1667. gads Latvijā

Pasaulē:	1664 1665 1666 - 1667 - 1668 1669 1670
Latvijā:	1664 1665 1666 - 1667 - 1668 1669 1670
Laikapstākļi:	1664 1665 1666 - 1667 - 1668 1669 1670
Sportā:	1664 1665 1666 - 1667 - 1668 1669 1670
Kino:	1664 1665 1666 - 1667 - 1668 1669 1670

Šajā lapā ir apkopoti 1667. gada notikumi Latvijas teritorijā. Kurzemes, Sēlijas un Zemgales vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš ietilpa Kurzemes hercogistē ar autonomijas tiesībām. Vidzemes vēsturiskā zeme bija daļa no Zviedru Vidzemes, bet Latgales vēsturiskā zeme (Poļu Vidzeme jeb Inflantija) bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vaivadija. Latvijas teritorijas austrumdaļu ar vairākām pilsētām līdz martam bija pakļāvusi Krievijas cariste.

Valdnieki

• Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Jans II Kazimirs Vāsa.
• Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Jēkabs Ketlers.
• Zviedru Vidzemē valdīja Zviedrijas karalis Kārlis XI.
• Latvijas teritorijas iekaroto austrumdaļu pārvaldīja Krievijas cars Aleksejs I Romanovs

Notikumi

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• Hercogs Jēkabs sāka būvēt Eglaines—Vilkupes kanālu, kurš savienotu Susēju, Daugavu un Lielupi (tā būve netika pabeigta).
• Zemgalē ar kanālu Kaņiera ezeru savienoja ar jūru, kā rezultātā radās Starpiņupīte. Tika arī plānots Sloceni savienot ar Abavu.
• Pēc patriarha Nikona reformām, Lielajā Maskavas koncilā Krievijas Pareizticīgā baznīca piedzīvoja šķelšanos, kad t.s. vecticībnieki palika pie vecā rita, bet pārējā Baznīca reformējās. Rezultātā Latvijas teritorijā sāka ieplūst no vajāšanām bēgošie vecticībnieki.
• Gambijā Andreja salā sākās vergu sacelšanās pret angļiem. Tie ieņēma visu salu nogalinot 32 angļus.
• Miera līgumā ar Nīderlandi Anglijas karalis Čārlzs II Stjuarts atdeva tai Kurzemes hercogistei piederošo Tobago salu.
• Pēc Andrusovas pamiera Polijas seima nolēma uzturēt kārtībā tikai Daugavpils cietoksni, tādēļ Ludzas pils tika pamesta novārtā, zaudēdama savu militāro funkciju.
• Subatē luterāņu draudzes dievnams tika piešķirts katoļiem un tas noveda līdz atklātam konfliktam, kā rezultātā luterticīgie dzimtļaudis tika padzīti no Subates un atrada patvērumu Subates ezera austrumu krastā – Prodes muižā, kas piederēja luterticīgajiem muižniekiem Hektoram Frīdriham un Johanam Reinholdam fon der Ostenzakeniem. Līdz ar pārbēgušo luterāņu apmešanos uz Prodes zemes sāka veidoties Jaunsubate (Neu-Subbath).
• Vecaucē Fridriha Fitinghofa valdīšanas laikā tika uzcelta pirmā luterāņu koka baznīca.
• Tika pavisam atceltas kopējās īpašuma tiesības uz Zanti un izveidotas divas patstāvīgas muižas Lielzante un Mazzante.
• Zemes uzmērīšanas laikā Eniņi tika sadalīti Kalna un Lejas Eniņos.
• Mežuļa māju vietā tika uzcelta Jaunā muiža, agrāk saukta Uksenšerna vārdā par Akseļa muižu.
• Par Ēdoles pils īpašnieku kļuva Hermanis Frīdrihs I fon Bērs, kurš to mantoja no Ulriha fon Bēra. Šajā laikā pils ir zaudējusi savu nocietinājuma funkciju un kļuvusi par ērtu, reprezentatīvu muižnieka mājokli.
• Uz Gūtmaņa alas sienas tika izveidots šobrīd vecākais redzamais ieraksts.

Janvāris

• 7. janvāris — Polijas un Krievijas miera pārrunu vietā ieradās viens no cara pārstāvjiem Grigorijs Karpovičs Bogdanovs, kurš atveda negaidītus jaunumus, ka cars Aleksejs Mihailovičs ir piekritis atteikties no Daugavpils un Inflantijas vaivadijas par labu Polijai-Lietuvai, ja tā būs ar mieru noslēgt 15 gadu ilgu pamiera līgumu.
• 11. janvāris — Polijas un Lietuvas miera pārrunu pārstāvji saņēma karaļa Jana Kazimira vēstuli piekāpties Krievijas cara prasībām atdot Krievijai Inflantijas vaivadiju. Taču situācijā, kad cars attiecās no prasības paturēt Inflantiju, vēstules saturs netika atklāts.
• 30. janvāris — tika noslēgts Andrusovas pamiers uz trīspadsmit ar pus gadiem, kura trešais paragrāfs noteica, ka Maskavas valsts atsakās par labu Polijai-Lietuvai no Polockas, Vitebskas, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes un Viļakas “ar visām dienvidu inflantijām”.

Marts

• 11. marts — Maskavijas karaspēks pilnībā atstāja Inflantijas teritoriju.
• marts — pēc 12 gadu prombūtnes Daugavpilī un citās atbrīvotajās pilsētās atgriezās lietuviešu garnizons.

Jūnijs

• 29. jūnijs — Pēterbaznīcai Pētera dienā tika sākts būvēt trešais Pēterbaznīcas tornis (nodega vēl nepabeigts).

Augusts

• augusts — Margarēta fon Nolde parādu dēļ bija spiesta parakstīt dokumentu, saskaņā ar ko nodeva Aizputes pilsmuižas zemes, kā arī trīs istabas pilī, graudu klēti, stalli, riju un krogu kapteiņleitnantam fon Mirbaham dzimtsīpašumā. Viņas parāds Mirbaham bija sasniedzis 24.900 florēnus.

Statistiski dati

• Rīgas labības eksports: 2 lasti kviešu, 754 lasti rudzu, 378 lasti miežu, 201 lasti auzu (lasts kviešu - 48 pūri, lasts rudzu 45 pūri, lasts miežu un auzu 60 pūri).

Kultūra

• Jelgavā savu darbību sāka pirmā tipogrāfija Zemgalē, kuru dibināja grāmatu iespiedējs Mihaēls Karnals (Karnall). Tipogrāfijā tika nodrukāts apsveikums kādam Kurzemes valstsvīram.
• Zunda ciemā pie Rīgas sāka darboties Zunda skola, ko ar rātes atļauju bija dibinājis zvejnieku amata vecākā J. Nāriņa bērnu mājskolotājs J. Tilmanis. Skola no rātes atbalstu nesaņēma, bet to uzturēja paši zvejnieki. Skolā varēja mācīties vietējo latviešu zvejnieku un laivinieku bērni.

Zinātne

• Valodnieks un tulkotājs Jānis Reiters devās uz Viļņu, lai ieņemtu Civiltiesību fakultātes profesora amatu jezuītu vadītajā universitātē. Alga bija pārāk maza, tāpēc viņš lūdz papildu pabalstu. Pabalstu Reiteram nepiešķīra, taču Romas pāvests Klements IX aizsūtīja Reiteram naudas līdzekļus dāvanā.

Dzimuši

• Rūdolfs Fēlikss Bauers, zviedru, pēc tam krievu virsnieks Lielā Ziemeļu kara laikā. Kurzemes kara gubernators (1705—1706). (miris 1717).