1646. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1643 1644 1645 - 1646 - 1647 1648 1649
Latvijā: 1643 1644 1645 - 1646 - 1647 1648 1649
Laikapstākļi: 1643 1644 1645 - 1646 - 1647 1648 1649
Sportā: 1643 1644 1645 - 1646 - 1647 1648 1649
Kino: 1643 1644 1645 - 1646 - 1647 1648 1649

Šajā lapā ir apkopoti 1646. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes novads ietilpa zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospoļitas province.

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


  • Jēkabs Ketlers panāca to, ka Polijas-Lietuvas valdnieks Vladislavs IV nodeva Kurzemes muitas pārvaldi hercoga rokās.
  • Iznāca Zviedru valdības izdotie ceļu likumi, kas bija saistoši arī zviedru Vidzemes daļā.
  • Liepājā tika nodibināta Liepājas Lielā (tirgotāju) ģilde.
  • Liepājā plosījās mēra epidēmija, kas lika pilsētas rātei un tirgoņiem pieņemt Mēra reglamentu.
  • Hercogs Jēkabs Jelgavā lika uzsākt 0,7-0,8 gramu sudraba Kurzemes šiliņu (Curlandiae solidus) kalšanu, kas kalpoja kā hercogistes galvenā naudas vienība.
  • Rīgas pilī sākās vērienīgi pils remontdarbi, kuru rezultātā priekšpils korpusa stūrī tika izbūvēts erkers.
  • Pils pārbūves darbi notika Jaunpils pilī. Par tiem liecina vējrādis uz pils vārtu torņa, kurā izkalts gadaskaitlis "1646" un iniciāļi MDVDR, kas visdrīzāk ir Tīsa fon der Rekes mazdēla Matiasa Dītriha fon der Rekes iniciāļi.
  • Vecrīgā Mazajā Pils ielā 19 tika uzcelts nams, kura fasāde bija veidota holandiešu manierisma stilā. Tagad tas ir pazīstams, kā viens no "Trīs brāļu" namiem.
  • Sasmakas brīvciemā (tagad Valdemārpils) tika uzcelta jauna luterāņu baznīca. Baznīcas celtniecību sponsorēja vietējais muižnieks Kristofers fon Hoenastenbergs - Vīgands.
  • Jaunpiebalgā tika uzcelta pirmā koka baznīca.
  • Hercoga Jēkaba zemes pārvaldnieks Kristofers fon Sakens, Īvandi pārdod poļu pulkvedim Tīzenhauzenam.
  • Matiasa II fon der Rekes dēls Kabiles muižu pārdod pulkvedim Ādamam fon Bergam.
  • Hans Klingšporns noslēdza nomas līgumu ar kara komisāru Heinrihu Kronstjernu (Chronstierna) par Sprēstiņu muižas (Pröbstingshof) apsaimniekošanu.
  • Pirmo reizi vēstures dokumentos (Ludzas stārastijas inventāra sarakstos kā Wlosc Hołuszowska) tika minēts Goliševas pagasts.
  • Pirmo reizi vēstures dokumentos minēts Balgales vārds.

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 15. septembris — hercogiene Elizabete Magdalēna deva rīkojumu nodedzinātās Jaunpilsētiņas (Neues Städtlein) vietā dibināt jaunu pilsētu un par godu nelaiķim vīram nosaukt to par Frīdrihštati (tagad Jaunjelgava). Uz Jaunpilsētiņu tika nosūtīts īpašs paziņojums, kurā teikts, ka "aiz pateicības pret mirušo hercogu, bet galvenokārt Dievam par godu un vispārības labā pēc brīvas gribas no jauna dibināt izpostīto un pavisam panīkušo pilsētiņu, lai pasargātu to no pilnīgas bojā ejas, kā arī piešķirt tai labus policijas noteikumus".
  • 20. septembris — hercogienes izveidotā komisija ieradās Jaunpilsētiņā, tomēr tā savus galvenos uzdevumus nevarēja izpildīt, jo atkal nebija ieradies mērnieks (viņš šajā laikā neskaidru iemeslu dēļ bija atstādināts no hercoga galma mērnieka amata).

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 13. oktobris — ar hercogienes lēmumu tika iepazīstināti visi Jaunpilsētiņas iedzīvotāji.
  • 15. oktobris — notika pirmā kopīgā komisijas un Jaunpilsētiņas iedzīvotāju sanāksme. Vispirms komisija nolasīja hercogienes paziņojumu par savu nodomu atjaunot pilsētiņu, kā arī Elizabetes Magdalēnas pilnvaru, datētu ar 1646. gada 11. oktobri, "lai komisijas darbam piešķirtu lielāku svaru un nozīmi". Komisijai vajadzēja no jauna dibināt pilsētu, piešķirt gruntsgabalus un izlozes kārtībā zemes gabalus, izveidot labu "jurisdikciju un pārvaldes kārtību", kā arī pārrunāt un izšķirt strīdīgus jautājumus un pieņemt lēmumus. Lai izvairītos no nepatikšanām nākotnē, komisijai bija uzdots raudzīties, lai izlozē nepiedalītos cilvēki, neatkarīgi no tā vai muižniecības, vai birģeru kārtas, kas ar savu parakstu neapliecinātu gatavību bez ierunām pakļauties pilsētiņas jurisdikcijai un kārtības jeb policijas noteikumiem. Izlozē piedalījās 25 personas no birģeru vidus un tikpat daudz dažādu citu kārtu personas: muižnieki, mācītāji, hercoga ierēdņi, muižu pārvaldnieki u.c.
  • 17. oktobris — nodot zvērestu ieradās 17 birģeri, jo puse esot izbraukusi no Frīdrihštates.

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 15. novembrisLiepājā izcēlās kāda mērim līdzīga epidēmija. Tika nodibināta brīvprātīgo apvienība 80 cilvēku sastāvā līķu apbedīšanai. Iedzīvotāju skaits pilsētā epidēmijas rezultātā samazinājās par ceturto daļu.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Statistiski dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīgas labības eksports: 362 lasti kviešu, 3480 lasti rudzu, 1720 lasti miežu, 925 lasti auzu (lasts kviešu - 48 pūri, lasts rudzu 45 pūri, lasts miežu un auzu 60 pūri).


Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rostokā studijas sāka Rīgas atslēdznieka dēls Hermanis Hermelings, kurš tur kļuva par teoloģijas maģistru. Vēlāk viņš bija Zviedrijas galma mācītājs un sprediķotājs Rīgā.
  • Studijas sāka Gustavs fon Mengdens, kuram bija lieli nopelni Vidzemes likumdošanas sakārtošanā. Viņš bija sacerējis arī dzejoļus lejasvācu valodā.

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]