Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums

     Neviena valsts neatzīst      Lielākā daļa valstu neatzīst      Lielākā daļa valstu atzīst      Teritorijas ar apšaubītu statusu un ar daļēji atzītu valdību

Šis ir starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums, ir pieminētas visas valstis, kuras nav atzinusi kaut viena valsts, tomēr tās tiek uzskatītas par suverēnām sakarā ar Montevideo konvenciju.

Saraksts

Neviena ANO valsts neatzīst

Valsts	Neatzīta kopš	Atzīšana	Latvijas nostāja
Kalnu Karabaha (Arcaha)	1991	Atzīst tikai 3 ANO neietilpstošās valstis Abhāzija, Dienvidosetija, un Piedņestra. Pārējas valstis to atzīst par Azerbaidžānas daļu. Tomēr Karabahai ir pārstāvniecības 7 ANO valstīs.	Neatzīst
Piedņestra	1990	Atzīst ANO neietilpstošās Dienvidosetija, Kalnu Karabaha un Abhāzija, pārējās uzskata to par de jure Moldovas daļu.	Neatzīst
Somālilenda	1991	Tiek atzīta kā Somālijas daļa. Pašreiz kontrolē tikai lielāko daļu no savas teritorijas.	Neatzīst

Lielākā daļa valstu neatzīst

Valsts	Neatzīta kopš	Atzīšana	Latvijas nostāja
Abhāzija	1992	Atzīst Krievija, Nauru, Nikaragva, Vanuatu, Venecuēla un Tuvalu. Pārējās valstis to uzskata par Gruzijas daļu.	Neatzīst
Dienvidosetija	1991	Atzīst Krievija, Nauru, Nikaragva, Venecuēla un Tuvalu. Pārējās valstis to uzskata par Gruzijas daļu.	Neatzīst
Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika	1976	Atzīst 49 ANO valstis un Āfrikas Savienība. Lielāko daļu teritorijas kontrolē Maroka.	Neatzīst
Taivāna	1949	22 ANO valstis un Vatikāns atzīst to kā vienīgo Ķīnas valsti, pārējās to uzskata par Ķīnas Tautas Republikas daļu. No 1991. gada līdz 1994. gadam arī Latvijai bija diplomātiskas attiecības ar šo valsti.	Neatzīst
Ziemeļu Kipras Turku Republika	1983	Atzīst Turcija.	Neatzīst

Lielākā daļa valstu atzīst

Valsts	Neatzīta kopš	Atzīšana	Latvijas nostāja
Armēnija	1991	Atzīst visas valstis, izņemot Pakistānu, kura ir nostājusies Azerbaidžānas pusē Kalnu Karabahas konfliktā.	Atzīst
Kipra	1974	Atzīst visas valstis, izņemot ANO locekli Turciju un neatzīto Ziemeļu Kipras Turku Republiku.	Atzīst
Korejas Republika	1948	Neatzīst Korejas TDR.	Atzīst
Korejas TDR	1948	Neatzīst Korejas Republika un Japāna.	Atzīst
Kosova	2008	Atzīst 101 ANO valsts un Ķīnas Republika (Taivāna). Pārējās valstis to uzskata par Serbijas daļu.	Atzīst
Ķīna	1949	Neatzīst Ķīnas Republika (Taivāna). Sakarā ar Vienas Ķīnas politiku, Ķīnas TR neuztur diplomātiskas attiecības ar 22 ANO valstīm un Vatikānu, kuras atzīst Ķīnas Republiku (Taivānu).	Atzīst
Izraēla	1948	Neatzīst 18 ANO valstis un neatzītā Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika. Atzīst Palestīnas atbrīvošanas organizācija, kura vēlas izveidot savu valsti šādai valstij paredzētajā, taču Izraēlas kontrolētajā teritorijā.	Atzīst
Palestīna	1988	Atzīst 124 ANO valstis (starp tām 8 ES valstis), ANO neietilpstošā valsts Rietumsahāra, Arābu valstu līga un citas organizācijas. Palestīna ir ANO novērotājvalsts.	Neatzīst

*Abhāzija, Dienvidosetija un Piedņestra savstarpēji atzīst cita citu.

Vēsture

20. gadsimta pirmās puses visilgāk pastāvējusī pašpasludinātā valsts ar starptautiski nenoteiktu statusu bija Tibeta, kas kļuva neatkarīga, sabrūkot Ķīnas Impērijai 1912. gadā, bet zaudēja neatkarību 1951. gadā, kad to iekaroja Ķīnas Tautas Republika. Sevišķi daudz neatzītu un lielvaru satelītvalstu kādu laiku pastāvēja 1. un 2. pasaules kara laikā un šiem kariem pakārtotajos karos, piemēram, Krievijas pilsoņu kara laikā, kā arī karos, kas norisinājās, sabrūkot Dienvidslāvijai: Ukrainas Tautas Republika (1917-1920), Tālo Austrumu Republika (1920-1922), Slovāku Republika (1939-1945), Horvātijas Valsts (1941-1945), Serbu Krajinas Republika (1991-1995), Serbu Republika (1992-1995) uc. Tibetas kaimiņos neatzītas valstis bija: Japānas satelītvalsts Mandžougu (1932-1945) un Mongolija (1921-1945). Pirmā no tām pēc 2. pasaules kara tika atkal iekļauta Ķīnas teritorijā, bet Mongolija tomēr ieguva atzīšanu. Vēl ilgāku laiku nosacīti neatkarīga valsts bija Tuvas Tautas Republika (1921-1944), ko 2. pasaules kara beigās anektēja PSRS. Pašu PSRS līdz 1935. gada vidum bija atzinušas tikai 29 pasaules valstis. Pēc 2. pasaules kara ar PSRS ziņu izveidoto Austrumvāciju ar nosaukumu Vācijas Demokrātiskā Republika (1949-1990) 1970. gados bija atzinušas tikai 55 pasaules valstis (tomēr, arī ASV, Lielbritānija un Francija). No 1976. (drīzāk no 1978.) gada līdz 2009. gada 18. maijam Šrilankas ziemeļos eksistēja tamilu pašpasludināta Tamililamas valsts, 2009. gadā to atkaroja šrilankiešu armija. Pašreiz savas valsts ideju uztur tamilu trimdas organizācijas. 20. gadsimta 2. pusē relatīvi ilgāku laiku „neatkarīgi” ir pastāvējuši 4 no Dienvidāfrikas „bantustāniem”: Transkeja (1976–1994), Boputatsvāna (1977–1994), Venda (1979–1994) un Ciskeja (1981–1994). To neatkarību atzina tikai Dienvidāfrikas Republika. Tagadējās Krievijas teritorijā no 1991. gada līdz 2000. gadam (juridiski – līdz 2007.) pastāvēja Čečenu Republika Ičkerija, divu karu rezultātā pašpasludinātā valsts tika likvidēta un Krievija atjaunoja tās bijušo, autonomijas statusu. Laikā, kad Vjetnama bija sadalīta divās valstīs, arī tās bija valstis ar limitētu starptautisko atzīšanu: Vjetnamas Demokrātiskā Republika (1945–1976) galvenokārt tika atzīta no Austrumu (sociālistisko) valstu un dažu 3. pasaules valstu puses, bet Dienvidvjetnama - Vjetnamas Republika (1949-1975, līdz 1955 - Vjetnamas Valsts) - no rietumvalstu puses. Visas pārējās, bijušās pašpasludinātās valstis savu neatkarību nespēja saglabāt ilgāk par dažiem gadiem vai pat dienām. Visilgāk - Rodēzija (1965–1979; tagad - oficiāli neatkarīga valsts Zimbabve) un Biafra (igbo separātistu valsts Nigērijas dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 1967. līdz 1970. gadam un kuras neatkarību jau bija paguvušas atzīt: Gabona, Haiti, Kotdivuāra,Tanzānija un Zambija). Ir vesela rinda neatzītu valstu, kas faktiski pārvalda tikai nelielu savas teritorijas daļu vai vispār nepārvalda to un eksistē tikai kā trimdas valdības. Te var minēt: Šanu un Va valstis Mjanmas teritorijā, Vaziristānu Pakstānā, Sulu sultanātu Malaizijā, Dienvidmoluku salas Indonēzijā un Nagalimu Indijā. ANO joprojām nav izdevies noregulēt Kašmīras juridisko statusu un valsts ir sadalīta starp Indiju, Pakistānu un Ķīnu.

Vēl ir divas valstis, kas atrodas brīvā asociācijā ar Jaunzēlandi, un tām ir tiesības nodibināt oficiālas diplomātiskās attiecības ar citām valstīm: Kuka salas (no 1965.), kurām ir diplomātiskās attiecības ar 32 valstīm un Eiropas Savienību; Niue (no 1974.), diplomātiskas attiecības ar 8 valstīm un Eiropas Savienību.

Valstij līdzīgs veidojums ir arī Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis. Tā ir starptautiski atzīta starptautiska organizācija, kurai piemīt daudzas valstiskuma pazīmes. Ordenim ir diplomātiskās attiecības ar 104 pasaules valstīm, oficiālas attiecības vēl ar 6 valstīm un Eiropas Savienību.

Iepriekšējos gadsimtos un arī šajā gadsimtā ir bijuši un ir dažādu atsevišķu cilvēku un cilvēku grupu mēģinājumi nodibināt savas valstis citu valstu strīdīgās teritorijās vai kā savādāk. Šādus veidojumus parasti sauc par mikronācijām un daži no tiem ar zināmām sekmēm pastāv gadu desmitiem. Dažas – īsu brīdi, bet tāpat kļūst slavenas un iekļūst Top 10 sarakstos. Plašāka informācija par mikronācijām pat sakopota oficiālos izdevumos, piemēram – Micronations: The Lonely Planet Guide to Home-Made Nations un dažādās interneta mājas lapās.