Beļavas muiža
| Beļavas muiža | |
|---|---|
 Beļavas muižas kungu māja (2000). | |
  Beļavas muiža | |
| Iepriekšējie nosaukumi | Gut Kortenhof |
| Vispārīga informācija | |
| Atrašanās vieta |
Pilskalns, Beļavas pagasts, Gulbenes novads,  Latvija |
| Koordinātas | 57°17′23″N 26°47′21″E / 57.289722°N 26.789167°EKoordinātas: 57°17′23″N 26°47′21″E / 57.289722°N 26.789167°E |
| Pabeigta | 18. gadsimts / 19. gadsimts |
| Oficiālais nosaukums: Beļavas muižas apbūve | |
| Aizsardzības numurs | 4970 |
| Vērtības grupa | valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Beļavas muižas kungu māja (vācu: Kortenhof) ir 1750. gadā baroka stilā celta muižas pils Gulbenes novada Beļavas pagasta Pilskalnā. Mūsdienās Krišjāņa Valdemāra pamatskola.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Muiža izveidojusies netālu no Kārtenes pilskalna Rīgas arhibīskapijas Gulbenes draudzes novadā. Pirmo reizi dokumentos minēta 1489. gadā, kad šajā apkaimē dalīti lēņu īpašumi. Muižai vairākkārt mainījušies īpašnieki un nosaukumi. Zviedru Vidzemes laikā Kārtenes muiža no 1633. gada piederēja Bīlovu dzimtai (Bülow), kuras vārds iegājies muižas latviskajā nosaukumā. 1683. gadā Beļavas muižā dzimusi Vidzemes brāļu draudzes atbalstītāja Magdalēna Elizabete fon Hallarte.[1] 1725. gadā muižu no Bīloviem atpirka Hermanis fon Fītinghofs. Pēc Lielā Ziemeļu kara muižu savā īpašumā ieguva Bergu dzimta, kas 1750. gadā uzcēla tagadējo Beļavas muižas kungu māju baroka stilā. Pēc feldmaršala Frīdriha fon Berga nāves muižas parkā uzcēla panteonam līdzīgu kapliču.
Pēc 1920. gada agrārās reformas fon Bergiem piederējušo Beļavas muižu 1546 ha kopplatībā sadalīja 69 zemnieku jaunsaimniecībās, no kurām 17 pirms tam jau bija iznomātas zemniekiem (t.s. muižas rentes mājas). Muižas kungu mājā 1925. gadā ierīkoja sešgadīgo pagasta skolu. Savukārt Naglienas (Naglenes) muižu 1285 ha kopplatībā sadalīja 59 zemnieku jaunsaimniecībās (tai skaitā bija 15 muižas rentes mājas).[2]
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Celta uzreiz pēc 1750. gada. Izteiktās baroka formās būvētā mūra muižas pils ir vecākā ēka Beļavas muižas kompleksā. Divstāvu ēka būvēta uz laukakmeņu mūra cokola. Domājams, 19. gadsimtā ēkai uzbūvēts mezonīns un no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam ēka nedaudz pārbūvēta. Mājas vestibilā saglabājies grīdas segums no marmora plātnēm, bet pagrabā saglabājušās krusta velves. Muižas pils telpās ir saglabājušies 18. gadsimta griestu veidojumi, kamīni, krāsnis, durvju vērtnes un kokā griezti sienu paneļi. Pēc 1917. gada ēka bija neapdzīvota, bet no 1925. gada ēkā darbojās pagastskola, kas vēlāk pārdēvēta par Krišjāņa Valdemāra pamatskolu. 2019. gadā demogrāfiskās situācijas dēļ pamatskolu likvidēja, pašvaldībai neizdevās rast ēkai jaunu funkciju.[3]
2023. gadā ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atbalstu pēc Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja iniciatīvas tika veikta Beļavas muižas kungu mājas arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, atklājot unikālus brīvrokas sienu gleznojumus un aktualizējot tās autentiskumu Latvijas muižu kontekstā. Izpēti veica SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" būvpētnieka Ilmāra Dirveika vadībā.[4]
Beļavas muižas komplekss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ap pili 6,1 hektāra plašumā atrodas muižas parks, kurā aug gan vietējo, gan eksotisko koku sugas. Parka teritorijā atrodas divi dīķi, no kuriem viens ir Dzirnavu dīķis, jo tā stāvajā krastā agrāk atradās dzirnavas. 1985. gadā muižas parkā uzbūvēta brīvdabas estrāde. Kompleksā saglabājušās vairākas saimniecības ēkas: laidars ar četrstūrainu iekšpagalmu, ledus pagrabs, siernīca un citas ēkas.
Apmēram puskilometru no muižas Zeltiņu virzienā atrodas muižas īpašnieku kapsēta, kurā līdz mūsdienām ir saglabājusies daļa no kapličas un astoņas Bergu dzimtas locekļu kapa plāksnes. Senākais apbedījums datēts ar 1785. gadu.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ BBLd — Baltisches Biographisches Lexikon digital[novecojusi saite]
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas II. sējuma 2069-70 slejas. Rīga: 1928.-1929.
- ↑ «Muižā skolas vairs nav. Kas notiek ar ēkām?». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-12-20.
- ↑ ReTV: Beļavas muižā atklāj unikālus 18., 19. gadsimta sienu gleznojumus. Atjaunināts: 2023-12-20
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Beļavas muiža.
