Rietumsahāra

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par apstrīdētu teritoriju. Par daļēji atzītu valsti skatīt rakstu Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika.

Koordinātas: 25°N 13°W / 25, -13

Rietumsahāra
الصحراء الغربية
As-Ṣaḥarā' al-Ġarbiyya
Sahara Occidental
Location of Rietumsahāra
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Ajūna (Lājūna)
Valsts valodas Arābu «de jure»1,
Spāņu un Franču «plaši lietotas»,
Berberu un Hasanīja arābu (sarunvalodas)
Apstrīdēta neatkarība2
 -  Neatkarība no Spānijas 1975. gada 14. novembrī 
Platība
 -  Kopā 266 000 km² (76.)
 -  Ūdens (%) nenozīmīgs
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. g. 513 000[1] (168.)
 -  Blīvums 1,9/km² (237.)
Valūta Rietumsahāras peseta (RADR pārvaldītajā daļā),
Marokas dirhams (Marokas pārvaldītajā daļā)
Laika josla (UTC+0)
Interneta domēns nav3
Tālsarunu kods +2124
1 Arābu ir vienīgā oficiālā valoda gan Marokas, gan Rietumsahāras Arābu Demokrātiskās Republikas (RADR) pārvaldītajā daļā.
2 Pārsvarā Marokas valdījumā, kā tās Dienvidu provinces. Polisario fronte kontrolē pierobežas apgabalus aiz robežvaļņaBrīvo zonu, RADR vārdā.
3 .eh ir rezervēts.
4 Marokas kods; STS nav izsniegusi individuālu kodu Rietumsahārai.

Rietumsahāra (arābu: الصحراء الغربية, Aṣ-Ṣaḥrā’ al-Gharbīyah, berberu: Taneẓṛuft Tutrimt, spāņu: Sahara Occidental) ir apstrīdēta teritorija Ziemeļāfrikā, kas robežojas ar Maroku ziemeļos, Alžīriju ziemeļaustrumos, Mauritāniju austrumos un dienvidos un Atlantijas okeānu rietumos. Tās sauszemes platība ir apmēram 266 000 km2. Tā ir viena no mazapdzīvotākajām teritorijām pasaulē, kas pārsvarā sastāv no tuksnešainiem līdzenumiem. Teritorijā dzīvo nedaudz vairāk par 500 000 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo Ajūnā, Rietumsahāras lielākajā pilsētā.

Kā Spānijas kolonija kopš 18. gadsimta beigām, Rietumsahāra 1963. gadā tika iekļauta Apvienoto Nāciju neautonomo teritoriju sarakstā.[2][3] 1965. gadā, ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma savu pirmo rezolūciju par Rietumsahāru, lūdzot Spāniju dekolonizēt teritoriju[4]. Gadu vēlāk tika pieņemta jauna rezolūcija, pieprasot Spāniju organizēt referendumu par pašnoteikšanos.[2] 1975. gadā Spānija atteicās no teritorijas administratīvās kontroles par labu Marokas, kas jau kopš 1957. gada formāli pretendēja uz teritoriju,[5] un Mauritānijas kopīgai pārvaldībai.[2] Izcēlās karš starp minētajām valstīm un Sahrāvī nacionālās atbrīvošanās kustības Polisario fronti, kas nodibināja Sahāras Arābu Demokrātisko Republiku (SADR) (ar trimdas valdību Tindūfā, Alžīrijā). Pēc Mauritānijas atteikšanās no teritorijas 1979. gadā, Maroka beidzot ieguva pilnīgu kontroli pār lielāko daļu teritorijas, tai skaitā kontroli pār visām lielākajām pilsētām un dabas resursiem.

Kopš ANO atbalstītās vienošanās par pamieru 1991. gadā, lielākā daļa teritorijas (ieskaitot visu Atlantijas okeāna piekrasti) ir nonākusi Marokas kontrolē, ar spēcīgu atbalstu no Francijas,[6] bet atlikusī — SADR pārvaldībā, ar spēcīgu atbalstu no Alžīrijas puses.[7] Starptautiski lielvalstis kā ASV un Krievija ir ieņēmušas neskaidru vai neitrālu pozīciju attiecībā uz abu pušu prasībām, un ir spiedušas abas puses vienoties par miermīlīgu izlīgumu. Gan Maroka, gan SADR ir centušās pastiprināt savas prasības, iegūstot oficiālu atzīšanu, — gan pārsvarā no Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas jaunattīstības valstīm. Polisario fronte ir panākusi SADR oficiālu atzīšanu no 81 valsts, un ir ieguvusi paplašinātu dalību Āfrikas Savienībā, kamēr Maroka ir panākusi atzīšanu vai atbalstu savai pozīcijai no dažām Āfrikas valdībām un no vairuma Arābu Līgas valstīm.[8][9] Pēdējo divdesmit gadu laikā gan viena, gan otra pozīcija ir gan ieguvusi jaunas atzīšanas, gan arī pazaudējusi esošās, atkarībā no mainīgajām starptautiskajām tendencēm.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrīnā vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paši senākie atklātie Rietumsahāras iedzīvotāji bija zemnieki, kurus sauca par Bafūriem.[10] Laika gaitā Bafūru apdzīvotajās teritorijās ienāca Berberu valodās runājoši iedzīvotāji, kas ar laiku apvienojās ar migrējošām Makila arābu ciltīm no Jemenas.

Islama atnākšana 8.gs. (cilšu mutvārdu tradīcijās gan ir minēts agrāks datums) nospēlēja galveno lomu attiecību attīstībā starp dažādiem Sahāras reģioniem, kas vēlāk kļuva par mūsdienu Marokas, Rietumsahāras, Mauritānijas, Alžīrijas un to kaimiņreģionu teritorijām. Turpinot attīstīties tirdzniecībai, reģions kļuva par karavānu maģistrāli, it īpaši starp Marakešu un Timbuktu Mali. Viduslaikos gan berberu Almohādu, gan Almoravīdu impērijas un dinastijas bija spējīgas kontrolēt reģionu.

Tuvojoties vēlīniem Viduslaikiem Makila arābu beduīnu ciltis no Jemenas iebruka Magribā, 14.-15.gs. sasniedzot Sahāras ziemeļu pierobežas rajonus. Apmēram 5. gadsimta laikā, sarežģīta akulturācijas un sajaukšanās procesa rezultātā, kas ir novērojams ar citur Magribā un Ziemeļāfrikā, dažas no vietējām Berberu ciltīm sajaucās ar Jemenas Makila arābu ciltīm, tādējādi izveidojot unikālu Marokas un Mauritānijas kultūru.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Department of Economic and Social Affairs Population Division (2009). "World Population Prospects, Table A.1" (.PDF). United Nations. Atjaunots: 2009-03-12. 
  2. 2,0 2,1 2,2 Milestones in the Western Sahara Conflict.
  3. United Nations Security Council (12 February 2002). Letter dated 29 January 2002 from the Under-Secretary-General for Legal Affairs, the Legal Counsel, addressed to the president of the Security Council.
  4. United Nations General Assembly (16 December 1965). RESOLUTIONS ADOPTED BY THE GENERAL ASSEMBLY DURING ITS TWENTIETH SESSION, resolution 2072 (XX), QUESTION OF IFNI AND SPANISH SAHARA.
  5. González Campo, Julio. Documento de Trabajo núm. 15 DT-2004. Las pretensiones de Marruecos sobre los territorios españoles en el norte de África (1956-2002) (Spanish) 6. Real Instituto Elcano.
  6. "France is Morocco's leading trade partner and the leading source of public development aid and private investment. It also endorses Morocco's autonomy plan for Western Sahara".
  7. Baehr, Peter R. The United Nations at the End of the 1990s. 1999, page 129.
  8. Arab League supports Morocco's Territorial Integrity, Arabic News, Morocco-Regional, Politics, January 8, 1999. Retrieved August 24, 2006.
  9. Arab League Withdraws Inaccurate Moroccan maps, Arabic News, Regional-Morocco, Politics, December 17, 1998. Retrieved August 24, 2006.
  10. Handloff, Robert. The West Sudanic Empires. Federal Research Division of the Library of Congress. Atjaunināts: 3 September 2009.