Čužu purvs (dabas liegums)

Čužu purvs
Čužu purvs
	Krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa) Čužu purvā
	Čužu purvs
Tips	dabas liegums
Atrašanās vieta	Tukuma novads, Latvija
Tuvākā pilsēta	Kandava
Koordinātas	57°01′35″N 22°47′08″E / 57.02639°N 22.78556°EKoordinātas: 57°01′35″N 22°47′08″E / 57.02639°N 22.78556°E
Platība	99 ha
Dibināts	1927
Pārvaldes institūcija	Tukuma novada pašvaldība

Čužu purvs ir botānisks un ģeoloģisks dabas liegums Tukuma novadā, Kandavas pilsētas dienvidu un Kandavas pagasta centrālajā daļā, ap divus kilometrus uz dienvidiem no Kandavas centra. Ietilpst dabas parkā “Abavas senleja”. Aizņem 99 ha plašu teritoriju,^[1] caur kuru izveidota apskates taka. Fizioģeogrāfiski liegums atrodas Austrumkursas augstienes Abavas senlejā. Lieguma teritorija iekļauta aizsargājamo teritoriju sarakstā Natura 2000 kā Abavas senlejas sastāvdaļa ar tās kodu LV0302100,^[2] paša lieguma kods Latvijā ir LV0514700.

Vēsture

Kandavas krūmu čužu (Pentaphylloides fruticosa) atradni atklāja Rīgas dabas pētnieku biedrība 1846. gadā.

1903. gadā pie Abavas tika atvērta sēravotu dziedinātava, kura nodega 1922. gadā. Kandavas sēravotu ūdenī koncentrētu ģipša šķīdumu reducē desulfurējoši mikrobi, kā rezultātā rodas sērūdeņradis un kalcija hidrosulfīds. Avoti gadā deva aptuveni 10 000 sēra un dūņu vannu („Kurzemes Balss”, 1928. gada 2. martā).^[3]

Dabas liegums izveidots 1927. gadā kā aizsargājamā teritorija “Kandavas sēravotu mežs” un tā tad aizņēma 14,5 hektāru. 1934. gadā teritoriju paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot krūmu čužas atradni,^[3] jo šeit ir vienīgā dabiskā čužu atradne Latvijā.^[1]

1950. gadu sākumā blakus liegumam tika uzsākta saldūdens kaļķu ieguve lauku kaļķošanai, kas turpinājās līdz 1957. gadam. 1957. gadā aizsargājamā teritorija tika paplašināta, lai iekļautu Latvijas purviem retos sēravotus un saldūdens kaļķiežu atradni, kuru agrāk izmantoja derīgo izrakteņu ieguvei. Ar to blakus liegumam tika izveidots ģeoloģisks dabas aizsardzības objekts “Kandavas sēravoti un Čužu saldūdens kaļķu nogulas” 70 ha platībā.^[3]

1977. gadā aizsargājamo dabas teritoriju vēlreiz paplašināja un kopā ar sēravotiem izveidoja kopīgu botānisko liegumu “Čužu purvs” 131,2 ha platībā. 1987. gadā izdega 12 hektāri, ieskaitot daļu čužu platības, taču tās veiksmīgi atjaunojās. 1996. gadā to paplašināja līdz 148,1 ha. 1997. gadā tika izstrādāts dabas aizsardzības plāns, kurš netika realizēts drīz sekojušo teritoriālo un administratīvo izmaiņu dēļ.

1999. gadā teritoriju pārveidoja par dabas liegumu “Čužu purvs” ar teritorijas kodu 5147 un platību 96 ha. Plāns paredzēja aizsargāt krūmu čužas augteni un tai pieguļošās teritorijas,^[3] kurās ietilpst apkārtējie meži, pārejas purvi un dabiskie zālāji.^[1] No teritorijas tika izņemts agrāk aizsargājamais “Kandavas sēravotu mežs”. Teritorijā tika atstāta tikai daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Velna acs avots", kura robežas ir 500 m rādiusā ap to. Ar sēravotiem tieši saistīta kaļķiežu atradnes veidošanās.^[3]

2005. gadā teritorijai tika izstrādāts dabas aizsardzības plāns 2005.—2015. gadam. Tā apspriešanas laikā Kandavas dome izrādīja interesi par iespēju atjaunot dziednīcu, par ko tika atbildēts, ka to var darīt pie izplūstošā strauta ārpus lieguma teritorijas. Tāpat tika nolemts neļaut teritorijā veidot ūdenstūristu telšu vietu. Teritorijas pārvaldi realizē Kandavas novada Dome.^[3]

Ģeogrāfija

Galvenā lieguma teritorijas daļa atrodas a/s „VAS „Latvijas valsts meži”” Zemgales mežsaimniecības Kandavas iecirkņa valdījumā. Dabas liegumā ir arī 22,1 hektāru privātas zemes, apdzīvotu vietu nav. Liegums aizņem 99 (pēc citiem avotiem, 96) ha platību ap 1,5 km garā Abavas senlejas posmā Abavas kreisajā krastā. Abavas upe norobežo teritoriju no ziemeļiem, uz rietumiem atrodas pļavas, uz austrumiem — mežu masīvs, bet uz dienvidiem galvenokārt viensētas un lauksaimniecības zemes. Iekšējais zonējums liegumā nav izstrādāts.^[3]

Purvu divās atšķirīgās daļās sadala Smirnieku strauts. Uz ziemeļaustrumiem no tā ir augstais purvs ar simetrisku kupolu, bet uz dienvidrietumiem zemais purvs, caur kuru no Velna acs avota tek Velna strauts. Absolūtais augstums ir 43—44 m virs jūras līmeņa kupola vidū, tā malas josla Abavas virzienā ir par 5 m zemāka, ar nelielu slīpumu Abavas virzienā.

Kaļķu ieguvei tika norakta aptuveni 3 hektāru liela platība pašreizējās lieguma teritorijas ZA daļā, pēc kā saglabājušies karjeri ar vairākiem sekliem dīķiem.

Uz austrumiem no lieguma vidēji puskilometra attālumā atrodas autoceļš P109 Kandava—Saldus, gar pretējo Abavas krastu ziemeļrietumos ved šoseja P130 (Tukums A10)—Līgas—Veģi—(Kuldīga P120). Caur liegumu ved vairāki zemes ceļi.

Klimats

Liegums atrodas Kurzemes agroklimatiskajā rajonā un Kurzemes augstienes klimatiskajā rajonā, klimats ir mēreni vēss un mitrs. Gada vidējā temperatūra ir 6,2 °C, aukstākais mēnesis — februāris (-4,6 °C), siltākais — augusts (17,1 °C) un gada aktīvo temperatūru summa ir 1800—1900 °C. Bezsala periods — 132 dienas, gada nokrišņu daudzums 650 mm, paaugstināts miglainums.

Fauna un flora

Eiropas aizsargājamie biotopi liegumā

6210 Sausas pļavas kaļķainās augsnēs,
7160 Minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi,
7220 Avoti, kas veido avotkaļķus,
7230 Kaļķaini zāļu purvi ar rūsgano melnceri.
9180 Nogāžu un gravu meži^[3]

ES aizsargājamās bezmugurkaulnieku sugas liegumā

Slaidais pumpurgliemezis (Vertigo angustior),
Zirgskābeņu zilenītis (Lycaena dispar),
Skabiosu pļavraibenis (Euphydryas aurinia).^[3]

Latvijas aizsargājamās bezmugurkaulnieku sugas liegumā

Gludais adatgliemezis (Acicula polita)

Aizsargājamās augu sugas

1990. gados liegumā tika konstatētas ap 50 aizsargājamo augu sugas, taču samazinot lieguma teritoriju, vairums no tām palika ārpus aizsargājamās zonas. 2005. gadā tika atrastas 18 Latvijas Sarkanajā grāmatā aizsargājamo augu sugas, tai skaitā:

krūmu čuža (Pentaphylloides fruticosa, arī Dasiphora fruticosa),
Sibīrijas skalbe (Iris sibirica),
parastā kreimule (Pinguicula vulgaris),
bezdelīgactiņa (Primula farinosa),
Pallasa sausserdis (Lonicera pallasii),
odu gimnadēnija (Gymnadenia conopsea),
krūmu cietpiene (Crepis praemorsa),
bruņcepuru dzegužpuķes (Orchis militaris),
Dānijas tragantzirnis (Astragalus danicus).

Pieejamība

Caur purva mitro daļu ved apskates laipa, pa pārējo daļu — zemes ceļi un takas. Laipa nav piemērota cilvēkiem ar kustību traucējumiem, taču pats maršruts atbilst 1. — visvieglākajai pārvietošanās kategorijai. Apskates takas kopgarums ir 2,1 km no autostāvvietas, kas atrodas Kandavas pilsētas dienvidu nomalē Sēravotu ielā.^[4] Netālu no takas atrodas sēravoti bez labiekārtotas piekļuves, kā arī mežā ieaugušas balneoloģiskas dziednīcas drupas, kuru uzcēla 1935. gadā, tomēr tās darbu pārtrauca Otrais pasaules karš. Apskates un garšošanas objekts ir no sēravota “Velna acs” iztekošais strauts. Takas apsaimniekotājs ir Kandavas novada pašvaldība.^[4]

Dienvidaustrumos, privātā teritorijā “Ķuķu” mājās atrodas kaļķu cepļa drupas, kurš aktīvi darbojās 1930. gados.