VEF Kultūras pils
| VEF Kultūras pils | |
|---|---|
 | |
  VEF Kultūras pils | |
| Vispārīga informācija | |
| Atrašanās vieta |
 Ropažu iela 2, Rīga, Latvija |
| Koordinātas | 56°58′27.7896″N 24°9′57.4272″E / 56.974386000°N 24.165952000°EKoordinātas: 56°58′27.7896″N 24°9′57.4272″E / 56.974386000°N 24.165952000°E |
| Pabeigta | 1960 |
| Rekonstrukcija | 2016.-2017. gadā |
| Īpašnieks | Rīgas Dome |
| Tehniskās detaļas | |
| Stāvi | 3 |
| Stāvu platība | 6878 kvadrātmetri |
| Celtniecība | |
| Arhitekts | Nikolajs Semencovs |
| Tīmekļa vietne | |
| www.vefkp.lv | |
| Oficiālais nosaukums: VEF Kultūras pils | |
| Aizsardzības numurs | 8697 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra, māksla |
VEF Kultūras pils ir Rīgas pašvaldībai piederošs kultūras centrs ar Lielo zāli, Kamerzāli, Spoguļzāli un mūzikas ierakstu studiju, kas atrodas Ropažu ielā 2 Rīgā. Lielajā zālē var uzņemt 805 skatītājus. Ēkas iekšējais plānojums un piecu telpu interjera apdare ir valsts nozīmes mākslas un arhitektūras piemineklis.[1]
Kultūras pils nodarbojas ar kultūrizglītības darba veikšanu un kultūras pasākumu organizēšanu. Darbojas 48 dažādi kolektīvi - kori, ansambļi, orķestri, deju grupas un klubi, teātri, cirka studija, fotoklubs, mākslinieciskās studijas, interešu klubi.[2] Uz Kultūras pils skatuves ir spēlējuši daudzi Latvijas profesionālie teātri, uzstājušies dažādu pasaules valstu mākslinieki, rīkoti dažādi starptautiski forumi un kongresi, rīkotas starptautiskas mākslas izstādes. Kultūras pilī atrodas VEF Vēstures muzejs, kur ir apskatāmi daudzi rūpnīcas VEF ražojumi, priekšmeti, dokumenti, fotogrāfijas.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ēka celta pēc arhitekta Nikolaja Semencova projekta[2] no 1951. līdz 1960. gadam, pēc atklāšanas 1960. gada 1. martā nodota Valsts elektrotehniskajai fabrikai kā VEF Kultūras un tehnikas pils, jo tās telpās tika prezentēti un izstādīti visi jaunākie tehnoloģiskie sasniegumi. Atzīmējot rūpnīcas VEF dibināšanas 50. gadadienu, 1969. gadā Kultūras un tehnikas pilī tika izveidots VEF vēstures muzejs, kas glabāja materiālus par rūpnīcas VEF un Kultūras pils vēsturi, kolektīviem un pasākumiem. 70. un 80. gados muzejs sadarbojās ar VEF Kultūras pils Novatoru klubu, kopīgi piedāvājot ekskursiju programmu un veidojot daudzveidīgus pasākumus VEF darbiniekiem. Visi jaunie rūpnīcas speciālisti savas darba gaitas sāka ar muzeja apmeklējumu.
No 1960. līdz 1992. gadam uzņēmums VEF nodrošināja Kultūras pils saimniecisko darbību, finansēja materiāli tehnisko bāzi un apkalpojošā un tehniskā personāla atalgojumu; administrācijas un māksliniecisko kolektīvu vadītāju darbu apmaksāja republikas arodbiedrība. Visi lielākie rūpnīcas svinīgie pasākumi, sarīkojumi, godināšanas, nozīmīgas jubilejas un atpūtas vakari tika uzticēti VEF Kultūras pils kolektīva un māksliniecisko ansambļu radošajam izpildījumam.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas no 1992. līdz 1999. gadam tā bija AS VEF struktūrvienība, bet 2002. gada 29. janvāra pili pārņēma Rīgas Domes Kultūras pārvalde, nodrošinot ikgadēju finansiālu dotāciju.[3] 2014. gadā kultūras centrā strādāja 50 darbinieki, bet tā kolektīvos, ansambļos un pulciņos darbojās apmēram 3000 dalībnieku vecumā no 3 līdz 80 gadiem.[3] 2016. gada maijā Kultūras pilī sākās rekonstrukcijas un restaurācijas darbi, kas bija pirmie vērienīgie darbi ēkas pastāvēšanas laikā. Ēkas rekonstrukcijas laikā atklājās, ka būvniecībā izmantoti ne tikai tradicionālie būvmateriāli, bet arī būvgruži, kas radušies Melngalvju nama un Pētera baznīcas bombardēšanas laikā.[4] Remonta laikā tika pārplānotas telpas, ierīkota skaņu ierakstu studija un modernizēts VEF vēstures muzejs.[5] Kopējās darba izmaksas bija 12,1 miljons eiro.
Latvijas valsts 99. dzimšanas dienā 2017. gada 18. novembrī tika atklāta atjaunotā VEF Kultūras pils. Iedzīvotājiem bija iespēja trīs dienas bez maksas apmeklēt un apskatīties Kultūras pils atvēršanas svētkiem veltītus bezmaksas pasākumus, koncertus, izstādes un ekskursijas atjaunotajās pils telpās.[6]
-
VEF Kultūras pils logotips ar jauno saukli - Vērtības Elegantā Formā -
VEF Kultūras pils vestibils pēc rekonstrukcijas atvēršanas svētkos
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «VEF Kultūras pils». Saraksts.mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 728. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
- ↑ 3,0 3,1 Par mums VEF kultūras pils
- ↑ «VIDEO: Unikāli kadri no atjaunotās VEF Kultūras pils». Diena.lv. 2017. gada 16. novembris. Skatīts: 2017. gada 19. novembris.
- ↑ «Apskati, kāda tagad izskatās VEF kultūras pils». La.lv. 2017. gada 15. novembris. Skatīts: 2017. gada 19. novembris.
- ↑ «Trīs dienas bez maksas var apmeklēt atdzimušo VEF kultūras pili». Kasjauns.lv. 2017. gada 18. novembris. Skatīts: 2017. gada 19. novembris.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||