Vella kalpi
| Vella kalpi | |
|---|---|
 | |
| Žanrs | Vēsturiska piedzīvojumu komēdija |
| Režisors | Aleksandrs Leimanis |
| Scenārija autors |
Jānis Anerauds Aleksandrs Leimanis |
| Galvenajās lomās |
Haralds Ritenbergs Artūrs Ēķis Eduards Pāvuls |
| Mūzika | Raimonds Pauls |
| Operators | Mārtiņš Kleins |
| Montāža | Elza Preisa |
| Studija | Rīgas Kinostudija |
| Izdošana | 1970 |
| Ilgums | 77 minūtes |
| Valsts |
.svg){kind=small} LPSR |
| Valoda | latviešu |
| IMDb profils | |
"Vella kalpi" ir 1970. gada Latvijas PSR vēsturiska piedzīvojumu filma. Filmas režisors ir Aleksandrs Leimanis. Filma uzņemta Rīgas Kinostudijā pēc Rutku Tēva romāna "Trīs vella kalpi" motīviem.
1972. gadā filmai iznāca turpinājums "Vella kalpi Vella dzirnavās".
Sižets
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvija. 17. gadsimts, Zviedru-poļu karš. Trīs drosmīgi pilsētnieki aizstāv Rīgu, ko ielenkusi zviedru armija, ģenerāļa Svensona vadībā. Vella kalpi neļauj rātskungiem ("pilsētas tēviem") pret labu atlīdzību atdot savu pilsētu un tās atslēgu ienaidniekam.
Lomās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Haralds Ritenbergs — Andris, karakalps, bēglis no Ēdoles (ierunājis Harijs Gerhards)
- Artūrs Ēķis — Pēteris, karakalps, bēglis no Ēdoles (ierunājis Tālivaldis Āboliņš)
- Eduards Pāvuls — Ērmanis, Daugavas pārcēlājs un karakalps
- Lolita Cauka — Rūta, Ēdoles muižas meita, Andra līgava
- Olga Dreģe — Anna, Peitavas torņa sarga meita
- Baiba Indriksone — Lēne, Pētera baznīcas ķestera meita
- Kārlis Sebris — Samsons, Pētera baznīcas virsmācītājs
- Elza Radziņa — Ģetrūde, mācītāja Samsona sieva
- Zigrīda Stungure — Elizabete, Svētās Madaļas klostera priore
- Ēvalds Valters — Eks, birģermeistars
- Ingrīda Andriņa — Cecīlija, Samsona meita
- Jānis Grantiņš — Daniels Rēbuss, Rīgas ārsts un alķīmiķis
- Jānis Osis — Manteifels, Kurzemes hercogistes muižnieks
- Valentīns Skulme — Svensons, zviedru ģenerālis
- Voldemārs Akurāters — Rozenkrancs, zviedru pulkvedis
- Edgars Zīle — Salderns, kapteinis, Rīgas sardzes priekšnieks
- Egons Beseris — Horns, zviedru kapteinis
- Haralds Topsis — Klāvs Angers, Peitavas torņa sargs
Epizodēs: Gunārs Placēns, Arnolds Kalniņš, Otomārs Kūns, Oskars Ziemeļnieks, Kārlis Spuris, Edgars Sirmais, Pauls Melducis, Zigurds Zviedris, Zelma Virse, Alita Alkne, Andris Vītiņš, T. Bojāre, Pēteris Cepurnieks, Harijs Avens, Anta Klints, Mārtiņš Vērdiņš (juniors), Aija Baumane, Vera Selga, Maruta Feldmane, Oļģerts Šalkonis, Jānis Zenne, Aivars Leimanis.
Vēsturiskās analoģijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1605. gadā Zviedrijas karaspēks ģenerāļa Mansfelda vadībā izcēlās krastā Daugavgrīvā un gatavojās Rīgas aplenkšanai. Tomēr apvienotais Polijas-Lietuvas kopvalsts un Kurzemes un Zemgales hercogistes karaspēks Lietuvas dižkunigaitijas karavadoņa Hodkeviča vadībā Salaspils kaujā sakāva Zviedrijas karaļa Kārļa IX vadīto karaspēku un Rīga palika neieņemta.
1621. gada augustā zviedru karaspēks karaļa Gustava II Ādolfa vadībā no jauna aplenca Rīgu. Zviedru karaspēka vienības komandēja arī pulkveži Gustavs Horns un Johans Baners. Rīgas birģermeistars un Polijas karaļa Sigismunda III ieceltais burggrāfs Nikolajs Eke ar savu znotu Tomu Ramu vadīja Rīgas pilsētas aizsardzību, kurā aktīvi piedalījās arī melngalvji. Bet pēc Rīgas krišanas Ekem kā vecākajam birģermeistaram 1621. gada 25. septembrī bija pienākums pasniegt Zviedrijas karalim Gustavam Ādolfam Rīgas pilsētas atslēgas, kuras, apstiprinot pilsētas privilēģijas, karalis atdeva atpakaļ N. Ekem. Pētera baznīcas virsmācītājs Hermanis Samsons teica apsveikšanas sprediķi Zviedrijas karalim Gustavam II Ādolfam, kurš 1622. gadā iecēla Hermani Samsonu par Vidzemes superintendentu. 1626. gadā viņš izdeva "Deviņus izmeklētus un labi pamatotus raganu sprediķus" (Neun auserlesene und wohlgegründete Hexenpredigten). Par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru kļuva feldmaršals Jakobs Delagardijs. Lietuvas dižkunigaitijas hetmanis Kristaps Radvils apturēja zviedru karaspēka uzbrukumu Vidzemē un Zemgalē, 1622. gada augustā tika noslēgts Jelgavas pamiers.
Interesanti fakti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Attēlotas arī reālas tā laika personības: Rīgas rātskungs un birģermeistars Nikolajs Eke un Pētera baznīcas virsmācītājs un vēlākais Vidzemes superintendents Hermanis Samsons.
- Sākotnēji bija plānots, ka filmai mūziku rakstīs Imants Kalniņš, bet kad filma jau bija samontēta, mūzika vēl nebija gatava. Pēdējā brīdī glāba Raimonds Pauls,[1][2] kas uzrakstīja mūziku piecās dienās.
- Epizodē čigānietes lomā - dejotāja un horeogrāfe Aija Baumane.[3]
- Puikas loma režisora Aleksandra Leimaņa un aktrises Baibas Indriksones dēlam Aivaram Leimanim.
- Filmas uzņemšanai bija plaša ģeogrāfija. Igaunijā filmēts Muhu salā un pie Keilas ūdenskrituma,[4] bet Tallinas vecpilsēta filmēta kā Vecrīga. Kaļiņingradas fortos filmēts Rīgas Smilšu bastions. Tukumā uzņemti skati pie Zauera ērbērģa,[5] Sēmes pagastā pie Līkaiņu ezera - ģenerāļa Svensona nometne, bet baznīcas iekšskati Rīgas Vecās Ģertrūdes baznīcā. Epizodē ar plikajiem karavīriem - ezers bija Ķīšezers, bet gūstā saņemto dzīšana pa ceļu notika Tukuma apkārtnē. Karavīri bija Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta studenti.[6]
- Filmā pēc Maskavas rīkojuma nedrīkstēja parādīties Polijas un Zviedrijas karogi un nedrīkstēja nosaukt konkrētu gadaskaitli. To īstenoja tā, ka pēc vārdiem "Tūkstoš seši simti ..." sekoja lielgabala šāviens.[6]
- Pirmās kinolomas Artūram Ēķim un Lolitai Caukai.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ "Vella kalpos" seksa nebija. Patiesība par patriotisko filmu
- ↑ Sarunas aiz kadra: stāsti par desmitās mūzas kalpiem / Austra Zīle; Rīgas Kinostudija. Rīga: Atēna, 2007.
- ↑ «Aijas Baumanes temperaments». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 11. decembrī. Skatīts: 2013. gada 1. janvārī.
- ↑ «Pa Velna kalpu takām». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. decembrī. Skatīts: 2013. gada 1. janvārī.
- ↑ «Kino Tukumā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 11. decembrī. Skatīts: 2013. gada 1. janvārī.
- ↑ 6,0 6,1 A. Bernāts. Aktieri par kino. R., 2007.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- IMDb profils (angliski)
- Kino Muzejs
- Vella kalpi vietnē Кино-Театр.ru (krieviski)
- grāmata "Trīs Vella kalpi"