Henriks I Bārdainais

Henriks I Bārdainais; Henryk I Brodaty
	Krakovas kņazs
	Amatā; 1232. gads — 1238. gads
Priekštecis	Mazovijas Konrāds
Pēctecis	Henriks II Dievbijīgais
Dzimšanas dati	ap 1165. gadu; Glogova, Silēzijas kņaziste; (Lejassilēzijas vojevodiste, Polija)
Miršanas dati	1238. gada 19. martā (72—73 gadu vecumā); Krosno Odžaņske, Silēzijas kņaziste ; (Lubušas vojevodiste, Polija)
Apglabāts	Sv. Jadvigas sanktuārijs, Tšebņica, Lejassilēzijas vojevodiste, Polija
Dinastija	Pjastu dinastija
Tēvs	Boļeslavs I Garais
Māte	Kristīne?
Dzīvesbiedrs(-e)	Svētā Silēzijas Jadviga
Bērni	Agnese; Boļeslavs; Henriks II Dievbijīgais; Konrāds Sprogainais; Sofija; Ģertrūde; Vladislavs?;
Reliģija	katolisms

Henriks I Bārdainais (poļu: Henryk I Brodaty, dzimis starp 1165. un 1170. gadu, miris 1238. gada 19. martā) bija Krakovas kņazs no 1232. gada līdz 1238. gadam, Pjastu dinastijas pārstāvis.

Henriks I bija Polijas lielkņaza Vladislava II Trimdinieka mazdēls. Bija precējies ar vācu hercogieni Jadvigu (Hedvigu) no Bavārijas (dēls Henriks II).

Kopā ar Vladislavu III Tievkāji un Lešeku I Balto 1222. un 1223. gadā noorganizēja neveiksmīgu krusta karu pret prūšiem. Ļoti ticams, ka, pamatojoties uz Henrika kontaktiem Vācijā, tika pieņemts lēmums cīņai pret prūšiem aicināt valstī Vācu ordeni, kuri ieradās 1226. gadā.

Iesākumā valdīja Silēzijā. No 1232. gada līdz savai nāvei bija arī Mazpolijas kņazs. Henrikam izdevās apvienot savā varā Silēziju, Mazpoliju un daļu Lielpolijas.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Henriks I Bārdainais.

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Priekštecis:
Mazovijas Konrāds

Krakovas kņazs
1232—1238

Pēctecis:
Henriks II