Tatāri
 Tatāru apdzīvotas vietas | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| ~10 milj.[1] | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
|
 Igaunija 2500[1] | |
| Valodas | |
| tatāru valoda, krievu valoda u.c. | |
| Reliģijas | |
| vairums musulmaņi | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| Tjurku valodās runājošie: turki, turkmēņi, azerbaidžāņi, uzbeki, kazahi, kirgīzi, jakuti, čuvaši, baškīri, karakalpaki, tuvieši, altajieši, hakasi, karačajieši, nogajieši, kumiki, gagauzi un uiguri. | |
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta,[6] kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā[1] un Afganistānā.[7] Tatāri runā tatāru un krievu valodās, viņu galvenā reliģija ir islāms.
20. gadsimta beigās dažādiem tatāru atzariem piederīgo iedzīvotāju kopējais skaits pasaulē sasniedza 10 miljonus. Krievijas tautskaitēs pie tatāriem sevi pieskaitīja aptuveni 5,5 miljoni cilvēku,[1] kas ir skaitliski lielākā Krievijas mazākumtautība jeb 3,87 % no valsts iedzīvotājiem.
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No vēsturiskajiem dokumentiem zināms, ka 13. gadsimta vidū pēc krievu kņazu pakļaušanas Zelta Ordas tatāru baskaki (pārvaldnieki) piedalījās krievu kņazu karagājienu organizēšanā pret Livoniju, piemēram, Novgorodas Nikona hronikas vēstījumā minēts, ka baskaks Amragans 1269. gadā finansēja karagājiena rīkošanu uz Kolivaņu.[8] Saglabājusies arī lielkņaza Jaroslava "grāmata", kas pamatojās uz Zelta Ordas hana Munketimura "jarliku": "Munke-Timura vārds kņazam Jaroslavam: dod vācu tirgoņiem ceļu savās zemēs. No kņaza Jaroslava Rīgas ļaudīm, lieliem un maziem un visiem: jūsu ceļš ir brīvs caur manām zemēm, kas nāks karot, ar tiem es darīšu, ko zināšu, bet tirgoņiem ceļš ir brīvs."[9] Tāpat zināms, ka Livonijas kara laikā 1558. gada uzbrukumā Livonijas Konfederācijai piedalījās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru hana Šigaleja, vēlāk hana Sainbulata vadībā.
Pirmais islāmticīgo tatāru ieceļošanas vilnis Latvijā sākās līdz ar Rīgas industrializāciju 19. gadsimta beigās. 1890. gadā izveidoti musulmaņu kapi, senākā musulmaņu kapsēta ir Miķeļa kapos. Pēc Latvijas okupācijas un Otrā pasaules kara Latvijā ieceļoja tatāri no dažādām PSRS republikām. Piecdesmitajos gados Latvijā dzīvoja jau vairāki simti tatāru, ieradās vairāk nekā 20 Krimas tatāru, bet 1979. gadā Latvijā dzīvoja jau 3764, 1989. gadā 4828 tatāri. Pēc neatkarības atjaunošanas daļa tatāru izceļoja uz Tatarstānu un Krimu, bet daļa uz Eiropas Savienības valstīm.[10]
Tatāru skaita izmaiņas Latvijā (1897—2011)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Deklarētā tautība | 1897 | 1920 | 1925 | 1930 | 1935 | 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | 2000 | 2011 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| tatāri | 1541 | 115 | 72 | 43 | 39 | 1811 | 2671 | 3764 | 4828 | 3168 | 2164 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 Joshua Project - Tatar Ethnic People in all Countries
- ↑ Демоскоп Weekly - Приложение. Справочник статистических показателей
- ↑ Uzbekistan - Ethnic Composition
- ↑ Russia Ethnic groups - Demographics
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 25. oktobrī.
- ↑ Turkic people definition of Turkic people in the Free Online Encyclopedia
- ↑ Tatars, Ethnic Identity in Afghanistan, on NPS.edu
- ↑ The Nikonian Chronicle. (translated by Serge A and Betty Jean Zenkovsky) vol. III, p. 45
- ↑ Anton Cooper. On the Edge of Empire: Novgorod's trade with the Golden Horde, 19 lpp.
- ↑ Tatāri jau izsenis šeit mituši Aija Lulle. "Neatkarīgā Rīta avīze", 24.01.2003.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tatāri.
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|