1642. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1639 1640 1641 - 1642 - 1643 1644 1645
Latvijā: 1639 1640 1641 - 1642 - 1643 1644 1645
Laikapstākļi: 1639 1640 1641 - 1642 - 1643 1644 1645
Sportā: 1639 1640 1641 - 1642 - 1643 1644 1645
Kino: 1639 1640 1641 - 1642 - 1643 1644 1645
Daugavgrīvas cietoksnis 1642. gadā (M. Rihters).

Šajā lapā ir apkopoti 1642. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes novads ietilpa zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospoļitas province.

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


  • Jelgava oficiāli tika atzīta par Kurzemes hercoga galma rezidenci un līdz ar to kļuva par vienīgo Kurzemes hercogistes galvaspilsētu. Hercogam bija jāuzturas šeit ar ģimeni un galmu, kā rezultātā mainījās viss galma dzīvesveids. Visi seši padomes locekļi (virspadomnieki) (Kurzemes un Zemgales hercogistes padome) tagad dzīvoja Jelgavas pilī, saņemot pilnu uzturu. Vairāk par trim padomes locekļiem vienlaicīgi nedrīkstēja izbraukt no Jelgavas. Kuldīga pārstāja būt par Kurzemes hercogu rezidenci.
  • Hercogs Jēkabs lika pārvest sava tēva Vilhelma Ketlera mirstīgās atliekas uz Kurzemi pārapbedīšanai.
  • Divi Kurzemes hercogistes kuģi holandiešu kapteiņa Karona vadībā ar vairāk nekā 300 hercogistes kolonistiem mēģināja dibināt koloniju, Tobāgo salas ziemeļu krastā netālu Kurzemes līča.
  • Pēc Rīgas Rātes rīkojuma ārpus Rīgas pilsētas mūriem (tagadējās Zinātņu akadēmijas teritorijā) no jauna tika ierīkota Krievu sēta jeb t.s. Maskaviešu nams. Tā bija krievu tirgotāju iebraucamā vieta Rīgā, kuri parasti brauca no Pleskavas un Novgorodas, un pārsvarā nodarbojās ar sīktirdzniecību. Šajā viesnīcā bija divas istabas pārnakšņošanai 8 cilvēkiem, bet ceļotāju īpaša pieplūduma laikā tajās nakšņoja līdz pat 14 viesiem. Tirdzniecības sezonas laikā Maskavas priekšpilsētā mēdza ierasties līdz pat 10-12 tūkstošiem tirgotāju arī no Smoļenskas, Vitebskas, Kalugas, Tveras un pat Orlas guberņām.
  • Rīgas pilij Daugavas pusē tai tika piebūvēts jauns spārns, kas ir saglabājies līdz mūsu dienām.
  • Pēc Daugavgrīvas cietokšņa pārbūves tā garnizons sastāvēja no 2 līdz 5 rotām, šeit atradās 120 lielgabalu un mortīru, kazarmas, virsnieku dzīvokļi, garnizona baznīca, pārtikas un munīcijas noliktavas.
  • Pēc hercoga Frīdriha atraitnes Magdalēnas pasūtījuma sākās Dobeles pils pārbūve. Tās laikā tika uzcelts palasts un aizsargmūra rietumu sienā iebūvēti jauni vārti.
  • Kurzemes hercogs Fridrihs Jelgavā katoļiem sāka celt mūra baznīcu, kas tika veltīta svētā Jura godam (pabeigta 1645. gadā).
  • Starp jauno Cīravas muižas īpašnieku Oto Ernstu fon Maidelu un viņa brāli Dītrihu Johanu tika noslēgts mantojuma dalīšanas līgums; pēdējais saņēma no vecākā brāļa 34 334 guldeņus kā tēva atstātā mantojuma daļu.
  • Tipogrāfs G. Šrēders sūdzējās Rīgas rātei par dzelzspreču tirgotāju Antoniju Štolcu no Lībekas, kurš apmeties Mārstaļu ielā, ka viņš ik gadus vedot uz Rīgu kaudzēm grāmatas un apgadā ar tām ne tikai rīdziniekus, bet arī Kurzemes hercogisti.
  • Par ērģeļu būvētāju Rīgas rāte pieņēma Jakobu Ventu (Vendt).
Fregatei "Kronētais alnis" ("Gekrönte Ehlendt") veltītā piemiņas 20 Ls monēta

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 9. marts — Ventspilī uzsāka fregates "Kronētais alnis" ("Gekrönte Ehlendt") būvi. Šī trīsmastnieka garums bija 28.3 metri, kravas ietilpība - 320 tonnas.
  • 19. marts — Rīgas Doma baznīcas tiesas sēdē strīdā starp Hēnela (Hönel) kundzi, kura savu baznīcas solu pārdevusi Annai Hākenai (Haken), un Hermani Rētelsorfu (Rötelsorf), kurš apstrīd darījuma likumību, tiesā iesniegti pierādījumi par Annas Hākenas ģimeni – divām māsām un brāli.

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 21. jūlijs — Kurzemes bruņniecības sēdekļa sesijā, aizstāvot savas pretenzijas uz tiesībām tikt ierakstītam bruņniecības sarakstā, Matiass Būrens tās pamatoja ar to, ka dzimta cēlusies no Francijas, tās dižciltība ir daudz senāka par Žečpospoļitas karaļa izsniegto diplomu, un parakstījās jau kā "Bīrons".

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 16. augusts — Hercogs Jēkabs Ketlers reāli kļuva par vienpersonisku Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieku.

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 28. oktobris — Hercogs Jēkabs vēstulē hercogienei Elizabetei Magdalēnai atteicās no sava nodoma abu hercogu apbedīšanas ceremoniju noturēt vienā dienā. (Hercogiene Elizabete Magdalēna pret šādu soli bija asi iebildusi, norādot, ka tas ir pretrunā ar hercoga Frīdriha rīkojumu par viņa bērēm un "pasaule to nesapratīs".)

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 22. decembris — Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba aicinājums Jelgavas pilsētas pārstāvjiem ierasties uz hercoga Frīdriha un hercoga Vilhelma bērēm.

Statistiski dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kurzemes hercogistes muižnieku matrikulā bija ierakstītas 119 muižnieku dzimtas.
  • Jelgavā dzīvoja ap 3000 cilvēku; 250 vācu pilsoņu ģimenes; reģistrēti 40 amati ar vairāk nekā 200 meistariem.
  • Rīgas labības eksports: 130 lasti kviešu, 220 lasti rudzu, 200 lasti miežu,110 lasti auzu (lasts kviešu - 48 pūri, lasts rudzu 45 pūri, lasts miežu un auzu 60 pūri).

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]