Pāriet uz saturu

Blankenfeldes muiža

Vikipēdijas lapa
Blankenfeldes muiža
Blankenfeldes muiža
Blankenfeldes muižas kungu māja
Blankenfeldes muiža (Latvija)
Blankenfeldes muiža
Blankenfeldes muiža
Citi nosaukumi Blankenfeld
Vispārīga informācija
Tips Muiža
Arhitektūras stils Klasicisms, baroks[1]
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Blankenfelde, Vilces pagasts, Jelgavas novads, Latvija
Koordinātas 56°20′40″N 23°32′50″E / 56.34444°N 23.54722°E / 56.34444; 23.54722Koordinātas: 56°20′40″N 23°32′50″E / 56.34444°N 23.54722°E / 56.34444; 23.54722
Īpašnieks Privātīpašums
Tehniskās detaļas
Stāvi 2
Tīmekļa vietne
blankenfeldesmuiza.lv
Oficiālais nosaukums: Blankenfeldes muižas apbūve
Aizsardzības numurs 5263
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 15. decembris

Blankenfeldes muiža (vācu: Blankenfeld) atrodas tagadējā Vilces pagastā, Jelgavas novadā, Latvijā. Blankenfelde ir 1,8 km attālumā no Latvijas-Lietuvas robežas. Muižas centra apbūve ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[2]

Zināms, ka Livonijas ordeņa valsts laikā 1462. gadā fon Mēdemu dzimta ieguva zemes īpašumu Mītavas komturijas teritorijā,[3] no 1495. gada tas atradās Livonijas ordeņa landmaršala teritorijā.

Pirmo reizi Blankenfeldes muiža pieminēta Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā, kad no 1689. līdz 1701. gadam muižas īpašnieks bija Ernsts fon Mēdems. Par nākamajiem īpašniekiem kļuva fon Kēnigfelsu dzimta. Muižā 1804. un 1805. gadā uzturējies arī nākamais Francijas karalis Luijs XVIII.[3] 1891. gadā muiža nokļuva fon Hānu dzimtas īpašumā. 1921. gadā pēc muižas atsavināšanas tā tika piešķirta Jelgavas apriņķa valdei.[3] 1925. gadā tajā ierīkoja garīgi slimu cilvēku patversmi "Saulītes", bet pēc Otrā pasaules kara līdz 1976. gadam tur bija invalīdu nams. Šajā laikā ēkai piebūvēja otro stāvu.

2007. gadā Blankenfeldes muižas trīs dzīvojamajās ēkas, astoņas palīgēkas un trīs zemes vienības vairāk nekā 30 hektāru platībā iegādājās SIA "JVB", kuras viens no īpašniekiem bija agrākais "Grindeks" valdes vadītājs Valdis Jākobsons. Viņš atjaunoja ēkas, iekārtoja viesnīcu un ražoja produktus no plūškokiem, āboliem, gurķiem. Restaurētajās vāgūža jeb staļļa telpās Jēkabsons ierīkoja zvanu muzeju. Citi “JVB” līdzīpašnieki ir Kintija Barloti un Guntis Belēvičs. Lai segtu SIA "JVB" parādsaistības pret AS "Citadele banka", 2020. gada janvārī Blankenfeldes muižas nekustamo īpašumu izlika pārdošanai izsolē. Izsolē muižu iegādājās ģimene, kas pašlaik turpina Blankenfeldi attīstīt, kā tūrisma un atpūtas kompleksu. 2022-23. gadā veikts jumta konstrukciju remonts un seguma nomaiņa muižas kungu mājai. Atsākušies arī restaurācijas darbi kungu mājas interjeros.

Muižā kopumā bijušas 16 ēkas, tai skaitā kungu māja, kalpu māja ar caurbrauktuvi, klēts, stallis, tējas paviljons un parks.[3] Parādes pagalms ir apjozts ar mūra žogu ar dekoratīviem vārtiem. Ap parādes pagalmu tikušas izvietotas galvenās dzīvojamās un saimniecības ēkas. Muižas kompleksam ir kopīga simetrijas ass ar parku.[3]

Kungu māja ir 18. gadsimta sākumā celta vienstāva mūra garenbūve, tai ir stāvs divslīpu jumts.[3] 19. gadsimta sākumā to pārbūvēja klasicisma stilā. Kalpu māja ir 19. gadsimta beigās celta vienstāva mūra garenbūve. Muižas parādes pagalma ziemeļrietumu stūrī atrodas tējas paviljons.[3] Netālu no muižas atrodas 20. gadsimta 90. gados sakoptie fon Kēnigfelsu un fon Hānu dzimtas kapi.[3]

Melnais plūškoks

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šodien Blankenfeldes muižā ir izkoptas vecās melno plūškoku (Sambucus nigra) audzes, iestādītas jaunas, izveidota moderna ražotne sulu, sīrupu, vīnu ražošanai.

  1. «Blankenfeldes muiža». Letonika.lv. Skatīts: 2014. gada 1. decembrī.
  2. «Blankenfeldes muižas apbūve». Saraksts.mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 704.—705. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]