1663. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1660 1661 1662 - 1663 - 1664 1665 1666
Latvijā: 1660 1661 1662 - 1663 - 1664 1665 1666
Laikapstākļi: 1660 1661 1662 - 1663 - 1664 1665 1666
Sportā: 1660 1661 1662 - 1663 - 1664 1665 1666
Kino: 1660 1661 1662 - 1663 - 1664 1665 1666

Šajā lapā ir apkopoti 1663. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš atradās Kurzemes hercogistē ar autonomijas tiesībām. Vidzemes novads ietilpa Zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospoļitas province. Latvijas teritorijas austrumdaļu ar vairākām pilsētām bija pakļāvusi Krievijas cariste.

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Jans II Kazimirs Vāsa.
  • Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Jēkabs Ketlers.
  • Zviedru Vidzemē valdīja Zviedrijas karalis Kārlis XI.
  • Latvijas teritorijas iekaroto austrumdaļu pārvaldīja Krievijas cars Aleksejs I Romanovs
  • (vasara) Polijas-Lietuvas vienības uzbruka krievu spēkiem Daugavpilī. Lai gan poļiem neizdevās ieņemt nedz Daugavpili, nedz tās cietoksni, viņu darbību rezultātā pilsētas apkārtne daudzu kilometru attālumā tika pilnībā nopostīta, bet Daugavpils garnizons mēnešiem ilgi palika bez papildspēkiem. Tāpat garnizonam radās milzīgas grūtības ar pārtikas krājumiem, jo labību nācās ievest no Pleskavas apgabala, kura pakļautībā tolaik oficiāli atradās Inflantijas pilsētu garnizoni. Krievu karavīriem alga netika izmaksāta trīs mēnešus un, kā liecina vietējo krievu vaivadu atskaites, kareivji masveidā mira no bada un slimībām. Problēmas radās arī sakarā ar to, ka algā izsniegtās vara monētas to zemās vērtības dēļ tirgotāji un citi iedzīvotāji atteicās pieņemt kā samaksu par pārtikas produktiem. Dzīves apstākļu pasliktināšanās veicināja dezertieru skaita strauju pieaugumu Daugavpils garnizonā, grūtības sagādāja arī disciplīnas saglabāšana. Gada beigās cietoksnī atradās vien 200 bezspēcīgi un novārguši cilvēki.
  • Vācijas ķeizara Leopolda I sūtnis Augustīns Meierbergs, atgriežoties no Maskavas, uzrakstīja atskaites ziņojumu, kurā apraksta arī viņa sūtniecības uzņemšanu hercoga Jēkaba galmā 1661. gada pavasarī.
  • Jelgavā tika uzcelta rātsnama ēka, kura sākotnēji piederēja hercogam Frīdriham Kazimiram.
  • Muižnieks Heinrihs Birkens Vārmē uzcēla mūra baznīcu.
  • Ninives ciemā jeb Pīlesmiestā tika uzcelta koka baznīca.
  • Jaunpiebalgā tika pabeigta mācītājmuižas celtniecība.
  • Kabiles muižas īpašniece Kristīne Anna Ursula Berga fon Karmela Kabiles baznīcai dāvāja zvanus.
  • Arī Turaidas baznīca tika pie sava zvana. To izlēja Rīgas lielgabalu un zvanu lējējs Johans Meijers.
  • A. Munka dēls pārdeva Rāmuļu muižu Jakova Bēra atraitnei par 6000 dālderiem.

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • jūlijs — notika Polijas-Lietuvas cīņa ar Maskavas valsti par Daugavpili.
  • 11. jūlijs — Daugavpilij tuvojās Lībeka jātnieku pulks, kuru krievu garnizons veiksmīgi atvairīja.
  • 9.-17. jūlijs (nakts) — Daugavpilij uzbruka jau no visām četrām pusēm, jo Lībekam palīdzīgu roku sniedza Čerņavska vienības. Lietuviešiem izdevās iebrukt Daugavpilī un aizdedzināt daļu pilsētas, bet vairākas stundas ilgusī kauja, gaismai austot, beidzās ar aizstāvju uzvaru un uzbrucēju padzīšanu viņpus pilsētas aizsargmūriem.

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 24. augustsJānis Reiters Austriņu kapelā Austriņkalnā Bērtuļu dienā, kur kādreiz ir bijusi latviešu svētvieta, noturēja dievkalpojumu, kas vēlāk deva ieganstu Raunas muižas pārvaldniekam Tumbam apsūdzēt Reiteru ķecerībā.

Statistiski dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīgas labības eksports: 2185 lasti rudzu[2], (lasts rudzu - 45 pūri).

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1663. gadā būvētās ūdenskunsts uzbūve. (J.K.Broces zīmējums)
  • Rīgā tika izveidota tam laikam moderna centralizēta ūdenspiegādes sistēma, saukta par „ūdenskunsti". Iekārtu Dancigas ūdensbūvju meistaram Jākobam Jostenam pasūtīja Rīgas rātskungi M. Dreilings, M. Fukss un G. Fēgezaks. Viņiem par godu virs ūdensvada durvīm tika uzstādīta misiņa plāksne, kur latīniski bija rakstīts: "Trim vīriem Melhioram Fuksam, Melhioram Dreilingam un Gothardam Fēgezakam, ūdensvada izbūves ierosinātājiem un gādniekiem pateicībā un piemiņai nākamajām paaudzēm novietota šī piemiņas zīme 1663. gadā" No Daugavas pa īpaši izraktu kanālu akā ietekošais ūdens ar lielu ratu sajūgtu spiediena ierīci (sūkni) tika uzdzīts augstā ūdens tvertnē, no kuras tas pa caurulēm sadalījās pa pilsētu. Ratu sākotnēji grieza trīs zirgi. Vēlāk bez zirgiem sāka lietot ar ūdeni un vēju darbināmas dzirnavas. Pēc tam no abām dzirnavām atteicās un zirgu skaitu palielināja līdz sešiem[3]. Iekārta apgādāja Rīgu ar ūdeni 200 gadus.

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jānis Juškēvičs. Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē, Valstspapīru spiestuves izdevums, Rīga, 1931. g., 239. lpp.
  2. Jānis Straubergs. Rīgas vēsture, apgāds "Grāmatu draugs", Rīga, 1937. g., 335. lpp.
  3. Johans Kristofs Broce. Zīmējumi un apraksti (Rīgas skati, ļaudis un ēkas), 1. sējums (redakt. T. Zeids), izdevniecība "Zinātne", Rīga, 1992. g., 267. lpp.