1980. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1977 1978 1979 - 1980 - 1981 1982 1983 |
| Latvijā: | 1977 1978 1979 - 1980 - 1981 1982 1983 |
| Laikapstākļi: | 1977 1978 1979 - 1980 - 1981 1982 1983 |
| Sportā: | 1977 1978 1979 - 1980 - 1981 1982 1983 |
| Kino: | 1977 1978 1979 - 1980 - 1981 1982 1983 |
Šajā lapā ir apkopoti 1980. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 29. janvāris — gaisa temperatūra Rīgā noslīdēja līdz −27,3 °C.[1]
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 16. februāris — 1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Leikpleisidā kamaniņu braucēja Vera Zozuļa izcīna olimpisko zelta medaļu.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 28. aprīlis — sakarā ar Aglonas Dievmātes baznīcas 200 gadu jubileju pāvests Jānis Pāvils II sava pontifikāta otrajā gadā piešķīra Aglonas baznīcai mazās bazilikas titulu.[2]
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5.—13. jūlijs — notika XVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
- 27. jūlijs — vasaras olimpiskājās spēlēs Maskavā, šķēpmetējs Dainis Kūla savu šķēpu raidīja 91,20 metru tālumā, tādējādi izcīnot olimpisko zelta medaļu.
- 30. jūlijs — basketboliste Uļjana Semjonova vasaras olimpiskajās spēlēs Maskavā spēlēja PSRS sastāvā ieguva olimpisko zelta medaļu. Sportiste šajās sacensībās piedalījās sešās spēlēs un guva 131 punktu, tādējādi kļūstot par turnīra rezultatīvāko spēlētāju.
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. augusts — vasaras olimpiskajās spēlēs Maskavā Pāvels Seļivanovs, PSRS volejbola izlases sastāvā izcīna olimpisko zelta medaļu.
Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- LPSR tika apbalvota ar Oktobra Revolūcijas ordeni.[3]
- Ekspluatācijā tika nodots Rīgas apvedceļš.[P 1]
- Ekspluatācijā tika nodota pirmā 119. sērijas ēka Rīgā, Vaidelotes ielā 11.
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mākslas filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku" (režisors Varis Brasla)
- "Spāņu variants" (režisors Ēriks Lācis)
- "Vakara variants" (režisore Dzidra Ritenberga)
- "Ja nebūtu šī skuķa" (režisors Rihards Pīks)
- "Cīrulīši" (režisors Oļģerts Dunkers)
- "Trīs dienas pārdomām" (režisors Rolands Kalniņš)
- "Vasara bija tikai vienu dienu" (režisors Pēteris Krilovs)
Mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 19. janvāris — Dmitrijs Žabotinskis, hokejists
- 27. janvāris — Līga Kļaviņa, vieglatlēte
- 4. februāris — Raimonds Vaikulis, basketbolists
- 21. februāris — Dāvis Sīmanis jaunākais, režisors
- 31. marts — Edgars Masaļskis, hokejists
- 27. aprīlis — Gunta Baško, basketboliste
- 30. aprīlis — Andris Vaņins, futbolists
- 4. maijs — Vladimirs Koļesņičenko, futbolists
- 27. maijs — Pāvels Mihadjuks, futbolists
- 21. jūnijs — Edmunds Sprūdžs, uzņēmējs un politiķis
- 30. jūlijs — Viktors Morozs, futbolists
- 3. augusts — Genādijs Soloņicins, futbolists
- 4. augusts — Pāvels Rebenoks, advokāts (miris 2020. gadā)
- 12. augusts — Aleksejs Soleičuks, futbolists
- 15. augusts — Jānis Miņins, bobslejists
- 9. oktobris — Pāvels Doroševs, futbolists
- 29. novembris — Mārtiņš Cipulis, hokejists
- 13. decembris — Kristaps Grebis, futbolists
- 30. decembris — Pāvels Davidovs, futbolists
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Clima en Riga durante Enero de 1980, tutiempo.net (spāņu)
- ↑ Svētā Krēsla un Latvijas attiecību vēsture[novecojusi saite], catholic.lv
- ↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 768. lpp.
- ↑ Zodiac (3) - Disco Alliance, discogs.com
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |