāju tautu cilmes ģeogrāfiskie nosaukumi valsts dienvidu un austrumu pavalstīs. Sevišķi Jukatanā, Kintanā Roo, Kampečē un Čjapasā.

Nikaragva

Nikaragvas austrumu piekrastē angļu valodas cilmes nosaukumi atveidojami pēc angļu valodas nosacījumiem.

Panama

Panamas komarkās (Embera, Kunajala un Ngobe-Bugle) nespāniskie ģeogrāfiskie nosaukumi atveidojami pēc vietējo pamatiedzīvotāju valodu īpašvārdu atveides principiem.

Ekvadora

Ekvadorā ietilpstošajās Galapagu salās angļu valodas cilmes nosaukumi atveidojami pēc šīs valodas atveides nosacījumiem.

Čīle

Čīlei piederošajā Lieldienu salā rapanujiešu valodas cilmes nosaukumi atveidojami pēc šīs valodas atveides principiem.

ASV

Atveidojot Amerikas Savienoto Valstu spāņu valodas izcelsmes īpašvārdus, ņemami vērā sekojoši aspekti:

• Personvārdi atveidojami saskaņā ar spāņu valodas nosacījumiem.
• Mūsdienu ģeogrāfiskie nosaukumi atveidojami saskaņā ar šo nosaukumu anglisko izrunu. Jāņem vērā, ka daudziem nosaukumiem ir eksonīmās formas.
• Ģeogrāfiskie nosaukumi vēsturiskā griezumā (attiecībā uz laiku pirms attiecīgo teritoriju iekļaušanas ASV) atveidojami saskaņā ar spāņu valodas atveides nosacījumiem.

Filipīnas

Filipīnās spāņu izcelsmes personvārdi un ģeogrāfiskie nosaukumi atveidojami saskaņā ar spāņu valodas atveides nosacījumiem. Jāņem vērā, ka Filipīnu austronēziešu valodu nosaukumiem var būt vizuāla līdzība ar spāņu valodas nosaukumiem, bet attiecīgo alfabētu burtiem ir atšķirīgas fonēmiskās vērtības.

Ziemeļu Marianas salas

Ziemeļu Marianas salu spāņu valodas cilmes ģeogrāfiskie nosaukumi atveidojami saskaņā ar spāņu valodas atveides nosacījumiem.

Alfabēts

Spāņu valodas alfabētā ir 29 burti un digrāfi. Burtkopas ch un ll tiek uzskatītas par atsevišķām alfabēta vienībām. Alfabēta secībā ch tiek kārtots starp ce un ci, bet ll pēc lz. Burtkopa rr, kas arī apzīmē atsevišķu skaņu, par atsevišķu alfabēta vienību netiek uzskatīta. Burti ar uzsvara diakritiskajām zīmēm (á, é, í, ó, ú) netiek uzskatīti par atsevišķām alfabēta vienībām. Alfabēts:

A a B b C c Ch ch D d E e F f G g H h I i J j K k L l Ll ll M m N n Ñ ñ O o P p P q R r S s T t U u V v W w X x Y y Z z

Fonētiskās atveidošanas tabula

Spāņu alfabēta burti	Fonēma (IPA)	Atveidošana latviski	Piemēri		Piezīmes
			spāņu	latviešu
a	[a]	a ā	Málaga Saavedra Esplá	Malaga Saavedra Esplā	nelokāmu personvārdu beigās akcentētā zilbē
ai	[ai̯]	ai	Buenos Aires	Buenosairesa
au	[au̯]	au av	Cáuca Arrau	Kauka Arravs	vārda beigās
b	[b] [β̞]	b v	Burgos Rio Bueno Córdoba Puebla	Burgosa Riobueno Kordova Puevla	vārda sākumā [1], pēc m vārda vidū [2]
c	[k] [θ]	k s	Castro Sucre Cervantes	Kastro Sukre Servantess	pirms a, o, u vai līdzskaņa pirms e, i
cc	[kθ]	ks	Occidente	Oksidente
ch	[tʃ]	č	Churriguera	Čurrigera
d	[d], [ð]	d	La Dorada	Ladorada
e	[e]	e ē	Elche José	Elče Hosē	nelokāmu personvārdu beigās akcentētā zilbē
ei	[ei̯]	ei	Neiva	Neiva
eu	[eu̯]	eu	Neuquén	Neukena
f	[f]	f	Fonfria	Fonfrija
g	[ɡ] [x]	g h	Yungas Granada Gijón	Jungasa Granada Hihona	pirms a, o, u, vai līdzskaņa, vārda beigās pirms i, e
gue	[ɡe]	ge	Miguel	Migels
güe	[ɡwe]	gve	Camagüey	Kamagveja
gui	[ɡi]	gi	Guija	Giha
güi	[ɡwi]	gvi
h	--	--	Honda	Onda	neizrunā un neatveido [3]
i	[i]	i ī	Trinidad Dalí	Trinidada Dalī	nelokāmu personvārdu beigās akcentētā zilbē
ia	[ja]	ja ia ija	Juliaca Díaz Valdivia	Huljaka Diass Valdivija	vārda sākumā vai vidū; akcentēts a vārda sākumā vai vidū; akcentēts i vārda beigās
ie	[je]	je	Mieres	Mjeresa
io	[jo]	jo io	Consepción Rosario Río Negro	Konsepsjona Rosario Rionegro	vārda sākumā vai vidū; akcentēts o vārda beigās vārda sākumā vai vidū; akcentēts i
iu	[ju]	ju iu	Piura Cíuza	Pjura Siusa	akcentēts u akcentēts i
j	[x]	h	Tajo	Taho
l	[l]	l	Teruel	Tervela
ll	[ʎ]	lj[4]	Llibrell Caballero	Ljivrelja Kavaljero
m	[m], [n]	m	Mendoza	Mendosa
n	[n], [ŋ], [m]	n	San Marcos	Sanmarkosa
ñ	[ɲ]	nj	Marañon	Maranjona
o	[o]	o	Córdoba de Tió	Kordova de Tio	Nelokāmu īpašvārdu galotnēs ar garo o ([de ti.oː])
oi	[oi]	oi	Coiba	Koiva
p	[p]	p	Pepito	Pepito
qua	[kwa]	kva
que	[ke]	ke	Velásquez	Velaskess
qui	[ki]	ki	Guayaquil	Gvajakila
quo	[kwo]	kvo
quu	[kwu]	kvu
r	[ɾ]	r	Rivera	Rivera
rr	[r]	rr	Guerrero	Gerrero
s	[s], [z]	s	Sarasate	Sarasate
t	[t]	t	Talca	Talka
u	[u]	u ū	Cúcuta Helú	Kukuta Elū	nelokāmu personvārdu beigās akcentētā zilbē
ua	[wa]	va	Huaráz	Varasa	izņemot tradicionālo Juan — Huans u.c.
ue	[we]	ue ve	Fuente Teruel	Fuente Tervela	aiz p, b, f, n citos gadījumos
ui	[wi]	ui	Escuintla	Eskuintla
uo	[wo]	uo vo	Castelnuovo	Kastelnuovo	aiz p, b, f, n citos gadījumos
v	[b], [β̞]	v	Segovia	Segovija	Atveido nešķirojot pēc izrunas [5]
x	[ks], [gs], [s]	ks	Guadix	Gvadiksa
y	[j]	j	Ruy	Rujs
z	[θ], [ð]	s	Zaragoza	Saragosa

Piezīmes

1 Arī tad, ja īpašvārds sastāv no vairākiem vārdiem
2 Izņēmumi: Bilbao — Bilbao; Cuba — Kuba; Ebro — Ebro; Alba — Alba; Capablanca — Kapablanka; Isabella — Isabella
3 Izņēmumi (eksonīmi un atsevišķi arābu cilmes īpašvārdi): Habana — Havana; Honduras — Hondurasa; Alhambra — Alhambra
4 Izņēmums: Isabella — Isabella
5 Izņēmums: Vizcaya — Biskaja

Akcents

Spāņu valodas vārdu akcents (uzsvars) pārsvarā pakļaujas sekojošiem diviem likumiem:

• priekšpēdējā zilbe ir uzsvērta vārdiem, kas beidzas ar patskani vai līdzskaņiem n, s (Toledo — [to'le.do], Esteban — [es'te.βan]),
• pēdējā zilbe ir uzsvērta vārdiem, kas beidzas ar līdzskani (izņemot n, s; Santander — [sant.an'der], Trinidad — [tri.ni'dad]).

Ja akcents nav pakļauts šiem likumiem, to apzīmē ar akūtu (’) virs uzsvērtās zilbes patskaņa (Málaga — ['ma.la.ɡa], León — [le'on]).

Divskaņi ai, au, ei, eu, ia, ie, io, iu, oi, ua, ue, ui spāņu valodā veido viedo vienu zilbi, kurā akcentē a, e, o, bet divskaņos iu, ui — otro komponentu. Atkāpju gadījumos tas tiek norādīts ar akūtu virs akcentējamā komponenta (Díaz — ['diaθ]).

Latviešu valodā atdarinātos spāņu īpašvārdus var izrunāt divējādi: vai nu akcentējot pirmo zilbi, vai spāņu valodā akcentējamo zilbi.

Dažos gadījumos lietojams tikai pirmās zilbes akcents:

• vārdiem, kuru atveidojumā ir starpniekvalodas ietekme (Argentina — Argentīna, Andalucía — Andalūzija, Cataluña — Katalonija),
• valstu, pirmās pakāpes administratīvo vienību, galvaspilsētu un lielāko pilsētu nosaukumi,
• uzvārdi (izņemot nelokāmos ar uzsvaru pēdējā zilbē),
• vietvārdi, kas beidzas ar akcentētu a vai e (Paraná [pa.ɾa'na] — Parana ['pa.ra.na]).

Gramatizācija

Atveidojot spāņu valodas īpašvārdus latviešu valodas vidē, tie jāpakļauj gramatizācijai, jāpiešķir dzimte un deklinācija.

Īpašvārdu dzimte

Valstu, apdzīvoto vietu, administratīvo vienību nosaukumiem ir sieviešu dzimte.

Upju, ezeru, salu, kalnu nosaukumiem u.c. āra vārdiem dzimte ir atbilstoša nomenklatūras vārda dzimtei.

Personvārdu dzimte atkarīga no personas dzimuma.

Īpašvārdu deklinācija

Latviešu valodā atdarinātie spāņu valodas īpašvārdi lokāmi pēc I, IV vai V deklinācijas parauga. Ievērojama daļa īpašvārdu ir nelokāmi.

• Pēc pirmās deklinācijas parauga lokāmi īpašvārdi, kam latviešu atveidojumā vienskaitļa nominatīvā ir galotne "-s". Spāņu valodā šie īpašvārdi beidzas ar līdzskani: Giral — Hirals — Hiralam.
• Pēc ceturtās deklinācijas parauga lokāmi īpašvārdi, kas latviešu atveidojumā beidzas ar "-a". Spāņu valodā tie beidzas ar "-a" vai ar līdzskani.

• vīriešu un sieviešu dzimtes īpašvārdi, kas spāņu valodā beidzas ar "-a": Viuda — Vjuda — Vjudam, Vjudai,
• īpašvārdi, kas spāņu valodā beidzas ar līdzskani, bet latviešu valodā atveidojas sieviešu dzimtē: Valladolid — Valjadolida — Valjadolidā.

• Pēc piektās deklinācijas parauga lokāmi īpašvārdi, kas spāņu un latviešu valodā beidzas ar "-e": Enrique — Enrike — Enrikem.
• Nelokāmi latviešu valodā ir īpašvārdi, kas spāņu valodā beidzas ar i, o, u vai ar uzsvērtu á, é, ú: Danli — Danli, Esplá — Esplā. Nelokāmi ir arī vīrietim doti sieviešu vārdi: José María Lemus — Hosē Maria Lemuss — Hosē Maria Lemusam.

Vārdkopas

No spāņu valodas atveidotos no vairākiem vārdiem sastāvošos vietvārdus lielākajā daļā gadījumu raksta kopā: Río Negro — Rionegro, Santa Fé — Santafē.

Atveidotie īpašvārdi atsevišķi rakstāmi šādos gadījumos:

• ja starp īpašvārdiem ir prievārds de (dažreiz kopā ar artikulu del, de la, de los, de las): Juan de Valdés — Huans de Valdess, San Diego de los Baños — Sandjego de los Banjosa,
• ja uzvārdi savienoti ar saikli y: Rubió y Ors — Ruvio i Orss,
• ja, īpašvārdu kopā rakstot, latviešu valodā veidojas pārāk gari vārdi: San Luis Potosi — Sanluisa Potosi.

Spāņu valodā ar defisi rakstītie īpašvārdi arī atveidojami ar defisi, lokot abas daļas (ja vien tās nav nelokāmas): Valle-Inclán — Valje-Inklans — Valjem-Inklanam.

Saliktajiem spāņu vietvārdiem, no kuriem viens ir nomenklatūras vārds, atveidojot nomenklatūras vārdu var atmest gadījumos, ja īpašvārds nav atvasināts no īpašības vārda: Río Uruguay — Urugvaja (upe), Rio Negro — Rionegro (negro — melns).

Artikuli el, la, lo, los, las:

• atmetami, ja rakstīti ar mazo burtu pirms īpašvārda (ne starp diviem vārdiem): el Tajo — Taho,
• pievienojami pamatvārdam, ja rakstīti ar lielo burtu: Las Palmas — Laspalmasa.

Avoti

• Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā, VII: Spāņu valodas īpašvārdi. Sast. L. Ceplītis. — Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, Rīga, 1961

Skatīt arī

• Īpašvārdu atveidošana
• Vikipēdija:Īpašvārdu atveidošana
• Spāņu valoda

Ārējās saites

• Personvārdu atveide