Svētes muiža
Svētes muižas jeb Lielsvētes muižas (vācu: Groß-Swehthof) kungu māja jeb Svētes pils atradās tagadējā Jelgavas novada Svētes ciemā, netālu no autoceļa P95 9 km attālumā no Jelgavas. Tā savulaik bija Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera vasaras rezidence, ko pēc hercoga pasūtījuma 1774. gadā uzbūvēja galma arhitekts Severīns Jensens.
Mūsdienās pamestās kazarmu ēkas pēc PSRS armijas izvākšanās bija pārvērtušās graustā. Kopš 2019. gada Svētes pils ir privātīpašums un uzsākti pakāpeniski ēkas glābšanas un atjaunošanas darbi.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmā Svētes muižas kungu māja, iespējams, celta 1730. gados Svētes upes labajā krastā. No 1774. līdz 1775. gadam hercogs Pēteris Bīrons ēku lika pārbūvēt par vasaras atpūtas rezidenci pēc arhitekta Severīna Jensena projekta. Pilij bija izteikts centrālais korpuss un gari sānu korpusi, kuros divstāvu augstumā atradās oranžērija un gleznu galerija. Ovālās zāles interjeru un fasāžu pilastru kapiteļus veidojis tēlnieks J. M. Grafs. Pie pils bija stallis un kalpu mājas, kā arī parks.
Pēc hercogistes inkorporācijas Krievijas Impērijā 1795. gadā Svētes muižā uzcēla kazarmas kirasieru pulkam un vienā pils spārnā ierīkoja baznīcu. Pili 113. Staraja Rusas kājnieku pulka vajadzībām pilnībā pārbūvēja no 1876. līdz 1878. gadam. Pēc Pirmā pasaules kara Latvijas Republikas Kara būvniecības pārvalde arhitekta pulkveža-leitnanta A. Galindoma vadībā uzsāka kazarmu ēku un staļļu remontu. Izlaboja pils piebūvi uz Svētes upes krasta, atjaunoja staļļus un kazarmu ēku. Izurba jaunu aku apmēram 150 metru dziļumā. Elpes vajadzībām uzcēla jaunu šķūni ar zirgu svariem. Ēkām piegulošos laukumus iztīrīja no krūmiem un izdrenēja, piemērojot tos zirgu apmācības vajadzībām.[1] Pēc Otrā pasaules kara bijušajās muižas ēkās atradās Padomju armijas kazarmas.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Kur karavīri dzīvoja Juris Ciganovs, Latvijas Kara muzejs